Kā varu sev palīdzēt? 23.02.2019

Linda jautā: Varbūt Jūs spēsiet palīdzēt. Ļoti vēlētos izprast kādas šajā situācijā neapgūtās mācības un ko darīt lietas labā.

Sākšu ar to, ka piedzimu ar ķeizargriezienu, jo bija nabassaite aptinusies ap kaklu (tāpēc trūka skābeklis galvai), tāpēc varēju nepiedzimt un mātei radās problēmas ar sirdi. Ko tas  varētu nozīmēt?
Visu laiku biju ļoti bailīgs un nedrošs bērns: baidījos palikt viena, baidījos no tumsas, baidījos no visa jaunā/man nezināmā, baidījos kaut kur apmaldīties, baidījos, ka aiziešu uz nepareizo kabinetu, sajaukšu kaut ko, ne tā izdarīšu. Atteicos pat braukt vienreiz ekskursijā, kuru biju laimējusi, jo likās, ka citi nepieņems un ko es viena iesākšu, svešā vietā nezināšu neko un brauciens būs vairāk stresa pilns nekā priecīgs notikums.

Dārziņā un skolā biju nepieņemtā, bija arī draugi un tādi, kas izturējās labi, bet tuvāk nedraudzējās. Ar draudzenēm skolā bija tā, ka ilgu laiku draudzējās pēc tam pašas atstūma un darīja pāri, pēc tam atkal draudzējās un tad atkal vairs nē un tā visu dzīvi. Pēc tam negribējās iet nevienā pulciņā, jo biju nedroša un jau gaidīju, ka atkal mani atstums, izsmies, aprunās utt. Mājās tiku audzināta kā kārtīgs un paklausīgs bērns, vienmēr mācīja kā sabiedrībā jāuzvedas un noteica, kas ir pieklājīgi un kas nē. Draugus ciemos aicināt nedrīkstēju, ciemos iet arī reti kad pie kāda varēju. Bija noteikts laiks cikos jābūt atpakaļ, ja nē ļoti rāja un teica, ka nekur vairs nelaidīs, lai gan es ciemojoties tikai pavadīju laiku ar draugiem un neko sliktu nedarīju. Visu dzīvi tiku vadīta, tika noteiks, kas un kā man jādara, kur jāiet, kur jāmācās, ko drīkst un ko nē. Arī pieaugušā vecumā viss turpinājās.

Pēc tam, kad ilgi spurojos pretī un teicu, ka sen jau esmu pilngadīga un pret mani nevar izturēties kā pret bērnu, tad beigās saprata pēc daudziem gadiem, bet atskārtu, ka es vairs nemāku dzīvot bez kontrolēšanas utt, jo visu dzīvi biju pieradusi, ka kāds mani regulē un vada. Kā arī vienmēr mani salīdzināja ar citiem…citi veiksmīgāki, citi gudrāki, izveicīgāki, citiem labāk padodas un kāpēc es nevaru tā. Ja man nepadodas fizika, nu tiešām nepadodas, tad domā, ka es slinka un tikai negribu, bet man privātskolotāji pat nepalīdzēja, jo nepadodas fizika. Man dzīvē viss nāk lēni un ar lielām grūtībām. Neveicas ne ar mācībām īsti, ne draugu daudz (ar laiku visi pazūd kaut kur), ne attiecībās veicas, ne karjerā varu ko sasniegt, ne darbu dabūt, jo nekur negrib ņemt. Visu laiku par kaut ko uztraucos, par sīkumiem, par visu ļoti pārdzīvoju. Ja mani, kas nomāc, tad nespēju vairs neko citu darīt, ne strādāt, ne mācīties, ne domāt. Visu laiku visādi stresi, spriedze, uztraukumi un no tā jau veselība pamatīgi iedragāta.

Visu laiku jūtos viena, esmu ar sevi, kad ir grūtības. Dzīvē daudz ko palaižu garām, jo bailes, ka mani nepieņems, ka nemācēšu kaut ko, ka izgāzīšos, ka nespēšu kaut ko paveikt, liekas, ka citi vienmēr māk labāk. Ja man nav darba un dzīves līmenis nav labs, tad citi ar mani nedraudzējas (kas agrāk draudzējās), bet no citiem novēršos pati, jo liekas, ka citi arī nepieņems, ja man nav nekā. Atsāku draudzēties, tad, ja atkal veicas dzīvē. Ir izveidojušās bailes kaut kur būt uzmanības centrā, uzstāties vai tikties, jo trīcu un drebu. Agrāk centos visiem izpatikt, nemācēju pateikt “nē” un aizmirsu,ka nedzīvoju savu dzīvi, bet skatos kā citi dzīvo.  Un nesaprotu ko nozīmē tas, ja visu dzīvi problēmas cilvēkam ar zobiem, ja tie bojājas vienalga lai ko darītu, bet cits ne tīra, ne kopj, bet viņam sirmā vecumā skaisti zobi un uzzināju no savas astroloģiskās kartes, ka tam tā bija jābūt. Ko tas nozīmē? Ko no tā jāsaprot?

Vēl es visu laiku dzīvoju nākotnē jeb skatos uz priekšu, piemēram, man piedāvā kaut ko, bet es uzreiz visu analizēju un izanalizēju līdz sīkumiem un jau zinu, kas notiks ar ko kas beigsies un tāpēc atsakos. Es sevi norakstu- man nesanāks tas, šitais, tur noteikti izgāzīšos, tāpēc labāk nē. Pārāk daudz domāju, nevis ļaujos. Jūtos nebrīvi. Vēl es nepatīku saviem vienaudžiem, saprotos tikai ar veciem cilvēkiem, bērniem vai dzīvniekiem.

Tagad cīnos ar pazeminātu asinsspiedienu, iepriekš bija paaugstināts asinsspiediens bieži, cīnos ar sīcēšanu labajā ausī, paātrinātu pulsu, duršanu sirdī, dažreiz sirdsklauvēm, bijusi arī veģetatīvā distonija, cīnos ar osteohondrozi, skoliozi, noapaļotu muguru augšdaļā. Vēl man ir caurs miegs, daudzreiz naktī varu atmosties no sīka trokšņa, bieži jāiet uz tualeti, ir mezgls vairogdziedzera kreisajā pusē, sistēmiskā sarkanā vilkēde, depigmentācija, hormonu disbalanss, pastiprināta svīšana (padusēs visu dzīvi), pastiprināta apmatojuma augšana, papilomas, kārpas uz rādītājpirksta un vidējā pirksta kreisajā rokā. Problēmas ar ceļiem no bērnības, arī stīva (neesmu lokana, nevarēju skolā ar rokas pirkstiem noliecoties aizsniegt purngalus-tik līdz pusei).

Elvita Rudzāte atbild: Lindas problēmu pamatcēlonis ir bailes “mani nemīl”, kas radās jau grūtniecības laikā un pastiprinājās dzemdību laikā, vēlāk vecāku stingrās uzraudzības dēļ pārsniedza kritisko robežu.

Lindai ir jāmācās dzīvot it kā no paša sākuma. Lēnām un bez steigas jāapgūst Dievišķā zinātne, jāizprot dzīvē notiekošais, bet pats svarīgākais – jāatgriežas ticībā pie Dieva.

Ja Linda regulāri strādās ar sevi un mācīsies, tad lēnām problēma pēc problēmas sāks atkāpties. Iesaku Lindai iesaistīties kādā labdarības kustībā, tad viņa sajutīs savu vērtību un izjutīs mīlestību no tiem, kam palīdzēs. Ja Linda ir sapratusi, ka viņai patīk kontaktēties ar bērniem, tad iesaku apsvērt domu mācīties par pedagogu un specializēties kādā pedagoģijas jomā, kura sirdij būs tuvāka. Ja Linda jūt, ka viņa labāk gribētu palīdzēt veciem cilvēkiem, tad viņa var izglītoties sociālajā darbā. Iespējas ir, tikai jāizdara izvēle, kurā virzienā iet.

Lai ceļš uz priekšu būtu vieglāks, nepieciešams atbrīvot no sevis pagātnes pārdzīvojumus. Lindai šajā ziņā darba ir ļoti daudz. Viņai jāpiedod saviem vecākiem, ka tie turēja krātiņā, jāpiedod visiem pēc kārtas, kas viņu pazemoja un atstūma. Jāpiedod pašai sev savas bailes un nedrošība.

Iesaku Lindai lasīt Gudrības Vārda Mācību (skatīt šeit), lasot diktātus pēc kārtas tādā secībā kā tie ir doti, vienu diktātu dienā un lasīt Rozārijus (skatīt šeit), vienu Rozāriju dienā. Klausīties manis vadītos Piedošanas mācības e-seminārus pēc kārtas (skatīt šeit), atbilstoši savām iespējām piedalīties Sokrata tautskolas rīkotajos pasākumos, nometnēs, atbalsta grupās, semināros, izglītības programmās, konferencēs (sekot aktivitāšu plānam šeit).