Kāda mācībstunda man jāpiedzīvo un jāizprot? 18.05.2023

Sintija jautā: Sakiet, lūdzu, kāda mācībstunda man jāpiedzīvo un jāizprot? Mana mazā meitiņa saslima ar konjuktivītu. Pēc pāris dienām secināju, ka arī mani ir piemeklējusi šī slimība. Esmu precējusies, bet ar vīru nejūtos īsti drošībā un harmonijā. Vīram ir problēmas ar darbu. Darbs lēnām iet uz beigām, kas arī ietekmē manu budžetu. Sajūta, ka pārāk daudz pienākumu ir uzgrūzti uz maniem pleciem. Rodas neapmierinātība un dusmas uz vīru. Paralēli vēl esošajai situācijai nomāc domas par savu darbu. Darbā jūtos izdegusi un nenovērtēta. Saprotu, ka tikai strādāju algas vadīta. Un ja atklāti, liekas, ka esmu palikusi viena ar savām problēmām un tas mani ļoti nomāc, jo neredzu risinājumu. Trūkst dzīves spēka un enerģijas.

Lūdzu sniegt savu redzējumu uz esošo situāciju.

Elvita Rudzāte atbild: Acis ir Dvēseles spoguļi jeb sajūtu orgāns, kas pasauli spēj redzēt divējādi:

• Pareizi jeb daudzpusīgi,
• Nepareizi jeb vienpusēji.

Kas pasauli redz īstajā gaismā, tas neraud un tam acis neslimo. Kas pasauli redz aplami, tas ārēji var raudāt vai neraudāt, bet agri vai vēlu viņa acis saslimst. Tas ir noticis Sintijas gadījumā, jo viņa pasauli redz nepareizi.

Acu slimības rodas, ja skumjas netiek pilnībā izvadītas ar asarām vai citādi. Tur, kur pastāv pazemojums, pastāv arī skumjas. Skumju otra puse ir cietsirdība. Tie, kas skumjas nomērdējuši, nevar paraudāt.

Skumjas un bezspēcīgs naids par to, ka cilvēks nespēj iegūt to, pēc kā viņš alkst, apspiešanas dēļ pārvēršas par sevis žēlošanu, kas noteikti kaitē arī acīm.

Sintijai ir ļoti daudz neapgūtu mācībstundu. Galvenais Sintijas ienaidnieks jeb neapgūtā mācība ir viņas vēlmes. Tāpēc viņa ir neapmierināta ar dzīvi, jo nespēj savas vēlmes apmierināt.

Ja tevi esošais darbs neapmierina, tad kāpēc nemaini darbu? Šobrīd darba tirgū visi darba devēji sūdzas, ka pietrūkst darbinieku. Iespēju ir daudz, bet pašam ir jābūt aktīvam. Tāpat arī vīrs diez vai paliks bez darba, ja tikai būs gatavs darīt kaut ko citu nekā līdz šim.

Sintija vēlas atrasties komforta zonā, bet komforta zonā cilvēks neattīstās, tāpēc Dievs cilvēku izdzen ārā no komforta zonas, kas ir noticis Sintijas gadījumā. Sintijai nevis sevi jāžēlo, cik viņai grūti, bet tieši otrādi, jādara viss, lai grūtības pārvarētu. Attīstība notiek tikai tad, ja cilvēks pārvar grūtības.

Sintijai ir jāmaina attieksme pret dzīvi. Piemēram, viņai ir jāpriecājas par savu esošo darbu, jāierauga sava darba vērtība, nevis jājūtas nenovērtētai. Tieši tas pats attiecas uz attiecībām ģimenē. Viņai ar mīlestību būtu jāatbalsta vīrs, lai viņam rodas spēks risināt darba problēmas, nevis dusmīgi jāraugās uz vīru, ka viņš neko nedara. Sintijai ir jāapgūst Dievišķie likumi un to var izdarīt arī bez naudas, ja tikai ir vēlēšanās. Sintijai ir jāpārstāj gaidīt no citiem, bet pašai jābūt aktīvai.