Kādā nozarē man strādāt? 18.03.2021

Linda jautā: Es vēlētos saprast kādā nozarē man strādāt un kur meklēt darbu, ņemot vērā manas rakstura īpatnības. Tā, piemēram, man traucē bailīgums, liels kautrīgums, klusa balss, lēnīgums, ātra aizvainošanās, sadusmošanās, pārāk liela paļāvība uz citu palīdzību, neticība sev un saviem spēkiem, naivums, nedaudz bērnišķīgums, vēlme darīt sevi un pasauli labāku, grūtības sadraudzēties, grūtības atrast kopīgu valodu ar stiprākiem par sevi, grūtības stāvēt uz savām kājām, grūtības atteikt, grūtības pielāgoties jaunām situācijām, grūtības novest iesākto līdz galam vai iesākto pabeigt, veicot citus manevrus, ja neizdodas ar pirmo piegājienu un tieši tā kā noteikts. Bailes nodarīt citiem sāpes, bailes kādu aizvainot, bailes no vardarbības, nemāka sevi aizstāvēt. Problēmas ar disciplīnu arī ir. Citi vienmēr pārmēru grib kontrolēt mani, vadīt manu dzīvi pēc viņu prāta, apspiest mani, jo zina manas vājās vietas un ar tām manipulē.

Man nav ticības nevienam, pat sev vairs neticu. Es laikam īsti nemaz nemāku sevi mīlēt, sevi cienīt, es laikam nesaprotu kā tas ir, ko tas vispār nozīmē, jo nezinu kā kurā situācijā man jārīkojas. Man patīk daba, zinātne, miers, labestīgi cilvēki, gudri cilvēki-jo patīk uzzināt un iemācīties kaut ko jaunu. Man patīk kustība, darboties, bet es nevaru atrasties kopā ar cilvēkiem, kuri nevēlas sadarboties, kuri savu brīvo gribu izmanto ļaunprātīgi, lai pazemotu citus, lai bagātinātos uz citu nelaimēm un tā tālāk. Es nevēlos atbalstīt uzņēmumus (strādāt tādos), kuri neko labu nedod sabiedrībai, bet tikai kaitē to veselībai utt. Bet tanī pat laikā es nezinu, kuri tiešām ir uzticami, kuri  domā par cilvēku veselību, dzīvību, labklājību. Man patiktu dzīvot dabas tuvumā, kur ir svaigs gaiss, zaļumi, ūdens, bet tai pat laikā sabiedrība apkārt būtu un viss nepieciešamais tuvumā. Esmu daudz arī bezmaksas palīdzējusi citiem, tāpēc šobrīd brīvprātīgo darbs man laikam nederētu, jo man nepieciešama stabils darbs ar stabilu atalgojumu un ar izaugsmes iespējām, jo šobrīd lielas finansiālās grūtības un daudz līdzekļu nepieciešams veselības sakārtošanai, dzīvesvietas apmaksāšanai, citiem rēķiniem, ēšanai, transportam un visam citam, kas primāri katram nepieciešams dzīvošanai.

Es apzinos gan savas stiprās puses, gan vājās, bet nevaru sev atrast piemērotu vietu. Līdz šim man bijis tā, ka vienmēr mani kāds izmanto savām vajadzībām un pēc tam pamet vai aiziet pie burvēm un uzsūta man kaut ko, ja vēl kaut ko savajagas no manis, bet es to nedodu. Bieži ir bijis tā, ka man ir ļoti smagi posmi, bet es palīdzu tajā laikā citiem, ja viņiem bija nepieciešams (vismaz tā teica), bet pēc tam viņi man atņem pēdējo kreklu. Es saprotu, ka laikam esmu pilnīga muļķe, es nemāku dzīvot, jo vienmēr attopos bedrē. Tad kā man rīkoties-nerunāt ne ar vienu, neuzticēties, neveidot attiecības, draudzības, neielaist savā dzīvē citus, nelaist mājās iekšā nevienu. Kā lai dzīvoju tādā vidē, kurā neiederos, man sajūta, ka es nekad nekur neesmu iederējusies. Kā lai rīkojas, ja ne darbā, ne citur citi nevēlas mani pieņemt, pat necenšas iepazīt un mani vienmēr atraida. Es saprotu, ka katram ir brīvā griba un viņš to drīkst izmantot pēc saviem ieskatiem, bet kā tad dzīvot man šajā pasaulē, ja mani īsti nekur negrib un, ja grib, tad esmu tikai īstermiņa risinājums vai arī kādam izmēģinājuma trusītis par kuru paņirgāties? Kā rīkoties, ja es eju pie
dakteres, jo parasti taču ārsti kļūst par ārstiem, lai palīdzētu cilvēcei, tāpēc vārds “‘ārsts” raisa uzticību), bet viņa, zinot manu problēmu to izmanto savā labā-nevis cenšas atrisināt manu problēmu, bet izdara pavirši, steidzīgi un galvenais saņemt peļņu. Piemēram, aizeju pie zobārstes, kas tā jau nav lēts prieks, kura ierauga, ka esmu nabadzīga un līdz ar to uzreiz attieksme kā pret bomzi (kaut gan  es nebiju  bomzis, bet vienkārši ļoti vienkārša un nauda vienmēr par viņas pakalpojumiem tika samaksāta, bet viņas attieksme pret mani automātiski bija ne īpaši labvēlīga-raustīja mani, steidzināja, izturējās neiecietīgi, izdarīja spiedienu uz mani, īsti neizskaidroja visu (bija tikai virspusējas atbildes un centās ātrāk kaut ko izdarīt). Citreiz gadījās, ka bija man pieraksts, bet, aizbraucot uz viņas
darbavietu, viņa nesaprot, kāpēc esmu atnākusi un bija manā vietā citu ielikusi, bet naudu gribēja nopelnīt, tāpēc fiksi ātrumā paņēma arī mani un viss notika steigā. Rezultāts, protams, neapmierināja un pēc tam sākās komplikācijas dažādas, arī veselu zobu nourba tā, ka lauskas vien palika.

Daudzi mani izmanto manas nezināšanas dēļ, bet, ja es kaut ko vēlos uzzināt, tad nedalās informācijā, slēpj kontaktus utt. Es apzinos, ka es kaut  ko daru nepareizi, bet es nesaprotu ko tieši un kā man to mainīt. Es nezinu pie kā vērsties pēc padomiem, pēc palīdzības dažādos jautājumos. Kā lai es tieku ārā no šī apburtā loka, jo vienmēr man
kāds kaut kur aizliek kāju priekšā un tie ir gan vistuvākie, gan svešie, skolasbiedri, darba kolēģi. Vai tiešām jācīnās?Man nepatīk cīņas, jo gribas mieru, bet saprotu, ka tāda nekad nebūs. Kā man rīkoties situācijās, kad iestājos skolā, kur eju apgūt to, ko tur māca, bet citi tur ieradušies cita mērķa vadīti (kā paši ir teikuši un ar darbiem to arī apliecina), piemēram, pazīmēties ar savu apģērbu, izsmiet citus, demonstrēt savu varu. Ko es viens cilvēks varu darīt šādā situācijā?? Lūdzu, cilvēki mīļie, dalieties savā pieredzē un padomos kā izturēties, kā pārvarēt šādas grūtības. Būs ļoti pateicīga par jūsu viedokļiem, par jūsu stāstiem iz savas un citu pieredzes. Lai patīkams laiks jums, mīļie draugi!

Turpinot aizmirsu piebilst, ka mūsu dzimtā ir tāda problēma, ka mums vienmēr kāds nosaka kā mums dzīvot, kas mums jādara, ar ko tikties un ar ko nē, ko darīt un ko nedarīt, tiek izmantota mūsu labā sirds, dāsnums, izmantota melnā maģija, lai šķeltu mūs cits no cita, lai šķeltu ģimenes mūsu. Cits citu pieņems savā ģimenē tikai tad, kad var kaut ko iegūt cits no cita, bet kolīdz vairs nav ko ņemt tā radi, draugi un ģimenes locekļi katrs aiziet uz savu pusi-meklējot laimi citur. Ja uzzin, ka kāds radinieks ir slims, jo viņam kāda kaite, piemēram, insulta draudi, tad speciāli dos un nesīs to, kas to saasinās. Ja opaps nedrīkst ēst konfektes un viņš ir kādam palīdzējis, tad kā darba algu viņam izmaksā tieši konfektēs. Ja viņš paprasa konkrēti, ko viņam vajag, tad to nedabūs un citi neļaus, lai cilvēks, kurš ir parādā manam opapam, iedod naudas izteiksmē vai kā citādi, lai viņš pats var izvēlēties, ko darīt ar nopelnīto naudu. Parasti ir tā, ka cits citam nevis palīdz atrisināt problēmu, bet ātrāk nokopj-tātad tieši apzināti padara stāvokli vēl smagāku.

Es nesaprotu kāpēc ir tā, ka cits cita naudu skaita, cits citam apzināti piedāvā ļoti kaitīgu darbu, ko pats nedarītu, bet otram apgalvo, ka tas ir ideāls un palūdz talkā citus, lai tie to pašu apliecina. Kāpēc citi grib, lai citi strādā smagāk nekā viņi paši? Ja, piemēram, es nopelnu 10 eiro, tad citi uzreiz steidz domāt kā viņi tos iztērēs, bet savu naudu slēpj kontos, skapjos utt. Piemēram, es nopelnu darbā tos 10 euro un kāds to jau zina, jo vienmēr okšķerē cik kurš pelna un pietuvinās vadībai, lai uzzinātu to. Un tad pēkšņi nez no kurienes pie manis uzrodas ciemiņi un izsaka savas vēlmes, ko viņi gribētu saņemt vai, ja nopērku sev pārtiku, tad steidz tai mesties virsū, pat nepaprasot vai man kaut kas pašai paliks un pēc tam iet pirkt sev dārgu kažoku. To zinu, jo vienkārši koridorā skaļi runā un pēc tam parāda, ka tādu nopirkusi. Vai arī citi gaida, ka dāvināšu lielas un dārgas dāvanas, bet manus svētkus pat neatceras un, ja
atceras, tad neliekas ne zinis vai uzprasa man naudu priekš cita cilvēka dzimšanas dienas dāvanas. Kā, lai es apturu šo karmu?

Man gribās dzīvot saticībā un mierā, nevis karot, bet man tas nesanāk. Ko es daru nepareizi? Es gribu draudzīgas ģimenes un radu saites, bet vienmēr kaut kāda greizsirdība, noniecināšana, pazemošana utt. Kā man dzīvot? Kur man meklēt draugus, ja vienmēr mani tāpat uzskata par dīvainu un lieku. Gadi iet un tā arī nekā man nav. Arī manā dzimtā ir pieļautas kļūdas un jūtu, ka mani sāk vilkt uz tiem pašiem impulsiem, bet es negribu iet viņu ceļu. Kā lai apturu to karmu, kas visu laiku iet pa riņķi??? Kā rīkoties gadījumā, kad paša māsicas mani atgrūž, jo neesmu pietiekami bagāta, esmu vientuļa un viņa man visus draugus aizvīlusi un pat neļauj kontaktēties un vēl mēģina manu  īpašumu izkrāpt, pielabinoties manam nespejīgajam tētim? Kādas metodes, lai es izmantoju, lai aizsargātu sevi un savus tuvos? Arī mani tuvinieki jau ir tā apstrādāti, ka pat vairs netic man.

Elvita Rudzāte atbild: Lasot Lindas garo vēstuli, šķiet viņa dzīvo kādā citā valstī nevis Latvijā. Viņai apkārt tikai ļauni un savtīgi cilvēki, izklausās tik neticami. Lai kā būtu, katrs pats ir savas laimes kalējs.

Iesaku Lindai pārstāt savās problēmās vainot citus, jo neviens cits kā vien pats esi vainīgs pie tā, kas notiek tavā dzīvē. Svarīgi minimizēt savas vēlmes, jo tieši tās ir viņas vislielākie ienaidnieki. Cilvēki nespēj izdarīt tādu ļaunumu kādu spēj izdarīt vēlmes.

Tāpēc es iesaku Lindai reģistrēties VID kā pašnodarbinātai personai un piedāvāt cilvēkiem dažādus pakalpojumus, piemēram, sakopt dārzu vai mājokli vai pieskatīt bērnus, vai palīdzēt kādiem skolniekiem piedalīties tālmācības nodarbībās un gatavot mājas darbus. Iespēju ir ļoti daudz, ja tikai ir vēlēšanās strādāt.