Elita jautā: Man nedod mieru tāda situācija. Kādu dienu pie manis ieradās čigāniete. Pazīstu viņu garāmejot. Sagadījās tā, ka reizē mums dzima bērni – viņai puika, man meita. Nu bija pagājuši 9 gadi. Tā kā strādāju muzejā,
administrācijā un sagaidu apmeklētājus, tad esmu viegli pieejama un dēties arī nekur nevaru, jo esmu tā, kas apmeklētājiem norāda virzienu muzejā. Tāpēc viņa itin bieži ienāk it kā apskatīties, it kā parunāties. Neatraidu. Arī
aizspriedumu pret čigāniem man nav. Taču katrreiz šādas vizītes notiek mēneša beigās, kad viņai vairs nav naudas. Un arī man ir ierobežoti līdzekļi tamdēļ. Ik reizes viņai ir kāda ķeza – te tikko no slimnīcas ar bērnu, te atkal bērnam atklāta slimība… Nupat viņai piedzimis 6.bērniņš. Un pēdējoreiz viņa man palūdza naudu putriņai, jo piena krūtīs neesot. Tāpat izstāstīja, ka nosējusi olvadus, jo vairāk bērnus nevēlas.
Protams, naudu iedevu. Iedevu, jo saprotu – atpakaļ nedabūšu. Nekad parādu nav atdevusi. Vairs neskaitu, cik
esmu iedevusi, jo tīri cilvēcīgi saprotu – viņai vienmēr pietrūks. Bet tad aizdomājos – labi, man ir ko iedot, pašai arī pietiek, paldies Dievam, bet cik ilgi tā turpināsies? Vai tā ir labdarība? Man nav žēl to naudu, bet cilvēkam taču jāsāk domāt, kā ar tiem resursiem, kas viņai ir (vīrs pelna, pati to ir teikusi, valsts maksā bērnu pabalstus) izdzīvot. Varbūt es iepriekšējās dzīves karmu atstrādāju? Jā, arī man ir neliels parāds kredītkartei, ko izmantoju galējas
nepieciešamības brīdī, kad ir pavisam bez naudas situācijas, bet katru mēnesi ieskaitu naudu, parādu mazinot. Varbūt tad, kad būšu visu atdevusi, viņa pārstās nākt?
Esmu viņai teikusi, ka atlaižu parādu, bet vairāk nenāc!. Pusgadu bija miers, bet nu sākas atkal staigāšana. Kā lai šo situāciju atrisinu, jo man ir pārāk žēlsirdīga sirds pret dažādiem dzīves pabērniem.
Elvita Rudzāte atbild: Visticamāk ka abām sievietēm ir savstarpēja karma. Elita kādā no iepriekšējām dzīvēm ir palikusi parādā čigānietes garam, tāpēc šajā dzīvē nākas parādu atdot. Par laimi viņa to dara pareizā veidā un ar pareizu attieksmi.
No parādiem patiešām nevar izbēgt. Tie nāk līdzi uz nākamajām dzīvēm, ja ir palikuši neatdoti tās dzīves laikā, kad tika paņemti. Tāpēc es visiem iesaku parādus atdot, kaut vai maksājot parādu visu mūžu, bet tomēr atdot un necensties no tiem izvairīties ar maksātnespējas procesiem. Protams, ir dzīves situācijas, kad maksātnespēja ir likumsakarīga, bet ir dzīves situācijas, kad maksātnespēja tiek mākslīgi radīta, lai tikai nebūtu jāatdod viss parāds.
Iesaku Elitai pieņemt situāciju tādu kāda tā ir, ar pazemību. Ja čigāniete turpina nākt, tas nozīmē, ka karmiskais parāds nav vēl dzēsts. Tiklīdz karmiskais parāds būs dzēsts, dzīvē situācija pamainīsies.
Svarīgi, lai Elita domās parādu atlaiž uzreiz kā naudu ir iedevusi, jo tad tas negrauzīs viņu kā tārps no iekšienes. Elitai ir jābūt pateicīgai Dievam, ka viņai ir darbs, ienākumi, ka spēj nopelnīt dienišķo maizi un ir jumts virs galvas. Ja pašai ir iespējas dzēst savas parāda saistības, tad vēlams to izdarīt, jo ne velti ir teiciens: “parāds nav brālis”.
Sirdsapziņas skola aicina pirmsskolas izglītības iestāžu vadītājus piedalīties pedagogu profesionālās kompetences pilnveides programmā “PIRMSSKOLAS VADĪTĀJU STRATĒĢISKĀS DOMĀŠANAS ATTĪSTĪBA” attālināti, 29.01.2025 Programmas mērķis: Attīstīt pirmsskolas izglītības iestāžu (PII) vadītāju stratēģiskās domāšanas kompetenci. Mērķa grupa: PII vadītāji un to vietnieki. Lasīt vairāk …
Sirdsapziņas skola aicina pirmsskolas izglītības iestāžu personālu piedalīties pedagogu profesionālās kompetences pilnveides programmā “CILVĒCISKĀS VĒRTĪBAS PIRMSSKOLĀ” attālināti Programmas mērķis: Attīstīt pirmsskolas izglītības iestāžu (PII) personāla kompetences cilvēciskajās vērtībās un cilvēciskajās īpašībās. Mērķa grupa: PII personāls. Programmas saturs: Vispārcilvēciskās Lasīt vairāk …