Kādai vajadzētu būt attieksmei pret viendzimuma attiecībām? 17.10.2014
Petra jautā: Mana 15 gadīgā meita nesen piedalījās starpskolu sporta pasākumā. Atnāca mājās un stāstīja: “Mammu, pretējā meiteņu komandā ir četras lesbietes”. Līdz šim biju pilnībā pārliecināta par saviem uzskatiem, par to ka neesmu homofobiska, bet tajā brīdī mana pārliecība vērā ņemami sašķobījās. Tobrīd spēju domāt vienīgi par to, ka viņas arī ievilks manu bērnu tajā visā. Lai cik man to nepatiktu atzīt, biju baidījusies no brīža, kad viņa atnāks mājās ar kādu skolas zēnu. Bet nu man jāvaicā sev – no kā es vairāk baidītos – ja viņa atnāks mājās ar zēnu vai meiteni? Pašiem savu stereotipu apzināšanās ir labs personības attīstīšanās veids, kas nemēdz būt patīkams. Taču savu aizspriedumu izpēte jau ir pirmais solis uz izaugsmi.
Ierosmi uzrakstīt par šo gadījumu šodien saņēmu, lasot ziņu par to, ka katoļu arhibīskaps Bruno Forte ir paziņojis, ka baznīca neiebilst pret viendzimuma partnerattiecību legalizāciju (avots: http://www.2q.lv/?q=node/12832
Vai varētu būt, ka šis ir Katoļu baznīcas solis attīstības virzienā, saprotot, ka izglītība, kontakts ar atšķirīgo un tā apzināšanās ir galvenie faktori, kas veicina pāreju no stereotipiem un neiecietības uz sapratni vai tomēr tas ir bizness kādas noteiktas sabiedrības daļas un pašas baznīcas,
reliģijas, mantiskās, varu tikai minēt kādās vēl interesēs?
Ko Jūs kā ezotēriķe varat pateikt par šādām attiecībām, par šiem cilvēkiem kurus saista pašu dzimums, kā pamatotu savu par vai pret?
Elvita Rudzāte atbild: Es nenosodu šos cilvēkus, jo tā ir viņu brīvā griba, un man nav tiesību iejaukties viņu brīvās gribas īstenošanā. Viņiem ir jāiegūst šī pieredze, lai vēlāk sapratu, ka tā bija kļūda. Man praksē ir nācies sastapties ar vairākām lesbietēm, kuras ir sapratušas, ka viendzimuma attiecības nespēj dot to, ko dod attiecības ar pretējā dzimuma pārstāvi. Tomēr es neatbalstu viendzimuma attiecības, jo zinu, ka atbalstot viendzimuma attiecības sabiedrība degradēsies, cilvēces evolūcija apstāsies.
Mani pārsteidza Katoļu baznīcas arhibīskapa Bruno Fortes paziņojums, es nespēju tam noticēt, jo zinu, ka Dievišķais likums nepieļauj viendzimuma attiecības tieši cilvēces evolūcijas dēļ. Es zinu, ka arhibīskapiem ir jābūt īpaši izglītotiem par Dievišķajiem likumiem, tāpēc biju neizpratnē par šo ziņu. Domāju, ka patiesībā katoļi apspriež ko darīt, kā reaģēt šajā jautājumā, jo viendzimuma attiecības izplatās. Tāpēc vienkāršs noraidījums neder, ar šiem cilvēkiem ir jāstrādā, viņiem ir jāpalīdz izprast kāpēc viņiem ir vēlme veidot viendzimuma attiecības? Pieejai ir jābūt nevis nosodošai, bet ar mīlestību jāpalīdz šiem cilvēkiem atgriezties uz pareizā ceļa. Lūk, tā arī ir galvenā mūsdienu problēma, kā to izdarīt ar mīlestību? Domāju, ka Vatikānā notiek diskusija šajā virzienā.
Es būtu gatava izglītot lezbietes un homoseksuālistus par iemesliem kāpēc viņi nevēlas veidot attiecības ar pretējo dzimumu, mācot piedošanu un mīlestību, izskaidrojot Dievišķos likumus, dzīves mācības un dzīves notikumus, ja tikai viņi to vēlētos, ja tikai viņu atbalstošās organizācijas izprastu šādas izglītošanas nepieciešamību. Es nevienu no viņiem nenosodītu, jo zinu, kāpēc viņi ir tādi kļuvuši. Tas ir līdzīgi, kad tu saproti kāpēc cilvēks ir kļuvis par alkoholiķi vai noziedznieku. Šiem cilvēkiem ir nepieciešama palīdzība. Tieši nosodījums un dzīves neizpratne, Dievišķo likumu nezināšana ir tas, kas šo problēmu aktivizē.
Attiecībā par Dalailamas vārdiem, domāju, ka cilvēki tos pārprata. Dieva priekšā laulātais pāris ir tas, kurš ir savienojies garīgi un miesīgi, uzņemoties par otru cilvēku un bērniem atbildību. Nelaime ir tā, ka mūsdienās pāri, kuri dzīvo kopā, reti kad uzņemas atbildību. Tieši atbildības neuzņemšanās ir iemesls, kāpēc pāri oficiāli nereģistrē attiecības. Arī viendzimuma attiecībās partneri reti kad uzņemas par otru cilvēku atbildību, tās vairāk pilda intīmo vajadzību apmierināšanas funkciju. Dalailama lietoja vārdus ” ja attiecības veido skaidrs prāts”, tas nozīmē, ja cilvēks par tām uzņemas atbildību. Atbildība nozīmē, ka es piekrītu izpirkt savas kļūdas ar pazemību, nevienu nevainojot, izprotot kļūdu rašanās iemeslus, tās nožēlojot un turpmāk vairs neatkārtojot. Man nav pat šaubu, ka homoseksuālisti, lezbietes, biseksuāļi u.tml. kaut kad sapratīs savas kļūdas un mainīs savu orientāciju, jautājums ir tikai kad – šajā vai nakamajās dzīvēs.
Ko darīt vecākiem, lai pasargātu savus bērnus no viendzimuma attiecību uzsākšanas. Mīliet savus bērnus un ar piemēru parādiet mīlestību starp vecākiem, cik jauki, ka savstarpējā mīlestībā dzīvo tēvs ar māti. Svarīgi, lai bērni redz mātes un tēva atšķirīgās lomas, pretējos polus, un nepieciešamību pēc pretējā. Ar bērniem par šiem jautājumiem ir jārunā, bet nevis no nosodījuma pozīcijām, bet izskaidrojot kāpēc vispār šāda problēma ir radusies un kāpēc viņa mūsdienās tik ļoti attīstās, kas rada tam labvēlīgu augsni?