Kā varu zināt, vai Dievs man ir piedevis? 04.07.2019
Imants jautā: Esmu jaunībā sastrādājis daudz nelabas lietas un domāju, ka ar tādu nastu man nekas labs nav sagaidāms dzīvē pēc dzīves. Protams, esmu lūdzis piedošanu Dievam, bet neesmu pārliecināts vai esmu uzklausīts. Esmu arī baznīcās piedalījies kolektīvās grēksūdzēs. Vai priesteris, mācītājs kā cilvēks vispār var ko atlaist? Neesmu baznīcās gājējs, bet pārsvarā lūdzos viens, mājās. Kā varu zināt, vai Dievs man ir piedevis? Uz semināriem izbraukāt uz Rīgu nevaru, jo dzīvoju un strādāju Liepājā.
Elvita Rudzāte atbild: Sokrata tautskolas piedāvātā izglītības programma DOMĀTĀJS notiek reizi mēnesī (sestdienās), kas ir ērti arī tālā ceļa braucējiem, jo reizi mēnesī cilvēks var atrast laiku un iespējas, lai atbrauktu uz Rīgu izglītoties.
Ja cilvēks ir pieļāvis kļūdas, tad viņam ir jārēķinās, ka pieļauto kļūdu laikā radītā negatīvā enerģija pie viņa atgriezīsies atpakaļ, bet to spēks var būt stipri vājāks, ja cilvēks kļūdas ir nožēlojis no sirds un turpmāk tās vairs neatkārto, darot labus darbus un paplašinot apziņas līmeni, apgūstot Dievišķo zinātni un gūtās zināšanas pielietojot ikdienas situācijās praksē. Citiem vārdiem sakot, cilvēks pats ar savu attieksmi pret dzīvi ietekmē savu likteni. Karma ir jāatstrādā ikvienam, bet tas var notikt daudz maigākā formā, ja cilvēks savas kļūdas ir nožēlojis un vairāk neatkārto.
No Mācībām, kuras es esmu apguvusi, esmu sapratusi, ka priesteri un mācītāji nevar atlaist cilvēkiem grēkus, bet viņi var palīdzēt cilvēkam izprast pieļautās kļūdas, lai turpmāk cilvēki tās vairs neatkārtotu. Priesteri un mācītāji domā citādāk, jo viņiem ir cita zināšanu bagāža. Tev ir pašam jāpieņem lēmums, kura viedoklim uzticēties.
Arī kolektīvās grēksūdzes var būt vērtīgas, bet ļoti svarīgs ir darbs cilvēkam pašam ar sevi un to viņš var darīt ikvienā vietā – gan mājās, gan baznīcā, gan dabā, gan sabiedriskā transportā utt.
Dievs ir ļoti žēlsirdīgs, un tikai Viņam ir zināms, kam Viņš piedod, bet kam nākas kļūdas izpirkt caur ciešanām. Es neieteiktu tik ļoti koncentrēties uz to, vai Dievs ir piedevis, bet vairāk koncentrēties tieši uz kļūdu neatkārtošanu un apziņas līmeņa paplašināšanu.
Piemēram, arī es pagātnē esmu pieļāvusi kļūdas un zinu, ka pieļaušu arī nākotnē, jo bez kļūdām nav iespējams dzīvi nodzīvot, tomēr es sevi nešaustu par savām kļūdām, bet atskatos uz tām ar pavisam citu skatu, mēģinot izprast, kāpēc tanī brīdī es rīkojos tā kā rīkojos, kas mani veicināja pieļaut kļūdas, ko es nesapratu vai nezināju utt. Tiklīdz izprotu savu kļūdu cēloņus, tā man ir vieglāk palīdzēt citiem, lai viņi nepieļauj līdzīgas kļūdas. Es mācos ne tikai no savām kļūdām, bet arī no citu kļūdām. Es apgūstu Dievišķo zinātni un esmu ļoti pateicīga Dievam, ka esmu atklājusi šo Ceļu pie Viņa, kas ir tik interesants un dod laimes izjūtu. Tas gan nenozīmē, ka mani nepiemeklē dažādas dzīves grūtības. Tomēr es nebaidos no dzīves grūtībām, jo zinu, ka tieši grūtību pārvarēšana palīdz augt Garā jeb paplašināt apziņas līmeni. Tāpēc es nedomāju par to cik lielā mērā Dievs man ir vai nav piedevis manas kļūdas. Es eju uz priekšu un ar pazemību pieņemu ikvienu grūtu dzīves situāciju, apgūstot jaunas dzīves gudrības.
Cilvēki, kas tik ļoti baidās no Dieva soda, nav gatavi mācīties. Viņi grib atbrīvoties no kļūdu radītās negatīvās enerģijas, tikt vaļā no sliktās karmas, bet nav gatavi mācīties. Tāpēc es iesaku Imantam mācīties un darīt labus darbus, koncentrējot savu uzmanību uz labo nevis slikto. Mēs nevaram izmainīt savu pagātni, bet mēs varam mainīt nākotni, izdarot pareizas izvēles tagadnē.
Patiesībā jau Dievs nevienu nesoda, jo Dievs visus mīl. Tomēr pastāv Dievišķais Karmas likums, kas nosaka, ka radītā enerģija atgriežas pie tevis atpakaļ, gan labā, gan sliktā. Kurš tad patiesībā tevi soda? Tikai tu pats ar savu kļūdaino izvēli, kas radīja negatīvu enerģiju, kas pie tevis ir atgriezusies, radot ciešanas. Dieva žēlsirdība izpaužas caur to, ka Viņš redzot, ka esi mācījies no kļūdām, tās nožēlojis un dari Viņam tīkamus darbus, Viņš dzēš daļu no negatīvās enerģijas un tā pie tevis atgriežas atpakaļ pavisam maigā formā. Piemēram, cilvēks, kas pagātnē ir kādu nogalinājis, būtu pelnījis mirt no cita rokas, bet tas nenotiek, jo viņš savu kļūdu ir ļoti nožēlojis. Viņš šo kļūdu dzēš ciešot nelaimes gadījumā, salaužot kājas. Piekritīsiet, ka karma ir atgriezusies ļoti maigā formā, jo cilvēkam ir iespēja izveseļoties, turpinot mācīties un darīt labus darbus.
Ja tev ir dota iespēja dzīvot un darīt labus darbus, vai tad tu neesi saņēmis piedošanu no Dieva?