Kāda ir Dieva sūtība sektām, kuras izskalo cilvēkiem smadzenes līdz nepazīšanai? 23.09.2020

Lūcija jautā: Ludzu pa dalāties savā viedoklī par “Prieka vēsts”. Manuprāt tā ir sekta, kura nav balstīta uz pozitīvo.. Nejūtu tur neko gaišu.. Nejūtu tur veselīgu enerģijas plūsmu. Paziņas, kas tur iesaistījušies ir kā nozombēti un nevienu citu tēmu kā Jēzus viņi vairs nespēj apspriest.. Viss viņiem ir aizliegts un visu var tikai Jēzus. Pat Dievs netiek pieminēts. Tikai Jēzus. Un arī baznīcas viņi noliedz un saka, ka tur nav Dieva. Bet kā Jēzus ir viņiem.. “Priekā vēstī ”

Mana māsīca arī ir psiholoģiski apstrādāta un tur visu laiku iet.. Kā uz darbu.. Neko viņa tur nepelna, bet iet un nes visu pēdējo, kas pašai ir. Paskatījos uz to visu, pavēroju tos cilvēkus, kas tās piramīdas augšā ir un kā viņi runā – apstrādā jaunpienācējus un jau esošos cilvēkus.. Shēma ir plus mīnus skaidra. Uz cilvēka kompleksiem, bailēm uzbūvē sev peļņas avotu.. Amerikā šādas sektas ir ļoti daudz.. Bet kādēļ tādas valstī ir atļautas man nav skaidrs.

Ar māsīcu arī vairs nespēju parunāties, jo viņai viss ir Jēzus… Visur, viss un visā iekšā ir Jēzus. Ja iepriekš man patika par reliģiju daudz lasīt un analizēt un Bībeli lasīt un ar sirdi sajust Bībeles stāstus.. tad tagad manī ir neizpratne par šo visu un pat nav vēlme vērt Bībeli vaļā.. Jo vairs nesaprotu.. Kur pazudis ir Dievs.. Un kāpēc tik daudziem tagad ir tikai Jēzus.

Sākumā es sapratu viņas teikto, sapratu par Jēzus mīlestību, piekrītu pat, domas sakrita un viss bija it kā labi, bet..
Kad jau vairs nedrīkst uztaisīt tēju skaļi neslavējot Jēzu, tad man sāka palikt jocīgi.. Maigi sakot. Es teicu viņai, ka ticu ar sirdi un ka nav jāuzbāžas visiem ar Jēzus pieminēšanu. Kā katram tomēr savs ceļš un kā Dievs MANUPRĀT ir visur.. Un tad viņa uzsprāga.. Jēzus nevis Dievs!.. Kopš tās reizes vairs ar viņu īsti nekontaktējos.. Jo šķiet, ka runāju ar sienu. Lai viņa tic kam grib, ja tā viņu dara laimīgu.. Es nemaisīšos.. Bet saprast gan vēlos, lai būtu skaidrība par to.. Kāda ir Dieva sūtība šādām sektām, kuras izskalo cilvēkiem smadzenes līdz nepazīšanai?Ja Bībele saka, ka elkkalpība ir grēks, tad es nesaprotu, kāpēc “Prieka vēsts” cilvēki nēsā pasaulē plaši zināmus brendu apģērbus, dzenas pēc jaunākajām mašīnām utt. Atcerējos, ka tas bija galvenais iemesls, kādēļ nolēmu māsīcai vairs neko nejautāt. Jo viņa neuzskata, ka dzenoties pēc šiem simboliem uz apģērbiem.. Viņa enerģētiski pielūdz matēriju un drēbes liek pirms cilvēkiem.. Bet viņas sekta to atbalsta..

Sirds sāp kad apzinos, ka mana māsīca vairs nekad nebūs mana māsīca kāda bija agrāk.. Patiesībā viņa var būt kāda viņa vēlas būt.. Ja vien ir laimīga.. Man vienkārši sāp sirds, ka mēs vairs nevaram saprasties kā agrāk.

Elvita Rudzāte atbild: Es nevaru neko komentēt par “Prieka vēsti”, jo es neko par viņu darbību nezinu. Ja cilvēki pievienojas kādai no sektām, tas nozīmē, ka šiem cilvēkiem pietrūkst mīlestības, jo sektās cilvēki jūtas kā lielā ģimenē, kur viņus saprot un mīl.

Nevienu problēmu nevar atrisināt ar aizliegumu. Piemēram, jau gadiem ilgi visā pasaulē ir aizliegtas narkotikas, bet narkomānu skaits tikai pieaug un narkotiku bizness zeļ un plaukst. Kāpēc tā? Tāpēc, ka netiek risināta narkotiku lietotāju pamatproblēmas cēlonis – mīlestības trūkums, vientulības izjūta, kompleksi utt.

Mūsdienu sabiedrība tiecas uz materiālo labklājību, aizmirstot par katra cilvēka pamatvajadzību – Mīlestību. Narkotiku lietošanas laikā cilvēks izjūt pseidomīlestības izjūtas, tāpēc arī nespēj atteikties no narkotikām un kļūst no tām atkarīgs.

Ja valstis risinātu sabiedrības mīlestības trūkuma problēmu, tad nebūtu pēc narkotikām tāds pieprasījums kāds ir šobrīd. Tas pats attiecas uz sektām. Ja sabiedrība šiem cilvēkiem palīdzētu risināt to problēmas un nenoliegtu Dievu, Jēzu vai citus Augstākos Spēkus, tad viņus nevarētu iesaistīt sektās.

Kāda ir Dieva sūtība sektām, kuras izskalo cilvēkiem smadzenes līdz nepazīšanai?

Mēs iemiesojumā esam nākuši, lai augtu garā jeb paplašinātu apziņas līmeni. Ja sabiedrībā viss būtu tikai pareizi, tad mums iemiesojumā nebūtu ko darīt. Tāpēc pastāv sliktais, lai caur to mēs izprastu savas un citu cilvēku neapgūtās mācības, paplašinot apziņas līmeni. Jo esi kļuvis dzīves gudrāks, jo plašāks tavs apziņas līmenis.

Piemēram, Lūcijai caur šo situāciju ar māsīcu ir jāmācās pieņemt dažādas cilvēku izvēles, jāmācās pieņemt māsīcu tādu kāda viņa ir. Lūcijai jāmācās nenosodīt citu cilvēku izvēles, bet iespējams jābūt pašai aktīvai, lai radītu kādu labdarības iestādi, kur cilvēki, kas cieš no mīlestības trūkuma, varētu to smelties.

Vēlreiz atkārtoju, ka sektas tikai aizpilda “caurumu”, kuru valsts ignorē. Vai sektas ir vainīgas pie tā, ka šāds caurums eksistē?

Es neaizstāvu sektas, bet nav jēgas aizliegt sektas, ja vietā šiem cilvēkiem, kas apmeklē sektas, nekas netiek dots.

Man personīgi ir bijusi pieredze sniegt psiholoģisku atbalstu cilvēkiem, kas ir kādu laiku atradušies kādā sektā un pēc laika no tās aizbēguši, jo sapratuši, ka līdera vārdi nesakrīt ar darbiem. Tanī pašā laikā viņi atzina, ka gūtā sliktā pieredze viņiem ir palīdzējusi labāk izprast sevi un dzīvi un, ka turpmāk viņi nebūs tik lētticīgi, kas nozīmē, ka pēc sliktās pieredzes viņi ir auguši garā, kas arī ir galvenā dzīves jēga.

Mums visiem šajā laikā ir jāapgūst izšķirtspējas mācība. Tāpēc mēs visi nonākam dažnedažādās situācijās, kurās mums ir jāizdara izvēle un jāsaprot, kas ir kas? Tas nav viegls uzdevums. Arī es esmu kļūdījusies nepareizi novērtējot cilvēku/us vai situāciju/as. Taču visas kļūdas, kuras esmu pieļāvusi, uzskatu par vērtību, jo tās man ir palīdzējušas augt garā.

Es arī bieži terminoloģijā lietoju vārdu “Dievs”, jo grūti bez tā iztikt, kad tu saproti, cik ļoti esi atkarīgs no Viņa gribas. Tanī pašā laikā noteikti ir cilvēki, kam tas traucē, tāpēc es cenšos sajust ar kuriem cilvēkiem es varu runāt brīvāk un kur man vairāk sevi jākontrolē, bet kontrole vienmēr ir apgrūtinoša.

Reiz es vadīju nodarbību vadītājiem, kur dalībnieki bija tik priecīgi, ka var par racionāliem jautājumiem runāt, skatoties no garīgās puses, nebaidoties pieminēt vārdu “Dievs”. Viņi atzina, cik svarīgi ir atrasties starp līdzīgi domājošiem. Taču, ja starp dalībniekiem būtu bijis kaut viens cilvēks, kas noliedz Dievu, tad viņam būtu bijis ļoti grūti piedalīties šādā nodarbībā. Tāpēc mums visiem ir jāmācās respektēt citu cilvēku vajadzības, uzskatus, neuzspiežot savējo. Mums jāmācās domāt, jo tad mūs neviens nevarēs nozombēt, un ja kādu nozombē, tas tikai parāda, ka izglītības sistēmā ir milzīgs caurums, un tas ir garīguma attīstības trūkums.

Tāpēc mans ieteikums ir nevis kritizēt, bet meklēt problēmas cēloni un to risināt. Pasaule mainās, cilvēki mainās un tas, kas šodien ir iespējams, rītdien vairs nebūs iespējams. Strādāsim katrs ar sevi, tad arī pasaule kļūs labāka!