Kāda ir atšķirība starp egoismu un dzīvošanu saskaņā ar savu būtību? 04.02.2020

Samanta jautā: Lasīju rakstus Jūsu portālā un sapratu, ka laikam nesaprotu, ko nozīmē dzīvot saskaņā ar savu būtību. Agrāk visiem izdabāju, nekad neatteicu, darīju arī to, ko negribējās, ja man vecāki, kāds cits vai vadītājs lūdza, bet no šejienes uzzināju, ka tā nav pareizi, jo tā ir verdzība un, ka varu saslimt, ja daru to, ko negribu. Tā nu sāku atteikt, ja lūdza izdarīt kādu darbu, bet es negribēju to darbu darīt. Es darbā negāju pati pieteikties uz papildus darbiem, ja man nepienāca klāt palūgt un, ja palūdza, tad izvērtēju vai vēlos darīt vai nevēlos. Ja nevēlējos, tad pateicu nē. Man nepatīk, ka man liek darīt to, kas neattiecas uz maniem tiešajiem darba pienākumiem un līgumā nekur nav teikts, ka man būtu jādara citi darbi, tāpēc nedaru neko lieku. Bet lasot citu cilvēku uzdotos jautājumus
starp tiem bija vienas sievietes jautājums par šo tēmu un gadījums bija ļoti līdzīgs. No Jūsu atbildes uz viņas jautājumu sapratu, ka tā nav pareizi, ka tā ir nevis dzīvošana saskaņā ar savu būtību, bet egoisms. Tāpēc apstulbu.
Būtu ļoti pateicīga, ja Jūs varētu plašāk izskaidrot atšķirību starp egoismu un dzīvošanu saskaņā ar savu būtību, jo
domāju, ka neesmu vienīgā, kas ir pārpratusi šo jēdzienu. Kā manā minētajā piemērā man būtu bijis jārīkojas?

Elvita Rudzāte atbild: Egoists domā tikai par sevi, kā viņam labāk, nerēķinoties ar citiem. Cilvēks, kas dzīvo saskaņā ar savu būtību, necenšas citiem izpatikt, bet tanī pašā laikā rēķinās ar citu vajadzībām.

Piemēram, darba devējs lūdz palīdzēt vai veikt kādu darba uzdevumu, kas nav noteikts darba pienākumos, jo ir izveidojusies tāda vajadzība. Egoists padomās par sevi vai viņam tas ir izdevīgi un atteiks, ja viņam tas nebūs izdevīgi vai to veiks, lai paceltu savu vērtību darba devēja acīs (motīvs savtīgs). Savukārt cilvēks, kas dzīvo saskaņā ar savu būtību ir ļoti empātisks, labi izprot, kādā situācijā ir nonācis darba devējs vai kolēģis, un sniegs savu palīdzību pat, ja viņam to negribēsies. Viņš to nedarīs tāpēc, ka vēlas kādam izpatikt, bet to darīs tikai tāpēc, ka izprot situāciju un vēlas palīdzēt.

Egoists mīl labumus. Cilvēks, kas dzīvo saskaņā ar savu būtību mīl vērtības. Egoistam nepieciešama slava un novērtējums. Cilvēkam, kas dzīvo saskaņā ar savu būtību nav nepieciešama slava, novērtējums, jo viņš mīl sevi tādu kāds viņš ir. Egoists apbrīno savas spējas, prasmes, talantus un par tiem lepojas, bet ir ļoti apbēdināts, ja citi to nepamana vai nenovērtē. Cilvēks, kas dzīvo saskaņā ar savu būtību priecājas par savām spējām, prasmēm, talantiem un ar mīlestību pret sevi un citiem attīsta tos tālāk, negaidot no citiem atzinību.

Egoists visu dzīvi dzenas pakaļ laimei, jo nespēj ieraudzīt Dievišķās dāvanas, kas arī viņam ik dienas tiek dāvātas. Cilvēks, kas dzīvo saskaņā ar savu būtību pastāvīgi ir laimīgs, jo viņš spēj novērtēt visu to, ko viņam Dievs ir dāvājis.

Tā atšķirību sarakstu varētu turpināt garu jo garu, jo tās ir visās jomās, bet es ceru, ka galveno domu uztvērāt.