Kad un kā palīdzēt? 02.06.2022

Palīdzības lūdzēji māca mums līdzjūtību un līdzcietību. Viņi atgādina, ka dzīvē mēdz būt labi brīži un slikti brīži. Nekad nav tā, ka ir tikai labi vai ir tikai slikti. Grūtības mums ir nepieciešamas, lai caur to izpratni, mēs augtu garā.

Piemēram, visbiežāk palīdzību lūdz materiālu grūtību gadījumā. Bieži ir situācijas, kad cilvēks vieglprātīgi izturas pret naudu, nelietderīgi to tērējot, un tāpēc nespēj iztikt. Mēdz būt situācijas, kad materiālās grūtības ir piemeklējušas darba zaudējuma vai biznesa grūtību gadījumā. Situācijas ir ļoti dažādas un brīdī, kad grūtības ir piemeklējušas, jau ir par vēlu kaut ko labot, ir jādomā kā no situācijas izkļūt.

Ja tev lūdz palīdzību, tad tavs pienākums ir palīdzēt tā kā tu to vari, jo tā ir iespēja dzēst daļu no tavas sliktās karmas, ja tu to darīsi nesavtīgi. Piemēram, tev lūdz palīdzību radinieks, kuru piemeklējušas naudas grūtības. Iespējams, ka radinieks pats ir vainīgs pie naudas grūtībām un neprot dzīvot tā, lai iztiktu ar nopelnīto, bet viņš ir atnācis lūgt tev palīdzību. Mācībā ir teikts, ka brīdī, kad tev kāds lūdz palīdzību, atceries, ka lūdzējs ir tikai instruments Skolotāja rokās, lai Skolotājs varētu tevi pārbaudīt, ko esi iemācījies.

Var būt arī situācijas, kad lūdzējam ir jāpiedzīvo atteikums, lai viņš sāktu domāt vai saņemtu atpakaļ pagātnē pieļautas kļūdas radīto negatīvo enerģiju, kuru radīja brīdī, kad pats atteica kādam palīdzību grūtā brīdī.

Mums ir ļoti grūti izvērtēt, kura ir tā situācija, kad atsakot palīdzību, mēs atgriezīsim karmisko parādu lūdzējam, un kura ir tā situācija, kad atsakot palīdzību, mēs atņemsim paši sev iespēju dzēst daļu savas sliktās karmas un pat ar atteikšanos to vairosim. Tāpēc Skolotāji iesaka tomēr palīdzēt, bet darīt to pareizi.

Kā var palīdzēt pareizi? Ja tev lūdz naudu, tad izvērtē, vai tev ir lieka nauda no kuras palīdzēt. Ja tev ir lieka nauda, tad sniedz palīdzību no šīs liekās naudas, domās to dāvinot, pat ja cilvēks saka, ka naudu tev atdos. Ja tu viņam naudu aizdosi ar kaut kādiem nosacījumiem, tad visticamāk tevi piemeklēs vilšanās, jo cilvēks naudu neatdos noteiktā termiņā. Tāpēc pareizi ir domās naudu dāvināt (negaidīt to atpakaļ) vai aizdot bez nosacījumiem (atdosi, kad varēsi), un ja cilvēks naudu atdod, tad priecāties, ka cilvēkam situācija ir nokārtojusies un viņš var nokārtot savas saistības.

Ja tev nav lieku līdzekļu, tad tu drīksti naudu lūdzējam nedot, bet palīdzēt kaut kā citādi – ar pārtiku, apģērbu vai labu padomu, bet kaut kādu palīdzību tomēr mēģini sniegt.

Ja tev lūdz ziedot naudu, tad tas ir jāuztver tikai kā dāvinājums un jāskatās, kas tev lūdz ziedot naudu. Ja tev lūdz ziedot naudu cilvēks uz ielas, sakot, ka viņam nauda nepieciešama biļetei vai ēdienam, tad labāk ej un nopērc viņam biļeti vai ēdienu, bet nedod naudu. Ja tev lūdz naudu labdarības iestāde, kura ar savu darbību ir pierādījusi, ka viņa ziedojumus tērē labdarībai, tad iesaku ziedot tik cik no sirds esi gatavs ziedot, jo tavas domas ziedojuma brīdī nosaka cik lielā mērā tiek dzēsta tava sliktā karma. Taču maldīgi ir domāt, ka ziedojot lielu naudu un turpinot atkārtot tās pašas kļūdas, tavi grēki tiks dzēsti. Šādā gadījumā tavs ziedojums tev pašam nekādu labumu nenesīs, jo Dievs gaida, kad tu pārtrauksi atkārtot vienas un tās pašas kļūdas. Grēki dzēšas tikai tad, kad kļūda ir izprasta, nožēlota un turpmāk netiek atkārtota. Tāpēc ļoti svarīgi ir ziedot no sirds nevis ar kādu nolūku. Ja nespēj ziedot no sirds, tad labāk to nedari.

Ne vienmēr palīdzība tiek lūgta tikai naudas izteiksmē vai citā materiālā formā. Bieži cilvēkiem nepieciešama garīga palīdzība, un ja tu atsaki garīgu palīdzību, tu arī uzņemies sliktu karmu.

Piemēram, man palīdzību lūdz veselības, attiecību un citu dzīves problēmu jautājumos. Tā kā es nespēju visiem sniegt palīdzību, tad es atradu risinājumus kā palīdzēt ikvienam, sagatavojot e-seminārus, kas ir pieejami internetā, rakstot rakstus un atbildes uz cilvēku uzdotajiem jautājumiem portālā Domātājs.lv un, vadot atbalsta grupas savu iespēju robežās. Ja es nebūtu atradusi šos risinājumus, tad atsakot palīdzības lūdzējiem, es uzņemtos sliktu karmu. Tāpēc palīdzība ir jāsniedz vienmēr, bet tas ir jādara pareizi un gudri.

Ja cilvēks aizdod naudu ar aprēķinu, ka kādreiz kad man vajadzēs, tad arī man aizdos, bet nevis no sirds, lai palīdzētu grūtā brīdī, tad viņš par šo aizdevumu atceras un gaida, kad tiks atdots parāds, bet aizņēmējs par aizdoto summu jau ir aizmirsis vai arī uzskata, ka tam jau tāpat ir daudz naudas un mana parāda atdošana var pagaidīt. Nauda ir enerģija. Ar kādām domām esi naudu devis, tāda enerģija aiziet pie otra cilvēka un atgriežas pie tevis atpakaļ. Vēlreiz atkārtoju, ka pareizi ir naudu aizdot ar domu, ka es tev to dāvinu, t.i., es šo naudu atlaižu no sevis.

Mūsdienās daudzi cilvēki iegulda naudu valūtas tirgū, lai ar naudu nopelnītu naudu. Ja naudu zaudē valūtas tirgū, tas nozīmē, ka Dievs pievērš uzmanību naudas vērtībai, t.i., ka tas ir mainīgs lielums un laicīga vērtība, kura ikvienā brīdī var tikt atņemta. Jo ātrāk cilvēks sapratīs, kas ir laicīgās vērtības, kuras mēs varam zaudēt un kas ir mūžīgās vērtības, kuras ir paliekošas un mūžīgas, jo ātrāk sakārtosies viņa materiālā dzīve. Viegli nopelnīta nauda nedod cilvēkam nekādu labumu un tāpēc ļoti bieži tieši viegli nopelnīta nauda tiek zaudēta. Šobrīd mēs visi esam liecinieki kā Krievijas oligarhi un ar tiem saistītie cilvēki zaudē naudu un materiālos labumus. Vai kāds varēja iedomāties, ka kaut kas tāds notiks?

Tāpat mūsdienās ļoti izplatīta ir naudas izkrāpšana no bankas kontiem. Var tikai apbrīnot izkrāpēju atjautību kā apmānīt cilvēkus. Ja cilvēku kāds apzināti apšmauc naudas darījumos, tas nozīmē, ka arī viņš pats pagātnē un iespējams kādā no iepriekšējām dzīvēm vai tagadnē nav bijis godīgs un kādu apšmaucis, piemēram, nemaksājis valstij visus nodokļus vai izkrāpis naudu biznesa partnerim. Tas, ko neredz cilvēki, piemēram, neatklāj Valsts Ieņēmumu dienests, to redz Dievs un Viņu apšmaukt nav iespējams. Tāpēc nevajag brīnīties, kad naudas grūtības rodas negaidīti un parasti visnepiemērotākā brīdī, jo par visu ir jāmaksā.

Svarīgi ir izprast kā plūst enerģija brīdī, kad mēs dodam jeb palīdzam no sirds un kā plūst enerģija, kad mēs dodam jeb palīdzam ar aprēķinu. Ja cilvēks kādam palīdz no sirds, tad tajā brīdī pozitīvā palīdzības enerģija aiziet pie otra cilvēka bez šķēršļiem. Cilvēks, kas sniedza nesavtīgu palīdzību, uzreiz aizmirst šo labo darbu un neatceras arī pēc gadiem. Savukārt cilvēks, kas saņēmis palīdzību, to atceras visu mūžu un pie mazākās iespējas mēģina kaut kā atdarīt ar labu.

Ja cilvēks sniedz palīdzību ar aprēķinu, domājot, ka kādreiz arī man palīdzēs, kad būs nepieciešams, tad viņš vēl ilgi atceras savu labo darbu. Enerģija nonāk līdz palīdzības saņēmējam ar tumšu ēnu (savtīgums, aprēķins) un tāpēc palīdzības saņēmējs pēc laika aizmirst, ka ir saņēmis palīdzību vai arī šai sniegtajai palīdzībai nepievērš īpašu vērtību.

Palīdzība nav nesavtīga, ja cilvēks ļoti labi atceras kam un kad ir palīdzējis. Tieši tāpēc visi tie, kam cilvēks palīdzējis, aizmirst vai nenovērtē viņu sniegto palīdzību kā vērtību. Tā nav nekaunība, tas tikai parāda kā plūst enerģija.

Dažreiz labāk nesniegt citiem palīdzību, ja nespēj to izdarīt nesavtīgi. Kāpēc tā? Tāpēc, ka savtīgai palīdzībai nav vērtības. Skolotāji māca, ja vēlies palīdzēt no sirds neko negaidot pretim, tad dari to. Ja jūti, ka vēlies saņemt novērtējumu vai vismaz paldies, tad tava palīdzība nav nesavtīga un labāk to nedari, jo tā pēc laika kaitēs tev pašam, jo pārdzīvosi, ka tavu palīdzību nenovērtēja.

Autore: Elvita Rudzāte