Kā var zināt, kā ir būt “paēdušam”, ja visu mūžu esi badā? 10.10.2019

Sanita jautā: Lasot rakstu par Dievišķo mīlestību, arvien vairāk saprotu, ka patiesībā nesaprotu un nezinu kas tas ir. Laiku atpakaļ lasot informāciju par Ammas Eiropas tūri un Jūsu komentāru par to, ka viņa palīdz atvērt un sajust Mīlestības plūsmu, man radās doma, ka iespējams tā ir mana problēma un tas ir tas, kas man nepieciešams, lai virzītos tālāk. Es zinu, ka visi sprunguļi, kas ir manā ceļā ir manas pašas radīti, bet nespēju tikt ar tiem galā. Vakar lasot par Maitreiju, izlasīju arī viņa 2005. gada diktātu par Mīlestību, kur viņš saka, ka tikai neliela daļa cilvēku spēj
izjust šīs jūtas. Tad kā lai to izjūt, ja nezini, kas tas ir? Vai tikai satiekot augstu garīgo Skolotāju kā Amma ir iespējams sajust un saprast kas ir Mīlestība? Maitreija savā diktātā arī min, ka Mīlestības plūsma tiek bloķēta testa brīžos. Šādu tukšuma sajūtu es izjūtu grūtajos brīžos, kas iespējams ir mani testi. Bet pārējā laikā vairāk ir sajūta, ka esi ļoti “badā” un kaut kur dabū pa kripatiņai ēdienu. Kā var zināt, kā ir būt “paēdušam”, ja visu mūžu esi badā?

Elvita Rudzāte atbild: Mīlestības jūtas cilvēks izjūt arvien spēcīgāk, ja apzināti strādā ar sevi, ar savu negatīvo. No negatīvā nav iespējams atbrīvoties, ja neesi izpratis to sniegtās mācības jeb dzīves gudrības, ko sniedz negatīvās situācijas un negatīvās izjūtas.

Iztēlojieties tīru kristāla trauku, kurš saulē mirgo visās varavīksnes krāsās. Ja šis kristāla trauks ir nosmērēts ar dubļiem, tad saulē viņš izskatās ļoti netīrs un neviens pat iedomāties nevar, ka tas ir kristāla trauks. Viņš izskatās kā parasts, nosmērēts trauks. Kad tu sāc trauku mazgāt (atbrīvoties no savām negatīvajām īpašībām), tad uz trauka varam pamanīt mazus pleķīšus, kas jau saulē sāk mirgot varavīksnes krāsās (no tevis sāk plūst mīlestības drusciņas – laicīgā dzīvē konkrētos brīžos tu sāc izjust mīlestību, bet šīs jūtas nav pastāvīgas).

Strādājot ar sevi tu nomazgā savu kristāla trauku arvien labāk un no tevis plūst mīlestība arvien vairāk, ko sāk sajust arī apkārtējie cilvēki. Jo vairāk no tevis plūst mīlestība, jo vairāk tu jūti mīlestību. Turpinot garīgās attīstības ceļu, tu sāc izprast dzīvi arvien labāk un no tevis plūst arvien vairāk mīlestības. Tomēr, lai izjustu Dievišķo mīlestību visā pilnībā, ir jāsaņem no Dieva žēlastība.

Patiess gadījums:

Jauna sieviete bija saslimusi ar ļaundabīgo audzēju gremošanas traktā. Ārsti bija izoperējuši visu, ko iespējams izoperēt, vairāk viņi nespēja palīdzēt. Sievietei palika sliktāk, viņa cieta no milzīgām sāpēm. Šī sieviete lūdza man palīdzību. Es sāku skaidrot sievietei viņas neapgūtās mācības, kuras viņai grūti bija izprast, jo ilgus gadus bija dzīvojusi ar citu pārliecību un attieksmi pret dzīvi. Sievietes galvenā problēma bija dusmas uz visu pasauli, ieskaitot ģimenes locekļus, kas kaut ko darīja savādāk nekā viņa uzskatīja. Sievietei bija svešs jēdziens kā mīlestība. Viņa nespēja mīlēt pat pašus tuvākos un to apzinājās, tomēr viņa ļoti vēlējās dzīvot. Tāpēc sieviete sāka manis teiktajā ieklausīties un sāka darbu ar sevi jeb citiem vārdiem sakot, sāka izprast savu dusmu sniegtās mācības. Tā bija revolūcija sievietes apziņā un viņas veselības stāvoklis uzlabojās. Varētu teikt, ka viņa gāja uz priekšu un krita atpakaļ, jo nespēja tikt vaļā no dusmām, tās burtiski viņu vajāja caur dažādiem dzīves notikumiem. Tomēr sieviete ļoti centās, sāka lasīt Gudrības Vārda Mācību, lūgt palīdzību Dievam (pirms slimības viņa bija neticīga), centās izprast savas neapgūtās mācības, apguva Piedošanas mācību.

Kādu dienu sieviete atkal izjuta milzīgas dusmas uz saviem tuviniekiem, kas kaut ko darīja pretēji viņas gribai un viņu pārņēma milzīgas sāpes un izmisums. Sāpes bija tik neizturamas, ka sieviete izmisumā sāka lūgt palīdzību Dievam un tad notika brīnums – sāpes atkāpās, viņa izjuta Dievišķo Mīlestību pret visiem saviem tuviniekiem. Dievs dāvāja viņai žēlastību izjust Dievišķo Mīlestību, jo redzēja cik ļoti sieviete centās strādāt ar sevi. Pēc tam nodarbībā viņa centās vārdos aprakstīt savas izjūtas, bet nespēja, jo nav iespējams vārdos aprakstīt Dievišķās Mīlestības izjūtas.

Es sapratu, ka sieviete ir saņēmusi no Dieva dāvanu, lai viņai būtu spēks turpināt iesākto darbu. Sievietei veselības stāvoklis uzlabojās jau tik lielā mērā, ka viņa jau atkal sāka plānot lielus darbus. Diemžēl sievietes redzes lokā (internetā) nonāca viltus skolotāja mācība, kas noliedza Dievu, un sieviete viņam gribēja ticēt vairāk nekā manis teiktajam un novērsās no Dieva kaut arī turpināja klausīties manis teikto, jo viņai patika piedalīties manās nodarbībās. Sieviete sabruka dažu nedēļu laikā, vairs nepalīdzēja pat lūgšanas pie kurām sieviete atgriezās brīdī, kad saprata, ka viņas veselības stāvoklis strauji pasliktinājās. Sieviete nomira, tomēr dažas dienas pirms nāves, kad sieviete pieslēdzās internetā slimnieku atbalsta grupai, es vēl paspēju viņai pateikt, ka viņa piedzīvoja lielu Dieva žēlastību – kaut vai tikai neilgu brīdi, tomēr viņa iepazina Dievišķās Mīlestības izjūtas, kuras nav izjutuši lielākā daļa sabiedrības, ka tas ir liels dārgums, ko viņa var saglabāt savā sirdī. Sieviete par to bija pateicīga.

Šis gadījums bija neparasts. Mani neatstāja sajūta, ka sievietes veselības stāvoklis pasliktinājās ārējā ietekmē, jo viņa bija kontaktā ar cilvēkiem, kas bija izvēlējušies tumsas ceļu. Tomēr vienmēr ir jāatceras, ka bez Dieva atļaujas nekas nenotiek. Ja manas aizdomas bija pamatotas, tad sieviete nesaņēma Dieva aizsardzību no tumsas spēku uzbrukumiem, jo bija Dievu nodevusi neskatoties uz to, ka bija piedzīvojusi Dievišķās Mīlestības brīnumu. Ja manas aizdomas bija nepamatotas, tad iespējams Dievs izlēma viņu ņemt pie sevis, jo redzēja, ka sieviete savā attīstībā bija apstājusies un izveseļošanās gadījumā visticamāk atgrieztos pie vecā dzīves veida, kas bija pirms saslimšanas. Dievam labāk viss ir zināms, kas kāpēc notika tā kā notika.

Sanita jūtas badā no mīlestības trūkuma, bet mēs zinām, ka badā nav tas, kas strādā, jo strādājot mēs nopelnām kaut nedaudz, tomēr iztikai pietiek. Tāpēc es iesaku Sanitai būt pacietīgai un negaidīt ātrus rezultātus, turpināt ar sevi strādāt – mazgāt savu kristāla trauku no dubļiem, kas to ir nosmērējuši, un dot mīlestību saviem tuviniekiem bez nosacījumiem. Tiklīdz viņa iemācīsies mīlēt bez nosacījumiem, tā šī mīlestība piepildīs viņu pašu un nevajadzēs justies badā. Tas vai Dievs viņai dāvās žēlastību izjust Dievišķo Mīlestību, to zina tikai Dievs.