Kāda ir tava attieksme pret cilvēkiem, kas kļūdās? 02.02.2019
Ir ļoti vērtīgi sevi pavērot, kāda veidojas tava attieksme pret cilvēkiem, kas pieļauj kļūdas?
1. Ja esi vienaldzīgs, tas liecina, ka tev ir jāstrādā ar savu egoismu, jo vienaldzība liecina par norobežošanos no atbildības, kas notiek sabiedrībā. Kādam var likties, ko nu es, es jau tāpat neko nevaru mainīt, tāpēc nav vērts iedziļināties problēmās. Piemēram, politiķi pieņem dažādus lēmumus, kas var ietekmēt tavu dzīvi gan pozitīvi, gan negatīvi. Ja tu vienaldzīgi noskaties uz politiskajiem procesiem, vēlēšanās nepiedalies, neesi iesaistīts arī nevienā nevalstiskā organizācijā vai labdarības pasākumā, tas liecina, ka tu nepiedalies pārmaiņās un tā jau ir atbildības neuzņemšanās, kas tieši skars tevi pašu. Tava izvēle vienaldzīgi uz visu noskatīties kaut kad sāpīgi atgriezīsies pie tevis atpakaļ. Piemēram, kāds nodarīs pāri tavam īpašumam. Tu vērsīsies pēc palīdzības pie tiesībsargājošām institūcijām, bet tās bezspēcībā plātīs rokas, jo nepietiek resursu, lai strādātu ar maziem blēžiem, jo netiek galā ar lieliem noziedzniekiem.
Vienaldzība aptur cilvēka evolūciju, jo tikai pārvarot grūtības, notiek evolūcija. Ja nespēj ietekmēt politiķu gribu, tad esi aktīvs sabiedriskajā darbā, jo spēcīgas nevalstiskās organizācijas spēj ietekmēt politiķu gribu. Ja neredzi nevienu nevalstisku organizāciju, kas tavuprāt risina tās problēmas, kuras tu uzskati par svarīgām, tad atrodi domubiedrus un dibini jaunu nevalstisko organizāciju, kas koncentrēsies uz problēmām, kuras tu redzi kā aktuālas.
Par laimi katram mums ir savs uzdevums. Nav tā, ka visi risinās vienu problēmu. Taču būtisku problēmu gadījumos, spēki ir jāapvieno.
2. Ja dusmojies uz tiem, kas pieļauj kļūdas, tas liecina, ka neesi izpratis evolūcijas pamatprincipu – evolūcija nenotiek, ja viss ir labi. Vai kāds gribēs kaut ko mainīt, ja viss ir labi? Kad pasaulē notiek vislielākās pārmaiņas? Tad, kad cilvēkus vairs neapmierina vecā kārtība. Ja vecā kārtība ir laba, kāpēc tā cilvēkus neapmierina? Tāpēc, ka cilvēki iekšēji jūt, ka attīstība ir apstājusies.
Tāpēc vienmēr starp labo ir arī kaut kas slikts, jo tieši sliktais liek cilvēkiem domāt un meklēt atjautīgus risinājumus, kas savukārt veicina cilvēka attīstību. Piemēram, ja ģimenē viens no partneriem ir neuzticīgs, tad tas liek otram partnerim attīstīt prasmi mīlēt bez nosacījumiem, piedot un būt pacietīgam. Ja cilvēks vienkārši šķir attiecības neuzticības dēļ, tad viņš neattīsta šīs prasmes un evolūcija nav notikusi.
3. Ja tu nosodi tos, kas pieļauj kļūdas, tad tu ar to pasaki, ka pats neesi pieļāvis un nepieļausi kļūdas, bet vai tu tiešām neesi pieļāvis nevienu kļūdu? Ne velti Jēzus mācīja: “Netiesājiet, tad arī paši netiksiet tiesāti.” Cilvēki, kas nosoda citus, piesaista sev līdzīgas situācijas. Piemēram, ja tu nosodi cilvēkus, kas nespēj pretoties kārdinājumam un pieļauj kļūdas, piemēram, neuzticīgi laulībā, vai cieš no kādas atkarības problēmas, tad arī pats sastapsies ar tādu situāciju, kad grūti būs atteikties no kārdinājuma.
4. Ja tu izjūti līdzcietību pret cilvēkiem, kas pieļauj kļūdas, tas nozīmē, ka spēj pasauli redzēt plašāk, esi pietiekami tālu ticis savā attīstībā un tev ir pienācis laiks padomāt kā tu vislabāk varētu palīdzēt cilvēcei kļūt labākai. Pats galvenais, ko nepieciešams atcerēties, kam tu patiesībā dari labos darbus? Tu tos dari Dievam. Tieši tāpēc nedomā par naudu, kas tev pietrūkst, lai veiktu labus darbus. Naudu dod Dievs, ja tikai redz, ka esi nonācis uz pareizā ceļa. Galvenais ir ticība izvirzītajam mērķim. Ļoti daudz cilvēki spēj izdarīt bez finanšu resursu piesaistes tikai ar savu darbu. Ja redzi kā tu varētu palīdzēt Dievam, tad dari to, jo tā ir milzīga iespēja, kas dota tavai evolūcijai. Atceries, ka šī nav vienīgā un pēdējā dzīve. Ar savām izvēlēm tagadnē tu nosaki savu likteni nākotnē šajā un nākamajās dzīvēs. Neatkarīgi no tā vai tu uzņemies atbildību par savām izvēlēm vai nē, izdarītā izvēle ietekmēs tavu likteni. Atceries senu teicienu: “Katrs pats ir savas laimes kalējs.” Vai tu nevēlies būt laimīgs?