Kāda būtu pareizā attieksme pret stresaina, liela apjoma un bieži vien nejēdzīga darba izpildi? 13.02.2023

Agnese jautā: Ik pa laikam mani nomāc kuņģa problēmas (it īpaši, kad strādāju). Izlasīju to, kas ir teikts par kuņģi Domātājs.lv: „Kuņģis simbolizē darba sākumu. Kurš baidās sākt darbu, tam kuņģis ir jūtīgs. Kurš nevēlas sākt darbu, tā kuņģis neizdala kuņģa sulu. Kurš darbu un darīšanas sāk dusmojoties, tam vispirms rodas kuņģa gļotādas iekaisums – gastrīts. Ja dusmas pastiprinās, rodas kuņģa čūla. Ja dusmas pāraug ļaunprātīgā naidā, kuņģa čūla pārtop par vēzi.”

Portāla skaidrojums ir par mani, varu piekrist. Ir tā, ka man vienmēr ir bijis stresains darbs. Tā rezultātā es vienmēr esmu baidījusies sākt darbu, jo man vienmēr ir bijušas bailes, ka es varētu netikt galā ar darba pienākumu specifiku vai tā lielajiem apjomiem. Domājot par darbu, nereti mani ir pārņēmusi nevēlēšanās ķerties darbam klāt, kā arī dusmas par veicamajiem darbiem (citu nodaļu kolēģi, kurus ir nācies iesaistīt darba uzdevumu izpildē, ir teikuši, ka veicamie darbi mēdzot būt banāli, nejēdzīgi u.tml.) vai dusmas uz priekšniecību par šādu darbu uzlikšanu.

Es saprotu, ka kuņģa problēmas signalizē, ka man ir jāmaina attieksme pret darbu izpildi. Sakiet, lūdzu, kāda būtu pareizā attieksme pret stresaina, liela apjoma un bieži vien nejēdzīga darba izpildi? Ar vārdu nejēdzīgs var apzīmēt šādus darbus, piemēram, vadība palūdz apkopot informāciju, kurai nepieciešamas

2 nedēļas, jo informācija ir jāmeklē dažādos interneta avotos un tā nav vienkopus vienā vietā pieejama. Pēc tam, kad informācija ir apkopota un atrādīta vadībai, tad vadība pasaka, ka šis informācijas apkopojums tomēr nebūšot vajadzīgs. Tajā brīdī netieku kritizēta es kā darba izpildītāja, bet vienkārši tiek pateikts, ka tomēr šāda informācija nebūšot vajadzīga. Manī rodas nejēdzības sajūta par tukšgaitā iztērētu laiku un enerģiju, respektīvi, vai tad ātrāk nevarēja saprast, ka šis informācijas apkopojums tomēr nebūs vajadzīgs. Vai arī otrs piemērs – ilgstoši komandā ir strādāts pie ziņojuma izstrādes. Tad īsi pirms ziņojuma iesniegšanas ir tikšanās ar klientu un tikšanās laikā mūsu projektu vadītāja mēģina saprast, vai mūsu sagatavotā informācija atbilst klienta prasībām. Galu galā iznāk tā, ka sagatavotais ziņojums ir jāpārstrādā, jo klientam sagatavotā informācija neder. Un atkal rodas jautājums: „Kur Tu, projektu vadītāja, biji ātrāk? Kāpēc laikus nenoskaidroji klienta prasības, lai tukšgaitā nav jādara nevajadzīgs darbs?”.

Rezumējot, darba kontekstā manī ir šādi stresi –

• bailes sākt darbu, jo ir bailes, ka es varētu netikt galā ar darba uzdevumu izpildi to sarežģītības vai apjoma dēļ;
• nevēlēšanās ķerties klāt darbam iepriekš minēto iemeslu dēļ (iet roku rokā ar piespiešanos sākt darbu);
• dusmas par veicamajiem darbiem;
• dusmas uz vadību par veicamo darbu specifiku/nejēdzību.

Un tātad, es atkārtošos – kāda būtu pareizā attieksme pret stresaina, liela apjoma un bieži vien nejēdzīga darba izpildi? Citiem vārdiem izsakoties, kā lai turpmāk pareizi ķeros klāt šādam darbam, lai vairs neciestu mans kuņģis un kuņģa problēmas (gastrīts, helikobaktērija, atvilnis – uzrodas pārmaiņus te viens, te otrs) pazustu?

Elvita Rudzāte atbild: Agnese pareizi ir izpratusi savas veselības problēmu cēloņus.

Tā kā arī es esmu vadītāja un arī man ir bijušas situācijas, kad esmu uzdevusi uzdevumu, kurš pēc laika izrādījās nevajadzīgs, tad es ļoti labi saprotu vadītājus, ka ne vienmēr visu var paredzēt uz priekšu, jo īpaši biznesā viss tik ātri mainās, ka tev ir operatīvi jāreaģē uz izmaiņām.

Stresains darbs ir relatīvs jēdziens, jo tas kas vienam cilvēkam rada stresu, citam stresu nerada, jo visu nosaka cilvēka attieksme pret notiekošo. Stress rodas no cilvēka domāšanas nevis kāds ārēji var cilvēkā radīt stresu. Tāpēc nav stresains darbs, ir tikai nepareiza attieksme pret darbu, kas rada stresu.

Vispirms Agnesei ir jāattīsta pazemība, pieņemot ikvienu uzdevumu kā viņas pazemības pārbaudījumu. Agnesei ir jāsaprot, ka darbu viņai dod Dievs, izmantojot darba devēju un kolēģus kā instrumentus. Agneses vēstulē aprakstītais liecina, ka darba organizācijā patiešām ir problēmas, bet ja reiz esi nonākusi organizācijā, kur pieklibo darba organizācija, tas nozīmē, ka tev šajā organizācijā ir jāmācās pazemība, kā arī jāspēj radoši risināt problēmas nevis uz tām dusmoties.

Piemēram, ja darba devējs uzliek par pienākumu apkopot informāciju no dažādiem resursiem, tad neskatoties uz to vai darba rezultāts būs vai nebūs vajadzīgs darba devējam, tev ir jāierauga uzdotā uzdevuma vērtība. Ja tu apkopo informāciju no dažādiem resursiem, tad tev ir iespēja iepazīt dažādas resursus, to sniegtās iespējas, uzzināt jaunu informāciju, kas noteikti kaut kad vēlāk tev noderēs, jo Dievs uzdod tikai tādus uzdevumus, kas ir vajadzīgi cilvēka attīstībai un misijas pildīšanai. Dažkārt mēs nespējam ieraudzīt uzdevuma noderīgumu īstermiņā, jo mēs nezinām, ko darīsim teiksim pēc gadiem 5 vai 10. Ja cilvēks uzticas Dievam, tad viņš pazemīgi izpilda ikvienu uzdevumu, respektējot Dieva gribu, jo Viņam viss ir labāk zināms.

Ja tev ir jāpārstrādā kāds uzdevums kolēģa kļūdas dēļ, tad arī šāds uzdevums tev ir jāpieņem ar pazemību, jo tikai atkārtoti darot vienu un to pašu uzdevumu, notiek pacietības attīstība, kas ir ļoti svarīga cilvēciska īpašība, pildot Dievišķo uzdevumu. Pacietību nav iespējams attīstīt vienas dzīves laikā. Tāpēc priecājies par katru iespēju, kad Dievs tev dod iespēju attīstīt pacietību. Ieraugi sliktajā labo, tad sliktais nespēs tevī radīt dusmas.

Ja Agnese strādātu organizācijā, kur būtu ieviesta izcila kārtība, tad viņa nesastaptos ar grūtībām, kas savukārt nozīmētu, ka viņai nebūtu iespējas pārvarēt grūtības, kas ir attīstības pamatā, jo tikai pārvarot grūtības mēs augam garā.

Ja viņa grūtības uztvertu kā vērtību, lai augtu garā, tad viņā grūtības neradītu stresu, bet veicinātu radošuma attīstību. Ja viņa darba vietu uztvertu kā iespēju izpaust savas labākās spējas un attīstīt snaudošās spējas, tad viņai darbs neradītu stresu un viņa to neuztvertu kā nejēdzīgu un apjomīgu. Atcerieties, ka darbu mums dod Dievs un Viņš nekad nedod vairāk nekā mēs spējam izdarīt.