Kāda ir patiesība par Ziemassvētku vecīti? 18.01.2023

Sieviete jautā: Noklausījos Piedošanas macības 28.lekciju par vērtībām. Un aizdomājos par patiesību, par ziemassvētku vecīti, ko vispār nes šī ideja? Es to vienkārši pārņēmu kā skaistu tradīciju, bet tā ir sanācis, ka meitai jau sen ir vecums, kad tas viss būtu uzzināts, bet šķiet, ka meita spēlē līdz, vai arī baidās, ka ja pateiks, ka visu saprot, tad vairs nebūs dāvanu. Puika gan vēl varētu ticēt. Bet tā ir gadījies, ka tagad netieku ārā no šīs nepatiesības, šķita, ka bērni paši teiks, jautas, pamanīs, bet meita un iespējams arī māsīca šajā pašā vecumā spēlē līdz. Un es arī jau jūtos vainīga, ka turpinu tā kā izlikties, melot. Un tagad tikai pēdējos gados jāsāk domāt vai vispār visa tā ideja ir laba, vai tā vajadzēja, bet nu jau par vēlu. Pieļauju, ka dēls varētu būt vīlies uzzinot patiesību.

Elvita Rudzāte atbild: Meža gariņi jeb radības, kurus cilvēki ir nosaukuši par rūķiem, eņģeļiem patiešām eksistē, tikai tie nav redzami cilvēkiem ar zemu apziņas līmeni. Cilvēkiem, kuriem ir ļoti augsts apziņas līmenis, viņi spēj redzēt Smalkajā plānā dzīvojošās radības, kuras patiešām palīdz un vēlas palīdzēt cilvēcei palikt labākai. Tieši no šiem cilvēkiem ir nākusi informācija par Ziemassvētku vecīti, kas savā būtībā ir Gaismas Skolotājs, kas iepriecina cilvēkus Ziemas Saulgriežu laikā, izpildot to vēlēšanās, bet ne vienmēr visas vēlēšanās tiek izpildītas, jo tas ir atkarīgs no cilvēka karmas un attieksmes pret dzīvi. Ziemas Saulgriežu laiks ir īpašs laiks, ne velti tieši šajā laikā iemiesojumā nāca Jēzus.

Tāpat ir zināms, ka Augstākajiem Spēkiem viss ir iespējams – Viņi spēj materializēt lietas. Nostāsti, ka kādam nabadzīgam bērnam ir uzdāvinātas materiālas dāvanas, kuras tika atstātas pie eglītes arī ir pareizi, bet ne visiem bērniem Augstākie Spēki šādas dāvanas dāvina, tās ir īpaši jānopelna un tie patiesībā ir ļoti reti gadījumi, bet tieši šie gadījumi, kas patiešām priekš cilvēces ir brīnumi, ir aizskanējuši no paaudzes uz paaudzi. Tā kā ne visi bērni var sagaidīt šādu brīnumu, tad vecāki sāka izpildīt it kā Augstāko Spēku misiju, noliekot dāvanas pie eglītes un sakot, ka tās ir atnesis Ziemassvētku vecītis vai rūķis. Vai tas ir pareizi vai nepareizi, grūti tā viennozīmīgi pateikt, jo mēs dzīvojam duālā pasaulē, kur visam ir sava labā un sliktā puse.

Pasakām ir īpaša nozīme cilvēces attīstībā, jo caur tām var uzzināt patiesību. Ja kāds tagad mēģinātu pārliecināt cilvēci par Smalkā plāna dzīvo radību eksistenci, tad visticamāk izsauktu uz sevis ugunis un viņa viedoklis tiktu izsmiets. Tāpēc Augstākie Spēki atrada citu ļoti atjautīgu risinājumu kā cilvēcei atgādināt par Smalkā plāna dzīvo radību eksistenci, izmantojot pasakas un iedibinot Ziemassvētku svinības. Tanī pašā laikā arī atgādinot par Jēzus paveikto brīnumu.

Manuprāt svarīgi būtu šajā laikā bērniem stāstīt un iestudēt pasakas, caur kurām bērni izprastu, cik svarīgi ir būt labam un ievērot Dievišķos likumus, lai bērni uzzinātu, ka bez fiziskā plāna eksistē dzīve Smalkajā plānā, un ka vienmēr ir iespējams saņemt palīdzību, ja tikai to lūdz. Pasakas attīsta iztēli, kas ir ļoti svarīgi radošuma attīstībai.

Vai pareizi bērniem dāvināt materiālas dāvanas, lai viņus iepriecinātu? Prieks ir ļoti svarīgs, bet vilšanās, ka dāvana nav tik laba kā tika gaidīta, attīsta alkatību un neprasmi priecāties par to, kas tev ir dots. Tāpēc nevis slikti ir tas, ka zem eglītes ir dāvanas, bet gan slikti, ka bērni pieprasa dārgas dāvanas. Svarīgi bērniem iemācīt priecāties par mazumiņu.