Kāda ir cilvēku savstarpējā nozīme uz Zemes? 03.03.2018

Zane jautā: Man nekad nav bijis īsti skaidrs, kāda ir cilvēku savstarpējā nozīme uz Zemes. Kāpēc es šajā dzīvē esmu satikusi tieši šos cilvēkus, vai galvenokārt, lai kaut ko iemācītos? Vai es šos pašus cilvēkus esmu sastapusi arī citās dzīvēs, vai šo cilvēku loks mainās, tas ir, nākamajā dzīvē sastapšu kādu jaunu, kādu citu vairs nesastapšu? Protams, cilvēks var teikt, ka viņš mīl visu pasauli un visus cilvēkus, taču katram vienmēr ir kādi īpaši cilvēki viņa dzīvē. Kāpēc tas tā ir un kā tas izpaužas smalkajā plānā?

Man šāds jautājums ir radies, aizdomājoties par manu jaunības mīlestību. Es ļoti mīlēju šo cilvēku, bet bijām jauni un daudz kas traucēja mums nodibināt attiecības, rezultātā mēs tās nekad tā arī nenodibinājām. Ir pagājuši jau daudzi gadi, mums katram ir sava dzīve, mūsu ceļi nekrustojas gandrīz nemaz, reizēm neesam redzējušies pat vairākus gadus, arī nesazvanāmies un nekā citādi nekontaktējamies, es esmu precējusies ar citu cilvēku, un mums ir bērns, bet pēc visiem šiem gadiem es tik un tā ļoti mīlu savu jaunības dienu mīlestību, un zinu, ka arī viņš mani joprojām mīl. Es viņu mīlu no tīras sirds, bez egoisma, bez izmisuma, bez sevis mocīšanas, vienkārši mīlu un vēlu visu to labāko, ceru, ka viņam izveidosies laimīga ģimene. Es neplānoju izjaukt savu ģimeni un veidot citas attiecības, es zinu, ka mēs nekad nebūsim kopā, taču tas man netraucē mīlēt šo cilvēku pa gabalu un sūtīt savas visgaišākās domas. Es viņu bieži redzu sapņos, redzu kā tiekamies, dažreiz vienkārši runājamies, bieži redzu tādus kā sapņus no nākotnes tieši par šo cilvēku. Es kaut ko nosapņoju, un pēc tam uzzinu, ka tas tiešām ir noticis ar viņu, dažreiz redzu viņu sapnī, kad viņam ir grūts periods dzīvē, tad mēs sapnī aprunājamies. Kāpēc tas viss tā ir? Vai ir kas tāds, kas man šeit būtu jāņem vērā?

Elvita Rudzāte atbild: Cilvēki tiekas ļoti daudzos iemiesojumos. Var būt tā, ka kādu tuvu garu cilvēks nesatiek daudzus simtus  gadus, un kad satiek, tad neatpazīst. Bet cilvēki, kuri mums šajā dzīvē ir bijuši vai ir tuvi, ar šo cilvēku gariem mēs esam tikušies tūkstošiem reižu iepriekšējo dzīvju laikā.

Katrā dzīvē mēs iepazīstam jaunus garus un tas ir nepieciešams, lai turpinātos evolūcija, jo citādi cilvēce ļoti noslēgtos savu zināmo garu kopienā gan fiziskajā plānā, gan Smalkajā plānā, kas savukārt apturētu šīs kopienas attīstību.

Dzīve ir liela teātra izrāde. Režisors ir Dievs, kas uztic mums katram spēlēt lielajā teātra izrādē savu lomu, lai mēs spēlējot savu lomu, attīstītos garā. Mums visiem cilvēkiem ir vienāda dzīves jēga – paplašināt apziņas līmeni jeb attīstīties garā. Mums atšķirīga ir tikai misija un uzdevumi, jo tie ir ciešā kontekstā ar mūsu šīs dzīves lomu.

Režisors vēro kā mēs apgūstam mācības caur ikdienas dzīves situācijām. Lai labāk mēs tās varētu apgūt, Režisors uz skatuves atsūta jaunus spēlētājus, kuru uzdevums ir nospēlējot savu lomu, palīdzēt mums augt garā. Ja mēs mācību apgūstam, tad iespējams uz brīdi ar šiem spēlētājiem mums kontakts beidzas, bet citā dzīvē mēs jau satiekamies citās lomās un atkal kaut ko mācāmies. Jo vairāk mēs tiekamies ar vienu garu, jo tuvāki gari kļūst, bet tā nav garantija, ka kādā brīdī tikšanās ar šo garu var pārtrūkt uz lielāku laiku, bet kaut kad tikšanās būs atkal, tikai iespējams, ka gari viens otru neatpazīs.

Piemēram, mātei, kurai kaut kādu iemeslu dēļ atņem zīdaini un viņa šo bērnu neredz pieaugot, Dievs var dot iespēju pēc ilgiem gadiem satikties, bet ne māte, ne bērns nezina, ka viņi kādreiz ir bijuši tik tuvi. Tomēr tieši tas, ka starp viņiem ir bijusi sena tuvība, veicina izveidoties jaunām attiecībām, bet tās ir pavisam citā kvalitātē.

Tāpat tas notiek ar attiecībām, kas jaunībā izjukušas. Ja Dievs dod iespēju vēlreiz veidot attiecības, tad tās ir pavisam citādas nekā bija jaunībā, un ļoti bieži izjūk, jo abi partneri vēlas, lai tās būtu tieši tādas kādas bija jaunībā, bet tas nav iespējams, jo cilvēku apziņas līmenis dzīves laikā mainās. Vienam partnerim tas var paplašināties, bet otram sašaurināties, un satiekoties abi jūtas kā svešinieki.

Ja ar garu notiek tikšanās miega laikā sapņos, tas nozīmē, ka gari tiešām ir tuvi, bet Režisors nevēlas, lai šie gari būtu kopā, jo viņiem kaut kas ir jāmācās tieši no tās vides, kurā viņi atrodas. Kā būs nākamajās dzīvēs, kas to lai zina, jo par visu lemj Dievs.