Kā veidojas stress – bailes “mani nemīl”? 15.08.2017

Marina jautā: Kā veidojas stress – bailes “mani nemīl”? Vai tas var veidoties mazulim jau vēderā esot, vai tikai vēlāk attīstības gados? No kā mammām būtu jāizvairās, lai neradītu savos bērnos šo stresu? Vai zīdainim var rasties šis “Stress”, ja viņš netiek mierināts, kad raud?

Elvita Rudzāte atbild: Stress bailes “mani nemīl” var rasties jau gara iemiesošanās brīdī, ja vecāki intīmajai tuvībai ir nodevušies nevis tāpēc, ka gaida atnākam bērna garu, bet lai baudītu seksa laikā gūto labsajūtu. Bērna gars atnākot redz, ka vecāki viņu negaida, un tas viņam sagādā lielo vilšanos, jo viņš pie vecākiem ir steidzies ar vislielāko mīlestību.

Vēlāk šis stress attīstās grūtniecības laikā, ja bērns dzird, ka viņa atnākšana vecākiem ir radījusi problēmas, īpaši, ja vecāki apsver domu par abortu.

Pēc tam stress turpina attīstīties pēc piedzimšanas. Piekrītu Marinas domai, ka tas attīstās arī brīdī, ja vecāki neizrāda par bērnu interesi tā raudāšanas laikā. Vecākiem ir jābūt ļoti uzmanīgiem ar bērna audzināšanu. Ja vecāki bērnu kritizē vai tam nepievērš uzmanību, tad šis stress sāk attīstīties vēl straujāk. Vēlāk skolā un visur citur, kur bērns sastopas ar kritiskām vai izsmejošām piezīmēm, tas tikai vairo bailes “mani nemīl”. Īpaši bīstama ir bērnu salīdzināšana un vērtēšana, uz kuru balstās mūsu izglītības sistēma. Paradokss, bet negribot esošā izglītības sistēma ļoti veicina stresu bailes “mani nemīl” un vainas izjūtas attīstību.

Kā pieaugušam cilvēkam bailes “mani nemīl” attīstās pie neveiksmīgām attiecībām. Jo vairāk neveiksmīgu attiecību, gan darbā, gan personiskajā dzīvē, jo lielākas bailes “mani nemīl” līdz cilvēks ir tik ļoti nocietinājies, ka viņš vairs nejūt mīlestību pat, ja kāds cenšas viņam to dot.