Kā var būt tā, ka aicinot “rūpēties” par veselību, rezultātā nākas publicēt līdzjūtību? – pirmais turpinājums 03.08.2021
Jāņa viedoklis: Un kas notiks, ja pazaudēsiet reputāciju? Vai tik nesanāk tā, ka pretējie spēki rausta cilvēkus aiz striķīša, kura nosaukums ir mana reputācija? Vai tas varētu būt tas pats striķītis, kura nosaukums ir – ko citi par mani padomās, teiks, padomās? Striķītis, diedziņš šajā skatījumā ir kāda neizstrādāta īpašība, negatīva enerģija, faktiski viss, kas nav no Dieva. Viss tas, kas man jāapgūst Gara izaugsmei. Vai citu viedoklis par mani ir svarīgs vai nē? Vai man tas ir svarīgi ko citi par mani domā? Manā skatījumā par manu reputāciju lai domā citi, ne man to spriest. Nedomāju, ka man par to būtu jādomā un jāuzņemas atbildība. Kādēļ uztraukties par to, ko nevaram 100% ietekmēt, bet tikai daļēji? Ir cilvēki, kuriem patīkam, saskan viedokļu un pasaules uzskats pilnīgi un daļēji, ar niansēm un ir tādi, par kuriem varētu teikt- kā gan Zeme šādus cilvēkus spēj nest.. gan mēs tā reizēm domājam un citi tā domā par mums.
Šajā skatījumā- mazāka atbildība = vieglāka dzīve. Kāpēc? Tāpēc, ka mēs par otru cilvēku, otra cilvēka iekšējo pasauli nezinām absolūti pilnīgi visu, tikai kādu daļu. Un citiem šķiet, ka mēs esam vai nu gaiši vai tumši cilvēki, izdarot ne vienmēr precīzus un patiesus secinājumus, neredzot visu kopbildi. Katram gadās kļūdīties, var gadīties ka tā ir kāda maza kļūda mūsu acīs, bet citu acīs- rupjš pārkāpums, tādi jākar pie lielā zvana. Nav tik būtiski ko citi domā par mums, būtiski ir tas, ko domājam par citiem. Un bieži ir dzirdētas, redzētas+ piedzīvotas situācijas- lai nu kurš, bet viņš.. es no viņa kaut ko tādu negaidīju. Man tā saprašana ir tāda, ka mums jāatbild par to kārtību vai bardaku, kas
valda mūsu pašu uzskatos, domās un prātos, ne citu iekšējās pasaules kārtības vai nekārtības koriģējošie pasākumi ir mūsu atbildības lokā.
Lai citi spriež un veido manu tēlu, slavu vai neslavu godu, reputāciju, ne man to darīt. Es par to nedomāju, ne man laika, ne vajadzība tāda. Sekotāju pūļus man nevajag. Varbūt viens, divi, pilnīgi pietiek- teica kungs Šiva vienā diktātā. Man pašam tādu sekotāju vienkārši nav, bet reputāciju atstāju citu rokās, Dieva rokās tajā skaitā. Dievs, Augstākie Spēki redz katru cilvēku kopumā, viņa pasaules, iekšējās + ārējās vides ietekmes kopbildi, bet mēs paši sevī ne vienmēr varam redzēt visu savu kopbildi, tikai sava veida redzes leņķi, kas laika gaitā mainās, kur tad nu vēl citos. Tad nu bieži vien cits par citu izsakām [arī domās] ne vienmēr pareizus un patiesus priekšstatus un uzskatus,
redzot tikai konkrēti kāda cilvēka rakstura iezīmes izpausmi, nezinot viņa būtību. Par sevi ir tieši tas pats.
Nevajadzētu pārlieku iespringt par reputāciju, varu teikt mierinošos vārdus visiem- katram ir kāds traipiņš uz gaišajām goda drānām. Traipiņš- kļūdas, kaut kādu lietu neizpratne, negatīva enerģija, īpatnēji uzskati, varbūt kašķīgums, slinkums, kāda slikta rakstura iezīme, kāda nelaimīga piesaiste, atkarība- televizors, citu aprunāšana, fanošana par hokeju utt.. Vienam lielāks, citam mazāks traipiņš. Un ja mūsos tracina citu traipiņš, tad netieši mūsos arī ir kaut kāds traipiņš, kas vēlas tik atrisināts. Notīrīts, nomazgāts.
Elvita, un ja jau jūs tas uztrauc, tad varbūt ir sanācis tā, ka no šī uzskata, reputācijas jautājums, dieva pārbaudījums, reputācijas zaudēšana, stress, kurš pazīstams kā- ko citi par mani padomās, piekritēju aiziešana -vēlas tikt atrisināts.
Un nevajadzētu pārdzīvot, ka kādi jūsu piekritēji aizies. Tie kas aizies, aizies. Ar varu tāpat nenoturēt. Kad skolnieks savu situāciju ir sapratis, tā Skolotājs aiziet- reiz tā norādījāt. Un tagad tas varētu izskatīties šādi- Jūs kā skolotājs paliekat, tie skolnieki, piekritēji, kam jāiet, aizies, ja reiz viņi tā ir lēmuši, bet vietā noteikti nāks citi, ar citām situācijām, pasaules skatījumiem, redzējumiem, jautājumiem un atbildēm. Var gadīties, ka dzīvē būs kāds pavērsiens, pagrieziena punkts, kaut kas jauns. Varbūt citi uzdevumi no Augšas, grūti spriest no sava skatpunkta. Slavenie vārdi- nekas nenotiek tāpat vien. Vai Jums šis jautājums arī agrāk nomocīja un visādi citādi nelika mieru?
Vai arī- ko neredzu es un citi, to redz Dievs. Arī es esmu interesējies par dažādiem cilvēkiem, viņu skatījums par lietām bija man būtisks. Bet laika gaitā šo cilvēku skatījums, kurus uzskatīju kā sava veida gudros, guru, kaut kā lēnām aizgāja no dzīves tālāk. Augšā tika lemts šādi, ka man pie tā konkrētā guru, skolotāja bija jāiegūst sava veida zināšana, mācība un kad Augstāko Spēku lēmums izpildīts, tā mana interese par konkrēto guru, skolotāju, viņa viedokli, pasaules uzskatu par konkrētām lietām kaut kā mazinājās, noplaka. Un tagad nākuši citi vietā, viedāki, varenāki, savādāki, kuri dod citu man vajadzīgo, varbūt to pašu mācību, bet citā skatījumā, rakursā, augstākā līmenī. Jo es esmu nākamajam līmenim gatavs.
Ir dzirdēti vārdi- kad skolnieks ir gatavs, nāk Skolotājs. Bet nav bijis tā, ka paliek tukša vieta! Mans ceļš no tā jau neapstājās, ka ja gadās piedzīvot kādu kļūdu, vilšanos. Tad jāskatās tā- kāpēc notika tā kā notika? Būtiski ir apzināties un turpināt veikt Dievišķos uzdevumus. Un atgriežoties pie reputācijas jautājuma- reiz norādījāt vai kāds cits portālā norādīja, ka Mātei Terēzei šis jautājums bija vienaldzīgs ko citi par viņu domājot. Arī man šis jautājums par mani kā personību lēnām dziest ārā, ietekme mazinās. Ir grūti to noturēt ilgstoši- ka tik kāja nepaslīd. Jo vairāk pārdzīvosim par kaut ko nenotikušu, jo lielāka iespēja tam notikt. Un no otras puses sava veida mierinājuma vārdi- neesmu jau sudraba pieclatnieks, kas visiem patīk. Varbūt ņemiet vērā Terēzes skatījumu, mēģiniet iedzīvināt dzīvē viņas uzskatu. Varbūt pirmajā brīdī nesanāks, varbūt sanāks tikai daļēji, bet nekļūdās tas, kurš neko nedara, arī domās un uzskatos veicot revīziju.
Mēs cits citam un arī paši sev esam gan skolnieki, gan skolotāji vienā personā. Un es iesaku visiem- nepieņemiet akli un dumji, nepārbaudot visu informāciju vai tā ir patiesība vai meli vai bīstamā puspatiesība. Nesekojiet visiem pēc kārtas, kuri sludina patiesību galējā variantā. Neesam jau kā Dievs, kurš redz pilnīgi visu situāciju kopumā. Ir ļoti daudz slēptu zemūdens akmeņu šajā informācijas karā. Un ja jau politiķi aicina vakcinēties, tad kādēļ viņi tajā pašā laikā neaicina izveidot Svētā Gara Kopienu un uzrīkot pamatīgas reformas izglītības jomā? Jūs noteikti daudz ko darītu savādāk. Jums būtu ko teikt, ieteikt un mainīt. Kāds ir viņu patiesais motīvs? Oficiālajos medijos jau norādīts netiešais- atgriezt dzīvi pierastajā variantā, vecajās sliedēs, tādu, kāda bija pirms šīs krīzes, ko daudzi gaida no mums. Bet nāksies pieņemt un daudzi gan jau, ka arī saprot, ka nu nevarēs vis dzīvot kā agrāk, kaut ko pamainot, imitējot darbību, bet sabiedrības būtība un principi jau paliek tādi paši. Nevarēs dzīvot kā līdz šim stutējot ekonomisko izaugsmi un Zemes resursu pārtēriņu, dabas noplicināšanu.
Informācija internetā ir pārpārēm, jautājums tāds, vai šī informācija man noder vai nē? Viņa manu noskaņojumu vedina uz konstruktīvismu, radošumu, sadarbību, dievišķību, garīgumu vai liek baidīties un ir postoši destruktīva? Vai informācija mani gremdē vai ceļ spārnos? Vai informācija man palīdz vai nepalīdz? Pats svarīgākais ir atlasīt no lielā apjoma sev vajadzīgo un pajautāt sev- vai tas ir tas, kas ar mani rezonē? Pati informācija te var būt otršķirīga, galvenais kā viņa ir pasniegta- uz sapratnes, izpratnes bāzes, tādai enerģētiskai bāzei, kas liek domāt radoši vai pasniegta baiļu un sava veida nolemtības, bezcerības nokrāsās? Un te jau var paskatīties uz sevīm- kas ārā, tas iekšā.
Līdzīgs pievelk līdzīgu. Tas ir ne tikai starp cilvēkiem, bet arī tīri informatīvi. Pievelkam tikai tādu informāciju, zināšanas, kas ar mums rezonē. Kas mums vajadzīgs. Jo mūsos pašos jau ir kaut kas tāds, kas pievelk. Mūsos ir magnēts, kas pievelk vai nu kaut ko labu vai sliktu, mēdz būt arī tā, ka gan labu, gan sliktu, bet pārējais kas ar mums nerezonē, nesaista- paliek aiz borta. Mācībā norādīts, ka nevar patērēt visu pieejamo informāciju bez izšķirības, arī es te šad tad krītu un kļūdos. Pienāk tāds moments, kad jāsāk domāt kam pievērst uzmanību, kam ne, lai attīstītu izšķirtspēju.
Kas ir tie „slavenie” pretējie spēki? Tumsas spēki? Reiz mani tāds jautājums nodarbināja un te nu viņi ir- naidīgas citplanētu sugas, kas mitinās uz Zemes kā blīvajā [fiziskajā] plānā, tā smalkajos plānos, iemitinājušies arī mūsu smalkajos ķermeņos ar mūsu piekrišanu. Jā, daudziem tas būs pārsteigums, kad mūsu ķermenī dzīvo ne tikai viena
dvēsele, bet divas. Arī man tas pirmajā brīdī likās jocīgi. Dievišķā un citplanētu- reptilis, orionietis, drakons, drakoreptīlijs, varbūt vēl kāds nosaukums. Mācībā- mūsu nereālā daļa. Iznīcīgā daļa, kam jāpaliek uz Zemes. Ego. Sliekšņa sargs. Un esam daudzo iemiesojumu laikā tā kopā saauguši, ka ir ļoti grūti atdalīt vienu no otras. Un tā tas
ir lielai daļai cilvēku un kad cilvēkiem to pasaka, viņi to neatzīst, uzskata, ka tas ir kaut kāds izdomājums, kārtējā teorija no interneta. Tas, kas tā saka, ir mošķis, jo saprot, ka viņš atklāsies, viņam beigas būs, cilvēki ar prātu sāks interesēties- ir tas tā vai nav. Mošķiem ļoti nepatīk augstas, dievišķas, harmoniskas vibrācijas, tās viņiem nes postažu un nāvi.
Un rodas jautājumi:
1 . Kas jūsuprāt ir tie pretējie spēki? Sanāk, tā, ka ar vieniem un tiem pašiem vārdiem saprotam pavisam dažādas lietas un jēdzienus. Kā viņi darbojas? Kādas ir viņu stiprās un vājās puses? Kādreiz bija svētīgi zināt ienaidnieka stiprās un vājās puses. Kā viņi mūs ietekmē? Kā izvairīties no viņiem?
2. Kā izvairīties no saslimšanas bez vakcinēšanās? Sentēvu metodes. reiz jau norādījāt, ka vakcīnas tāpat nepalīdzēs, ka vīruss mutē un mutēs, gan jau ka būs vēl alfa, beta, gamma, X, Y, Z, A-001, A-002 un citi varianti. Ķiploki palīdzot un paša cilvēka pozitīvā vibrācija. Ir laiks atvadīties no masu medijiem, kritiski izvērtēt kas ir kas, kur ir bīstamā puspatiesība, meli un tikai tukšs troksnis, bet nekā no visa kas ir labs un dievišķs, tikai parodijas un pakaļdarinājumi.
Vēl viens skatījums ir salīdzināt, meklēt kopīgo visvisādās sazvērestības teorijās un oficiālajos medijos. Atbildes, redzētais neliks vilties un nebūs tā, ka neko nevarēs atrast, jo ir mests izaicinājums, radīts jautājums. Jautā- un taps atbildēts.
3. Vai šis gadījums nav par jums un citiem garīgajiem skolotājiem? Tāda sajūta, ka tagad notiek karš arī par garīgajiem līderiem, jo viņiem ir sekotāji, gaišas un tīras Dvēseles, kurus vēlas iegūt pretējie spēki. Noteikti nevajadzētu uzskatīt šo par sava veida aizskāruma veida info un visādi citādi destruktīvi postošu, neslavas celšana utt. Pie Jums esmu ieguvis daudz atbilžu uz jautājumiem, kur citur atbildes es nemaz neatrastu. Citās vietnēs, pie citiem gudrajiem atradu atbildes, uz kurām šeit atbilžu neatradu. Salīdzinājumam- būtu dīvaini metinātājam prasīt, lai viņš ir arī profesionāls vadītājs ar santehniķa diplomu. Un mūrniekam pajautāt lai skaisti nofrizē matus. Advancēts ģēnijs gan mēģinās savienot šķietami nesavienojamas lietas.. Neaizmirsīsim, ka pretējie spēki visi ir
vienoti un dara visu, lai mūs citu ar citu sarīdītu. Izskatās, ka garīgie skolotāji nav izņēmums. Skaldi un valdi.
http://spekavots.ucoz.ru/news/
Iedvesmai Tēva Absolūta Vēstījumi latviešu valodā, varbūt vēl kādam noder šajā laikā, lai atrastu atbildes, sev ko noderīgu.
http://spekavots.ucoz.ru/
oriģinālvalodā, ar iespēju iztulkot:
https://vozrojdeniesveta.com/
Svarīgi! Ja Vēstījumi rezonē ar taviem uzskatiem, iekšējo pasauli, kā balzams Dvēselei, tad tas ir tev, bet ja Vēstījumi
izraisa dusmas, kaut kādu iekšēju protestu, nepatiku, naidu un agresiju, tad tas nav tev domāts.
Elvita Rudzāte atbild: Vispirms vēlos precizēt, ka Jānis ir pārpratis, ka man rūp mana reputācija. Ja tā mani satrauktu, tad es atklāti nepaustu savu viedokli dažādos jautājumos, jo ne tikai par COVID-19, bet arī par citiem jautājumiem mans viedoklis var atšķirties no citu cilvēku viedokļiem. Reputāciju pieminēju tikai tādā kontekstā, ka esmu gatava pat zaudēt sekotājus, bet neatkāpties no savas pārliecības – šobrīd es neredzu alternatīvu vakcīnai, lai paglābtu cilvēkus no ļoti mokošas nāves – nosmakšanas sevī. Imunitāte ir jāstiprina, bet arī tā neglābs, jo COVID-19 misija ir panākt, lai cilvēks maina savu domāšanu un izprot savas neapgūtās mācības. Tāpēc COVID-19 vīruss var uzbrukt arī cilvēkam, kuram ir ļoti laba imunitāte un kurš iet garīgās attīstības ceļu, ja viņš nav izpratis kādu mācību, kuru pienācis laiks izprast.
Atbildes uz Jāņa jautājumiem:
1. Kas jūsuprāt ir tie pretējie spēki?
Zemākajā līmenī pretējie spēki ir cilvēki, kas domā tikai par materiālo labklājību, dzīves baudām un ir gatavi iznīcināt citus, lai tikai kļūtu vēl bagātāki un iegūtu vēl lielāku varu.
Augstākā līmenī katrā cilvēkā ir gan labais, gan sliktais jeb katrā cilvēkā ir gan Dievs, gan Sātans. Tāpēc pārsvarā gadījumos cilvēks ir ienaidnieks pats sev.
2. Kā izvairīties no saslimšanas bez vakcinēšanās?
Neviens mēs neesam tik ideāls, lai spētu izvairīties no saslimšanas, ja nonāksim kontaktā ar COVID-19. Ja cilvēkam ir iespēja dzīvot izolētu dzīves veidu, tad viņš var izvairīties no saslimšanas, bet cik ilgi dzīvosi izolēti? Kā jau minēju, stipra imunitāte nepalīdzēs, jo vīrusam ir sava misija – panākt, lai cilvēce maina savu domāšanu, bet mainīt domāšanu ir visgrūtākais no visiem uzdevumiem. Pat Krievijas garīgais līderis Lazarevs smagi cieta no COVID-19 slimības, kaut arī viņš strādā ar sevi un cenšas izprast to, ko neizprot. Ja pirms slimības viņš domāja, ka COVID-19 ir parasts vīruss, kuru var izslimot un bija pretinieks vakcinācijai, tad pēc slimības viņš savas domas ir mainījis, atzīstot, ka COVID-19 patiešām ir pandēmija un bīstams vīruss, atbalstot vakcināciju.
Cilvēkiem ir grūti izprast, ka tas vai viņš nonākot kontaktā ar vīrusu saslims vai nesaslims, ir tikai Dieva rokās. Tikai Dievs lemj par katru cilvēku individuāli, jo tikai Viņš redz, kas patiesībā notiek cilvēka dvēselē, prātā un kādas mācības viņš nav izpratis. Es nezinu, bet es pieļauju varbūtību, ka Lazarevam bija jāsaslimst tieši tāpēc, ka viņa attieksme pret vīrusu bija nepareiza, bet tā kā viņš patiešām dara daudz, lai sabiedrību atgrieztu uz Tikumības un Dieva Ceļa, tad viņš saņēma Dieva žēlastību un viņa dzīvība tika glābta, lai Lazarevs publiski atzītu savu kļūdu, ko viņš arī izdarīja.
3. Vai ir karš starp garīgajiem līderiem?
Es personīgi nekaroju ne ar vienu garīgo līderi vai garīgo skolotāju. Īsts garīgais līderis nekaros ar citu garīgo līderi. Es paužu savu viedokli, bet ieklausos arī pretējā viedoklī. Diemžēl nevienam citādi domājošam garīgajam līderim vai garīgā ceļa gājējam nav izdevies man sniegt tādus argumentus, lai es savas domas mainītu.
Līdz šim esmu pieturējusies pie pozīcijas, ja redzu, ka cilvēks manuprāt pieļauj kļūdu un viņš nav gatavs pieņemt manus argumentus vai saprotu, ka cilvēks tāpat man nenoticēs, tad es necenšos šo cilvēku pārliecināt. Es vienkārši ļauju šim cilvēkam iegūt to pieredzi, kuru viņš ir izvēlējies. Kad cilvēks, izejot cauri savai pieredzei, saprot savu kļūdu un vēlas turpināt sadarbību ar mani vai mācīties no manis, tad es viņam šādu iespēju neliedzu.
sending...
