Kādas ir manas neapgūtās mācības? 19.06.2023
Līvija jautā: Lūdzu, Jūsu skaidrojumu šādām manām bērnības situācijām, respektīvi, kādas ir manas neapgūtās mācības?
1) Bērnībā es mācījos spēlēt klavieres. Man grūti gāja ar gammu apgūšanu. Vienā no nodarbībām skolotāja sadusmojās uz mani par manu neprasmi un pateica, ka es šodien neiešot uz skolu (pat neapvaicājoties maniem vecākiem). Skolotāja mani atstāja vienu atsevišķā kabinetā uz visu dienu (bez ēšanas, bez ūdens), lai es mācītos spēlēt gammas. Es atceros, ka pēc kādas nesekmīgas stundas, kuru pavadīju, cenšoties kaut ko iemācīties, es piegāju pie spoguļa un sev pajautāju, vai man šis viss ir vajadzīgs? Saņēmusi atbildi, es paņēmu savas mantas un aizlaidos no mūzikas skolas. Es to vairs nespēju izturēt. Vecāki man neko nepārmeta, bet mierīgi paskaidroja, ka ar aiziešanu prom no mūzikas skolas, es uzņemos atbildību par savu lēmumu un to, ka es vairs nevarēšu mācīties spēlēt instrumentu. Es tā arī vairs neatgriezos mūzikas skolā. Pēc tam tajā pašā dienā mūzikas skolas skolotāja zvanīja manai mammai uz darbu un kliedza klausulē, sakot, ka es esot briesmīgs bērns un mana mamma arī esot slikta. Šajā situācijā mani sāpināja skolotājas nežēlība un cietsirdība, kuru viņa izrādīja gan vārdos (saucot mani par briesmīgu bērnu), gan arī darbos (atstājot vienu bez ēdiena, ūdens kabinetā un aizliedzot iet uz skolu, kā arī necenšoties man palīdzēt saprast gammas). Tāda viņa man kā bērnam palika atmiņā. Vai šajā situācijā man jāmācās prasme ar mīlestību darīt savu darbu un prasme ar mīlestību skaidrot neizprotamās lietas? Vai tomēr kaut kas cits?
2) Vēlākos skolas gados mums klases audzinātāja uzdeva uzdevumu – pirms jaunā mācību gada sākuma katram vajadzēja apgleznot savu krēslu tā, kā viņš to vēlējās izdarīt. Krāsas tika nodrošinātas, otas arī. Es savu krēslu apgleznoju košos toņos. Lai arī krāsošanu es veicu uz krēsla, kuram apakšā bija paliktas avīzes, krāsa acīmredzot bija pamatīgi satecējusi uz avīzēm. Tajā pašā dienā draugiem.lv es saņēmu vēstuli no audzinātājas, kur viņa mani sāka lamāt par to, ka esot nopludinājusi visu skolu, apgleznodama savu krēslu (tā viņa teica, ka esmu nopludinājusi skolu). Tie klases biedri, kuri apgleznoja savus krēslus pēc manis, teica, ka nekādi plūdi neesot bijuši. Tātad, skolotāja pārspīlēja. Skolotāja nerimās mani lamāt caur vēstulēm vēl ilgi un tikai tad, kad es pastāstīju mammai, kā uzvedas mana audzinātāja, mamma piesēdās pie datora un uzrakstīja pretī vēstuli, sakot, lai audzinātāja nomierinās. Pēc mammas vēstules audzinātāja norima. Tobrīd, kad tas viss notika, man bija sajūta, ka manā dzīvē notiek terors, ka tā vietā, lai mierīgi paskaidrotu, ka krēsls bija jāapglezno uzmanīgāk, audzinātāja villojās kā fūrija, izgāza visu savu neapmierinātību uz mani. Vai šajā situācijā ir jāmācās prasme ar mīlestību un saudzīgumu izskaidrot pieļautās kļūdas?
Piebildīšu, ka citi skolēni bija sajūsmā par manu apgleznoto krēslu. Citiem tas ļoti patika.
3) Bērnībā kaimiņos dzīvoja meitenes, kuras bija vecākas par mani un puika, kurš bija jaunāks par mani, bet draudzējās ar vecākajām kaimiņu meitenēm. Puika bija bezkaunīgs un viņa bezkaunība izpaudās gan kā mēles rādīšana, gan kā apsaukāšanās. Viņš regulāri provocēja situācijas, nāca klāt un darīja savas bezkaunības. Es reiz puikam biju kaut ko pateikusi (vairs neatceros gan ko tieši), bet puika aizskrēja sūdzēties par mani meitenēm, kuras bija vecākas par mani, un kuras viņš pazina. Līdz ar to viena no šīm meitenēm mani sagrāba aiz drēbēm un sapurināja. Viņa aizstāvēja puiku, pat necenzdamās izprast radušos situāciju. Es tobrīd sajutos sāpināta un izjutu netaisnīgumu no meitenes puses, manuprāt, viņai vajadzēja šo situāciju risināt arī ar bezkaunīgo puiku nevis tikai ar mani, jo provokators bija puika nevis es. Vai šī situācija māca neaizstāvēt bezkaunīgumu, būt taisnīgai pret visiem un katrā situācijā taisnīgi raudzīties uz visiem iesaistītajiem cilvēkiem un attiecīgi rīkoties taisnīgi pret visiem iesaistītajiem cilvēkiem, nemeklējot vienu vainīgo cilvēku?
4) Bērnībā es pagalmā biju salasījusi ogas un tad uzradās meitenes (gan tā, kura aizstāvēja bezkaunīgo puiku, gan cita viņas draudzene), kuras ar lielu prieku sabradāja manas salasītās ogas. Viņas smējās, priecājās par izdarīto. Es to ļoti pārdzīvoju un tobrīd nodomāju: “Kā gan Jūs tā varējāt izdarīt?” Es sajutu pārestību. Es sajutos bezspēcīga sevi aizstāvēt. Vai šī situācija māca cienīt citu cilvēku darbus, nepostīt tos, nedarīt ļaunu citiem? Vai arī te ir citas apgūstamās mācības?
Elvita Rudzāte atbild: Līvijas izprastās mācības ir pareizas. Paskatoties uz visām epizodēm kopumā, izgaismojas vairākas citas mācības:
- Kauns un lepnība
Līvijas skolotājai bija kauns, ka viņai ir tik slikta audzēkne, kas neprot spēlēt gammas, jo viņa vēlējās lepoties ar saviem audzēkņiem. Līdzīgs piesaista līdzīgu, tas nozīmē, ka arī Līvijai ir jāizprot kauna un lepnības mācības.
Kauna mācība – dari tik labi cik spēj ar mīlestību, neizvirzot sev nosacījumus un priecājies par saviem maziem panākumiem.
Lepnības mācība – tu neesi pārāka vai sliktāka par citiem cilvēkiem. Tu esi unikāla un mācies saskatīt savu unikalitāti un izpaust to vislabākajā veidā, nelepojoties ar sasniegumiem.
- Nepārspīlēt un neizteikt apgalvojumus, kuriem nav pamatojuma
Lasot pirmās epizodes aprakstu, rodas jautājumi: kā Līvija varēja zināt, ko skolotāja kliedza klausulē mammai, vai mamma pateica Līvijai, ka skolotāja kliegusi klausulē un viņu nosaukusi par briesmīgu bērnu? Kā Līvija varēja zināt, ka skolotāja atstāja kabinetā Līviju uz visu dienu bez ēdiena un ūdens, jo Līvija aizbēga no skolas pēc vienas stundas?
Otrās epizodes aprakstā Līvija raksta, ka skolotāja pārspīlēja. Līdzīgs piesaista līdzīgu. Arī Līvijai piemīt tendence pārspīlēt.
- Taisnīgums un nosodījums
Trešajā epizodē parādās taisnīguma un nosodījuma mācības. Iesaku Līvijai padomāt, vai viņa visās situācijās ir taisnīga? Vai viņa godīgi ir aprakstījusi savu pāridarītāju uzvedību un attieksmi pret viņu? Ja viņa to ir pārspīlējusi, tad viņa ir netaisnīga pret saviem pāridarītājiem.
Vai Līvija aprakstītajās epizodēs centās izprast savu pāridarītāju rīcības motīvus? Saprotams, ka viņa kā bērns to neprata, bet vai viņa tagad izprot savu pāridarītāju rīcības motīvus? Nosodot pāridarītāju bez iedziļināšanās problēmas būtībā, tu pazemini vai noniecini otru, bez izpratnes.
- Pazemojums un bezspēcība
Visas epizodes, bet īpaši ceturtā epizode māca izprast pazemojuma un bezspēcības mācības.
Pazemots jūtas cilvēks, kas pats sevi nemīl un neciena. Neviens no malas nevar pazemot to, kurš pats sevi mīl un ciena. Pazemotājs var pazemot tikai pats sevi.
Bezspēcība norāda, ka cilvēks ir tālu no Dieva. Jo cilvēks tuvāk Dievam, jo atjautīgāks grūtību pārvarēšanā.