Marina jautā: Cik es noprotu, Jūsu sniegtajiem pakalpojumiem nav noteiktas cenas, bet ziedojumi. Vai Jūs varat
izdzīvot no ziedojumiem? Vai tas ir slikti, ja tiek noteikta cena par, piemēram, psiholoģiska rakstura palīdzību citiem cilvēkiem? Valda uzskats, ka pareizi ir pieprasīt par savu sniegto pakalpojumu naudu, jo tu esi veltījis šim cilvēkam savu laiku un vietu, par ko respektīvi ir arī jāmaksā, tādā veidā notiek enerģijas apmaiņa, pretējā gadījumā, enerģija tiek bloķēta un tu pats sev nodari pāri.
Elvita Rudzāte atbild: Svarīgi ir izprast atšķirību starp darbu un Kalpošanu. Ja cilvēks ir izvēlējies psihologa profesiju un ikdienā strādā par psihologu, tad, protams, viņš ir noteicis sava darba cenu, kas ir zināma klientiem, kuri pie viņa griežas pēc palīdzības. Taču ir jāsaprot, ka visi cilvēki nevarēs saņemt psihologa palīdzību, ja viņi nevarēs samaksāt par pakalpojumu. Bet palīdzība ir nepieciešama arī cilvēkiem, kuri nevar samaksāt par pakalpojumu. Es zinu, ka vairākās pašvaldībās šāds pakalpojums tiek piedāvāts bez maksas, jo psihologa darbu apmaksā pašvaldība. Šādā gadījumā psihologs strādā pašvaldības uzdevumā, tā nav kalpošana, kaut arī klients par saņemto palīdzību nemaksā. Palīdzības saņēmēja interesēs būtu pateikties kaut kādā veidā pašvaldībai par saņemto palīdzību, teiksim piedaloties kādās pašvaldības organizētās talkās, jo patiešām enerģijas apmaiņai ir jānotiek.
Ja psihologs pats izvēlas sniegt palīdzību cilvēkiem bez maksas, arī nepieprasot ziedojumu, bet atstājot to cilvēka ziņā, lai palīdzētu ikvienam cilvēkam, kas viņam lūdz palīdzību, tad tā jau ir Kalpošana. Protams, cilvēkam, kas ir saņēmis palīdzību, pašam ir jāzina, ka nepieciešams kaut kādā veidā pateikties, jo saņemot palīdzību, tu esi saņēmis enerģiju, un arī’tev ir kādam kaut kas jādod – jādod enerģija tālāk. Ja tu saņemto palīdzību izmanto savtīgi, tikai savam labumam, tad kaut kad tev nāksies piedzīvot enerģijas trūkumu vai naudas trūkumu u.tml.
Cilvēki, kas ir saņēmuši Dieva dāvanu (īpašas spējas), lai palīdzētu cilvēkiem, nedrīkst par savu darbu pieprasīt naudu, jo Dievs viņam šo dāvanu ir dāvinājis bez maksas. Ja šis cilvēks sāk Dieva dāvanu izmantot savtīgi, lai nopelnītu, tad Dievs dāvanu atņem. Ja cilvēks, pelnot naudu, turpina apgalvot par savām spējām un Dieva dāvanu, tad tā nav Dieva dāvana, bet gan ar šo cilvēku manipulē tumsas spēki.
Kā izdzīvo cilvēki, kuri paši nolemj Kalpot citiem cilvēkiem? Par šo cilvēku izdzīvošanu parūpējas Dievs. Ja cilvēks patiešām KALPO, tad par viņu noteikti parūpējas Dievs. Katram Kalpotājam tas notiek savādāk, bet neviens no Kalpotājiem nav nomiris badā, bet tieši otrādi, tie ir laimīgākie cilvēki uz pasaules. Ne velti Skolotāji māca, ja vēlies būt laimīgs, sāc Kalpot Dievam vai dzīvai radībai. To es saku no savas pieredzes, jo arī man Dievs palīdz nopelnīt naudu manā darbā, lai es varētu Kalpot cilvēkiem brīvajā laikā. Kopš es sāku Kalpot, es patiešām jūtos laimīga, kaut arī mans materiālais stāvoklis ir pasliktinājies, salīdzinot ar laiku, kad es tikai pelnīju naudu, tomēr visam nepieciešamajam naudas pietiek un paliktu pāri, ja mana ģimene pamainītu paradumus.