Kā vecāki ietekmē to cik meita izaugs sievišķīga, bet dēls vīrišķīgs? 23.05.2017

Jana jautā: Sakiet, lūdzu, kā vecāki ietekmē to cik meita izaugs sievišķīga, bet dēls vīrišķīgs?

Mūsu ģimenē aug arī dēls no vīra pirmās laulības, audzināšana ir sarežģīta, jo pie mammas ir citādāki apstākļi un
robežas-viņš tur ir vienīgais bērns, nav jādala mammu ar citu vīrieti, kā tēti ar mani un jaunāko māsu, brāli. Es jūtu, ka viņam vienmēr mammas ir par maz. Vīrs uzskata, ka viņa neaudzina par vīrieti. Vakar, kad nejauši zēnam gadījās traumēt roku, viņš kliedza kā nelabais. Man šķita, ka jāsauc ātro palīdzību un nesapratu kādēļ vīrs tik piezemēts –
apskatīja, apsēja un turpināja iesākto. Vēlāk es sapratu, ka rokā nav iecirsts, tā nav lauzta, bet tikai nedaudz ievainota ar asa naža galiņu. Vīram teicu, ak dēls noteikti vēlas, lai viņu pažēlo uz ko viņš atteica – nu atvaino, bet tas kā viņš bļāva bija savādi. Kuras ir tās pareizās robežas?

Elvita Rudzāte atbild: Bērni mācās no abiem vecākiem. Puisis mācās mīlēt sievieti saskarsmē ar savu māti, t.i., ja viņam ir mīļas attiecības ar māti, tad viņš pratīs mīlēt arī savu sievu un veidosies labas attiecības ar sieviešu dzimumu. Meita mācās mīlēt vīrieti saskarsmē ar savu tēvu, t.i., ja meitai ir mīļas attiecības ar tēvu, tad viņa pratīs mīlēt arī savu vīru un veidosies labas attiecības ar vīriešu dzimumu.

Savukārt sievišķība vai vīrišķība jau būs atkarīga no tā ko redz ģimenes attiecībās starp māti un tēvu. Ja puisis redz, ka viņa tēvs ir izskatā vīrišķīgs, dara visus vīriešu darbus, vīrišķīgi ģērbjas un ir ar vīrišķīgu frizūru, tad arī viņš neapzināti vai apzināti mēģinās līdzināties savam tēvam. Ja puisis redz, ka tēvs mājās neko nedara, bet visu dara tikai mamma, tad arī viņam izveidosies tāds priekšstats, ka tā ir pareizi. Tomēr visa pamatā ir raksturs. Ja puisis ir piedzimis ar maigu raksturu, ar lielu sievišķo enerģiju (katrā cilvēkā ir sievišķā un vīrišķā enerģija), tad viņu nesaistīs vīrišķie darbi, tāpēc liela nozīme ir tēvam, no kura viņš mācās kļūt par kārtīgu vīrieti, kurš līdzsvaro sievišķo enerģiju ar vīrišķo enerģiju.

Tieši tāpat ir meitai. Ja viņa redz, ka māte ir ļoti saimnieciska un to dara ar vislielāko prieku, lai iepriecinātu ģimeni, tad arī viņa centīsies līdzināties savai mātei. Ja viņa redzēs, ka māte saimnieciskos pienākumus veic kā vislielāko smagumu, tad viņa centīsies no tiem izvairīties, lai nebūtu jāpiedzīvo līdzīgs liktenis kā mātei. Ja meita redz, ka māte sievišķīgi ģērbjas, tad arī viņa gribēs sievišķīgi ģērbties, jo meitas gaume attīstās skatoties uz mātes paraugu. Jāņem vērā arī raksturs. Ja meitā ir liela vīrišķā enerģija, tad viņai nepatiks meiteņu apģērbs, bet labāk patiks bikses un puiku spēles. Tāpēc liela loma ir mātei, kas ar savu paraugu līdzsvaro šo vīrišķo enerģiju ar sievišķo enerģiju.

Ja puisis aug ģimenē tikai kopā ar māti, un viņš to ļoti mīl, tad viņš iemācās būt jauks vīrietis pret sievieti, bet vīrišķā enerģija viņā ir par maz un viņš patiešām var būt kaut kādā ziņā sievišķīgs vīrietis jeb ģimenes dzīvē gaidīt vairāk atbalstu no sievas, nekā pats rūpēties par ģimenes labklājību.

Ja puisis aug ģimenē tikai kopā ar tēvu, un viņš to ļoti mīl, tad viņam pietrūkst sievišķā enerģija, un viņš var kļūt neiecietīgs pret sievietēm.

Tieši tāpat tas ir meitenēm. Ja meita aug ģimenē tikai kopā ar māti, tad viņai pietrūkst vīrišķā enerģija un viņa pieaugot neprot veidot attiecības ar vīrieti, nesaprot ko dara sieva un ko vīrietis, jo pieradusi visu darīt pati, vai arī ir pārmēru lielas prasības pret vīrieti, vai viņa var vīriešus pat neieredzēt.

Ja meita aug ģimenē kopā ar tēvu, tad viņai pietrūkst sievišķā enerģija un viņai arī var būt problēmas attiecību veidošanā. Viņa nesaprot kādai ir jābūt sievietei, kā jāizturas pret vīrieti, jo viņa prot tikai par vīrieti rūpēties, bet nezina kā risināt radušās problēmas, jo ģimenē nav redzējusi kā to darījusi ir māte.

Katrs gadījums ir individuāls, raksturi ir individuāli, bet viens visos gadījumos ir skaidrs, ka bērns cieš abos gadījumos, ja viņam nav iespējas dzīvot kopā ar abiem vecākiem. Tāpēc mans ieteikums šķirtām ģimenēm – dariet ko variet, bet nodrošiniet, lai bērnam būtu iespēja būt kopā ar abiem vecākiem 50% un 50%. Es saprotu, ka to nodrošināt ir ļoti grūti, bet ja tiešām vēlaties savam bērnam palīdzēt mazāk ciest no jūsu neprasmes izveidot laimīgu laulību, tad sakārtojiet savu dzīvi tā, lai bērns varētu 50% laika pavadīt pie mātes un 50% laika pavadīt pie tēva jeb citiem vārdiem sakot, lai bērnam būtu līdzvērtīgas divas mājas. Šādam risinājumam arī ir sliktā puse, jo bērns nevienā no mājām nejūtas kā īstās mājās, dažkārt sāk manipulēt ar abiem vecākiem, bet tieši tāpēc es nekad nerekomendēju šķirt attiecības, bet gan risināt radušās problēmas, jo “kod kurā pirkstā gribi, visos sāp.”