Kā veselību ietekmē 49% sliktais un 51% labais? 16.02.2017

Sieviete jautā: Milzīgs paldies Jums par šo portālu! Man ir šāds jautājums: par labo un ļauno, par to proporcijām 51 % un 49%. Nav līdz galam skaidrs, kā tas darbojas. Ja cenšamies un strādājam ar sevi, un vienā brīdī pārsniedzam šo 51% robežu, saslimsim ar kādu garīgu slimību. Tas nozīmē, ka ļoti censties tomēr nevajag? Kaut arī cilvēkam ir tā viena sliktā īpašība, kas aizpilda tos, 49%, tas nozīmē, ka, strādājot pie šīs vienas īpašības un to izskaujot, var pastiprināties kāda cita. Un sanāk, ka cilvēks nekad nebūs vesels? Ja būs pārāk labs, tad saslims ar garīgu slimību, bet, ja slikts, tad citām slimībām. Vai sanāk, ka ideāli veseli mēs nekad nebūsim, jo visi esam grēcinieki? Liels paldies jau iepriekš Jums par skaidrojumu!

Elvita Rudzāte atbild: Kad cilvēks iet garīgās attīstības ceļu, tad viens no uzdevumiem ir atbrīvoties no savām negatīvajām īpašībām. Kad cilvēks sāk samazināt savu negatīvo, proporcionāli arī samazinās cilvēka vēlēšanās būt labam. Tas gan nenozīmē, ka cilvēks kļūst slikts.

Apskatīsim piemēru, lai vieglāk būtu to izprast. Piemēram, sievietē ir liels egoisms, kas ir negatīva īpašība (negatīva enerģija), bet tajā pašā laikā sievietē ir milzīga vēlme kādam palīdzēt, kas ir pozitīva īpašība (pozitīva enerģija). Tā kā sievietē ir liels egoisms, tad brīdī, kad sieviete sniedz kādam palīdzību, viņa vēlas, lai arī citi redzētu viņas labo un to novērtētu. Kad sieviete sāk atbrīvot savu egoismu, tad viņā nezūd vēlme palīdzēt citiem, bet zūd vēlme saņemt atzinību par savu labo.

Cits piemērs: vīrietis cīnās par taisnību un atmasko valsts ierēdņus dažādās nelikumībās, pieprasot to tiesāšanu ar bargu sodu. Brīdī, kad vīrietis sāks atbrīvot no sevis vēlmi atriebties, viņā mazināsies vēlme pieprasīt ierēdņu bargu tiesāšanu, bet soda piespriešanas jautājumu atstās tiesībsargājošo iestāžu ziņā un Dieva ziņā. Viņš nezaudēs vēlmi panākt, lai valstī viss darbotos taisnīgi, bet viņš vairāk padomās kā to panākt ar citām metodēm, bez cīņas, piemēram, rādot savu labo piemēru. No malas izskatīsies, kur tad palicis lielais taisnības cīnītājs, bet patiesībā viņš nekur nebūs pazudis, tikai viņš to darīs gudrāk un miermīlīgāk.

Gadījumos, kad labais pārsniedz 51% liecina, ka cilvēks nav garīgi attīstījies, viņš dzīvo ilūzijā. Vai jūs vēlēsities pieņemt palīdzību no cilvēka, kas adekvāti neuztver situāciju, piemēram, atdod visu savu naudu kaut arī pašam veselu mēnesi būs jādzīvo badā? Ja jūs zināsiet, ka šis cilvēks atdod naudu, nespējot situāciju adekvāti novērtēt un jūs nebūsiet ļauns izmantotājs, tad jūs atteiksities no viņa pieņemt šādu palīdzību.

Patiess gadījums: Kāda ļoti ticīga sieviete saslima ar depresiju. Depresija liecina, ka cilvēks ir neapmierināts ar dzīvi. Neapmierinātība ir negatīva enerģija. Brīdī, kad slimība bija saasinājusies kulminācijā, sieviete gāja uz baznīcu un uzvedās neadekvāti (dīvaini), tanī pašā laikā, kad viņu neielaida baznīcas telpās, kur viņa par varītēm gribēja tikt, sieviete kļuva ļoti dusmīga. Sievieti izraidīja no baznīcas un viņa, staigājot ap baznīcu, vāca cilvēku nomestos papīrus, izsmēķus, sāka taisīt sētu, kur bija kaut kāds bojājums, skatījās kādu labu darbu vēl varētu izdarīt baznīcas labā. Viņa darīja labu darbu, bet bija pilnībā neadekvāta. Baznīcas cilvēki izsauca ātro palīdzību un sieviete tika ievietota psihiatriskā slimnīcā.  Ja sieviete izpratīs savas negatīvās īpašības (neapmierinātības cēloņus) un no tām atbrīvosies, tad viņa izveseļosies no depresijas. Ja sieviete būs vesela, tad arī palīdzību baznīcai viņa organizēs citādi – gudrāk un saprātīgāk.

Cilvēks ir vesels, ja saglabājas proporcija 51% labais un 49% sliktais. Ja proporcija tiek izjaukta, tad nāk slimība vai nāve. Visumā ir svarīgs līdzsvars. Attīstībā ir svarīgs līdzsvars. Attīstība nenotiek, ja viss ir tikai labi. Viss tiek iznīcināts, ja sliktais pārsniedz 49%.

Ja cilvēks strādā ar savu slikto, tad viņš mazāk redz savu labo. Jo vairāk cilvēks strādā ar savu slikto, jo mazāk viņš pievērš uzmanību savam labajam. Piemēram, lasot Svēto grāmatas, var redzēt kā šie cilvēki kļuva par svētajiem, kāda bija viņu attieksme pret dzīvi un citiem cilvēkiem. Grāmatās viņi tik daudz runā par savu slikto, bet nepiemin savu labo. Viņu labo atklāja sabiedrībai citi cilvēki.

Ja vēlies būt vesels, tad atbrīvo savu negatīvo enerģiju (negatīvās īpašības) un nebaidies no tā, ka tavs labais kaut kur pazudīs vai saslimsi ar garīgu slimību. Ar garīgām slimībām saslimst tikai tie, kas garīgi neattīstās jeb neiet savā attīstībā uz priekšu, neizprot dzīvi. Cilvēks, kas ir brīvs no negatīvām īpašībām, pasaulei var dot daudz laba ar savu piemēru un gaismu, kas staro ap viņu. Cilvēks, kas vēlas būt pasaules glābējs (pārmēru labais), dažkārt cilvēcei var izdarīt sliktu “lāča pakalpojumu” savas nezināšanas un situācijas neizpratnes dēļ.