Kā vērst situāciju uz labu, ja pagātnē ir veikti maģiskie rituāli? 17.06.2025

Dita jautā: Mulsina rakstītais par maģijas rituāliem, kas attiecīgi rada papildu jautājumu- atceros, ka darba ietvaros (darba vietas organizētos atpūtas pasākumos) mums ir bijuši uguns rituāli (kurus vadīja pieaicināti cilvēki) vai tie arī skaitās? Tāpat ir dažādas senlatviešu zīlēšanas un visādi rituāli- kāzu, pirts utt. rituāli, kuros arī seko līdz mēness fāzēm utt.

Temats gan ļoti sensitīvs. Cilvēki meklē dažādus ceļus kā risināt lietas, aiz nezināšanas vai muļķības var visādi sanākt. Arī pati esmu bijusi reiz pie kaut kādas zīlnieces uz negatīvās enerģijas attīrīšanu, protams, pati nožēloju tagad to- bet nevaru laiku atgriezt atpakaļ. Tāpat ir dzirdēts par inteliģentiem cilvēkiem/ sabiedrībā pazīstamiem cilvēkiem, kas dodas pie zīlniekiem, astrologiem utt. Patiesībā diezgan daudz cilvēku dodas brīžos, kad nezina kā labāk rīkoties, bet, protams, par to daudz netiek runāts.

Ja ir veikti kādi maģiskie rituāli, kā var vērst situāciju par labu, ko darīt? Jautāju arī tādēļ, ka atceros, ka bērnībā dzirdēju, ka citi bērni ir “dancinājuši šķīvjus” un ko tik ne, ka pat negribas rakstīt te. Īsti nezinu kāpēc šāda  informācija nonāk pie bērniem, bet esmu dzirdējusi, gan no tiem, kam tagad ap 60, ka bērnībā to darījuši, gan no daudz jaunākiem. Par tagadējās paaudzes bērniem gan īsti nav dzirdēts, varbūt kaut kas pozitīvs tajās telefonu atkarībās arī ir, jo atliek mazāk laika šādām lietām. Vai baznīca var palīdzēt šādos gadījumos vai kā palīdzēt cilvēkiem, kas ir pieļāvuši šādas kļūdas?

Elvita Rudzāte atbild: Arī baznīcā tiek veikti dažādi rituāli, lai palīdzētu baznīcas apmeklētājiem. Saulgriežu laikā tiek veikti rituāli, īpaši Vasaras Saulgriežu laikā, dziedot līgo dziesmas un dedzinot ugunskuru. Līgo dziesmu dziedāšana rada pozitīvu enerģiju. Uguns sadedzina negatīvo enerģiju, tāpēc ugunskurs nevar radīt negatīvu ietekmi, izņemot, ja pie ugunskura tiek veikts maģijas rituāls.

Man grūti novērtēt katra rituāla ietekmi, jo tā var būt gan pozitīva, gan negatīva. Tāpēc katram cilvēkam pašam ir jādomā līdzi ar savu galvu par dalību dažādos rituālos, īpaši pievēršot uzmanību rituāla vadītāja viedumam un iekšējai tīrībai – cik lielā mērā rituāla vadītājs ievēro Dievišķos likumus. Ja ir kaut mazākās aizdomas, ka rituāla vadītājs īstenojot rituālus mēģina no rituāla apmeklētājiem gūt kādu materiālu labumu, tad gan labāk no šāda skolotāja izvairīties.

Lai kas ir bijis pagātnē, lai cik smagas kļūdas ir pieļautas pagātnē nezināšanas vai citu iemeslu dēļ, mēs nevaram pagātni mainīt. Par visām pieļautām kļūdām ir jāmaksā, bet to kā un kad tas notiks, nosaka Dievs, jo tikai Viņš zina, kas notiek cilvēka dvēselē un cik lielā mērā viņa apziņas līmenis ir audzis, lai godīgi nopelnīto sodu varētu mīkstināt. Tāpēc ļoti svarīgi ir mācīties – apgūt Dievišķo zinātni jeb Lielo Skolotāju doto Mācību, nožēlojot visas pieļautās kļūdas, lūdzot piedošanu tiem, kas cietuši no tavām pieļautām kļūdām, piedodot tiem, kas nodarījuši pāri, kā arī tikpat svarīga ir piedošana sev, atstājot tālāko Dieva ziņā.

Īpaši augstu Dievs vērtē un var sniegt Savu žēlastību tiem, kas iesaistās labdarības aktivitātēs, darot Dievam tīkamus darbus. Baznīca pati par sevi nespēj neko palīdzēt cilvēkam, ja cilvēks pats nenožēlo savas kļūdas un nelūdz piedošanu. Tā kā viss ir tikai un vienīgi paša cilvēka rokās. Ne velti pastāv teiciens – katrs pats ir savas laimes kalējs.