Kāda mācība man jāapgūst? 23.02.2023

Sintija jautā: Strādājot jau deviņus gadus vienā uzņēmumā, jūtu, ka esmu izdegusi. Darbs vairs nesagādā prieku. Pēdējos mēnešos bieži slimoju. Ir depresīvs un nomākts stāvoklis. Kā arī pēdējā pusgada laikā apmeklēju geštaltterpiju, kuras laikā esmu izcilājusi daudz pagātnes sāpīgos notikumus un vairāk izpratusi sevi un savu īsto būtību. Paralēli attīstu savu sirds darbu – ziepju ziedu izgatavošanu. Vēlos aiziet no patreizējā darba, bet saistības un neticība saviem spēkiem mani tā kā piebremzē darīt šo soli. Dziļi sirdī viss smeldz, kad iedomājos par nākamo darba dienu un jūtu, ka manas domas ar sirdi ir konfliktā.
Kas īsti šī ir par dzīves mācībstundu? Ticība saviem spēkiem un sev? Sava īstā ES izprašana un noticēšana SEV?

Elvita Rudzāte atbild: Ja ar savu sirdsdarbu vēl nespēj nodrošināt eksistenciālās vajadzības un cits darba piedāvājums nav, tad ir jāturpina strādāt tajā darbā, ko Dievs ir devis.

Sintijas attieksme pret darbu ir nepareiza, tāpēc arī ir izdegšanas izjūta. Ja viņa pateiktos Dievam par to darba iespēju kādu Viņš ir devis un vēl iespēju lēnām attīstīt savu biznesu, tad viņas pateicības izjūtas nekad neradītu izdegšanas un depresīvas izjūtas.

Lai attīstītu savu biznesu, ar ticību sev un Dievam ir par maz. Svarīgas ir zināšanas kā to izdarīt. Ja zināšanas ir, bet nav laika ar biznesu nodarboties, jo jāstrādā pamata darba vietā, tad ir jāveic rūpīgi aprēķini un tirgus izpēte, vai Sintijas izstrādāto produktu pirks regulāri tādā daudzumā, lai viņa varētu nopelnīt vismaz tik daudz, cik līdzšinējā darbā vai drusciņ mazāk, ja ģimenes budžets to pieļauj. Ja visi aprēķini un tirgus izpēte norāda, ka bažām nav pamata, tad jau ir nepieciešama drosme sākt savu biznesu. Tomēr es neieteiktu balstīties tikai uz aprēķiniem, bet sākt jau tirgu “taustīt”, piedāvājot savu produktu, lai novērtētu pieprasījumu pēc jaunā produkta. Ja pieprasījums ir tik liels cik nepieciešams, tad riski samazinās un drošāk var ļauties jaunajam izaicinājumam.

Sintijas neapgūtā mācība ir nespēja novērtēt to, kas ir dots. Visticamāk viņa nespēj novērtēt arī citu vērtīgo, ko Dievs viņai ir devis. Tāpēc es iesaku Sintijai uz lapas uzrakstīt pateicības vēstuli Dievam, uzskaitot visu, ko Viņš viņai ir devis, piemēram, iespēju piedzimt, iespēju augt garā, ģimeni, bērnu/us, darbu, hobiju, dzīves vietu, ēdienu, apģērbu utt.  Šo vēstuli saglabāt un no rīta un vakarā izlasīt. Kad Sintija patiešām apzināsies to labo, kas viņai jau ir dots, tad no viņas plūdīs mīlestība, kas dos spēku strādāt.

Citiem vārdiem sakot, Sintijas neapgūtā mācība ir nepateicība. Tāpēc viņai ir nepareiza attieksme pret darbu, kas savukārt rada izdegšanas un depresīvu izjūtu.