Kāda mācība man jāsaprot? 09.12.2024
Sintija jautā: Kā pārvietošanās līdzekli, galvenokārt izmantoju autobusu. Apkaimē, kur es dzīvoju, ir maz gan zaļumi, gan veikali, kur gadījumā ja vajag, ir iespēja nokārtoties.
Šīs bailes ir arī pārvietojoties ar automašīnu, lai gan zinu, ka tad iespējas atrast tualeti ir daudz lielākas.
Šīs bailes ir galvenokārt par to, ka nebūs, kur nokārtot lielās vajadzības. Bailes ir bijušas tik lielas, ka tiklīdz izeju no mājas, tā uzreiz, vajadzīga tualete.
Aiz bailēm ir pat pēkšņi šķidrinājies vēders. Tas izpaužas tā, ka pirms baiļu sākšanās, viss bija labi, uznāk bailes- šķidrs vēders.
Tas viss sākās laikā, kad atteicos no piena, gaļas produktiem un zaudēju svaru. Tas nebija uzspiesti, es dabiski vairs negribēju gaļu. Jutos labāk nelietojot piena produktus. Tos lietojot ir izsitumi, ja lietoti par daudz, piena sēne reizēm kā arī ētiskais faktors.
Atkāpe..
Tas bija tas laiks, kad dažas reizes izmēģināju praksi kur jāelpo ar muti izteikti, tad jāaiztur elpa. Tā saucamais skolotājs kurš daudziem palīdzējis tikt gala ar dažādiem, emocionāliem pārdzīvojumiem. Tajā laikā “skolotājs” teica, ka viss kaut kas var notikt, kad strādā ar zemapziņu, ka jātīra “iekšējais bērns” teica, ka viņa prakses paplašinās apziņas līmeni, un problēma aizies. Turpinot citas, īsākas viņa prakses es drīzāk novēroju, ka slīgstu depresijā, un ka atceros daudz sāpīgu atmiņu, kuras gadiem biju aizmirsusi. Viņš tikai atbildēja, ievainots iekšējais bērns, turpini praksi. Protams, šī atbilde man neko nelīdzēja. Pat turpinot praksi, ķermenis it kā aizsargājot mani, lika man iemigt kad turpmāk veicu viņa dotās prakses. Pagāja labs laiks līdz es uzzināju, apzinājos, ka šis skolotājs dara darbības kas ir pret Dieva likumiem.
Es nevainoju viņu, pirms es sāku praksi, man iekšēji bija kaut kāda savāda izjūta, un kaut kas atgrūda viņā, ko viņš tulkoja kā- ka viņš ir mans spogulis, un mani jautājumi viņā izraisīja aizkaitinājumu, kas, man tad lika sākt domāt, kā tā var būt, ka cilvēks kurš gadiem praktizē mieru un piedošanu, pēc vienkārša sauciena palīgā sāk uzvilkties.
Turpinot..
Tad sākās šī mistiskā vajadzība pēc tualetes. Pat vienkārši pastaigājoties. Domāju ka baiļu rezultātā strauji pieņēmos svarā 20 kg. Pa dienu neēdu aiz bailēm, ka nebūs kur kārtoties, ēdu vakaros un visu pēc kārtas. Tāds svara pieaugums man nekad nebija bijis. Un no rīta sākās viss no jauna. Šobrīd uz ēdienu un produktiem skatos tā- proteīns- ēd droši, cietinās vēderu. Šķiedrvielas- prātīgi, vienu ābolu būs droši ēst, bet divi jau var būt par problēmu.
Ja es nezinu ķermeņa reakciju uz produktu, es par to palasīšu internetā pirms ēdīšu.
Tādā veidā esmu atteikusies no procesētiem produktiem gandrīz pilnībā. Fiziski kuņģim ir labāk, bet bailes paliek.
Tas ir tā, ka eju pa ielu un pēkšņi uzmācīga doma, ka nebūs tualete. Tajā momentā pat izjūtu fiziski, ka vēders iesāpās un it kā “apmet kūleni”.
Taču ja esmu lietojusi gaļu, šī problēma krietni samazinās.
Ja esmu vietā kur ir tualete, tad pirms aiziešanas vēl divas reizes ieskriešu tualetē, ja nu kas.
Ja, kaut kur jādodas, es laicīgi plānoju ko ēdīšu, lai izvairītos no negaidītas vajadzības pēc tualetes.
Atminos, ka vēl kopumā šāda problēma ir pirms lieliem eksāmeniem, satraucošām situācijām.
Es skaidri zinu, ka tā problēma ir galvā, jo ir bijusi situācija, ka ļoti gribas tualeti, nonāku līdz tai ar asarām acīs, un nesanāk nokārtoties. Pēkšņi pāriet. Dodos prom, un atkal tas pats.
Vēl ir bijusi situācija, ka ļoti gribas, bet nejauši kāds cilvēks apjautājas par laiku, vai autobusu sarakstu, un tualeti vairs negribas, kā arī ja piemēram pieskaros ledainam stiklam, gaidot autobusu, vai arī sākot mierīgi un ritmiski elpot.
Interesanti ir tas, ka reiz situācijās, kurās pārvietojoties automašīnā ar vīru momentos kad viņš kaut ko stāsta par vienalga ko, es viņam saku, nerunā, es jūtu, ka tu esi satraukts. Viņš atbild, atkal tualeti vajag? Es apstiprinu.
Reizēm pieceļoties no rīta jau izdzeru ogli, gatavojos sliktākajam.
Esmu prātojusi, ko baiļu momentā domāju.. Protams, ka ir kauns, pazemošanas izjūta, ja nepaspēs uz tualeti.. Kā tāds bērns, pamperus jāvelk vai!?!?
Reizēm pat sevi spiežu nokārtoties pa lielam, pirms dodos prom no mājām, lai ir lielāka drošība, ka ceļš līdz nonākšanas vietai būs drošs.
Kas tā ir par mācību? Es kad padalos ar šo problēmu, cilvēkiem drīzāk smiekli nāk, jo saredz to kā humoru, nekā nopietnu problēmu.
Es atvainojos par tik garu vēstuli. Es centos daudz detaļu dot, lai precīzāk noteiktu, kas ir jāapgūst.
Lūdzu, pasaki, kas tā ir par neapgūto mācību?
Elvita Rudzāte atbild: Vēdera izeja simbolizē cilvēka attieksmi pret plāna īstenošanās rezultātu. Ja cilvēks ir apmierināts ar savu īstenoto plānu rezultātiem, tad vēdera izeja ir normāla un kontrolējama. Ja cilvēks steidzas sasniegt rezultātu, ir pārāk nepacietīgs, neapmierināts vai nobijies no rezultāta, tad cilvēkam var būt vēdera izejas problēmas – gan aizcietējumi, gan pārāk šķidrs vēders.
Respektīvi, Sintijas neapgūtā mācība ir nepareiza attieksme pret savu īstenoto plānu rezultātiem. Viņai ir jāstrādā ar savām bailēm, kuras atklās vēl arī citas neapgūtās mācības.
Gaļa simbolizē gan dusmas, gan spēku. Tā kā Sintijai ir bailes, tad ieēdod gaļu, viņai problēma samazinās, jo gaļa (spēks) palīdz pārvarēt bailes.
Savukārt piens simbolizē cilvēka aktivitāti. Pārmēra liela prasība pēc piena norāda, ka cilvēks ir pasīvas dabas.
Citiem vārdiem sakot, Sintijai ir jāmaina attieksme pret saviem sasniegumiem un darba rezultātiem. Nedrīkst iegrimt mazvērtības kompleksos. Jānovērtē un jāizmanto tie talanti, kas Sintijai piemīt. Nav jāizpelnas citu cilvēku atzinība, bet jādzīvo atbilstoši savai būtībai.