Sanita jautā: Gribētu lūgt jūsu komentāru.
Lasot Tēva Pio vēstījumu “Lūgšana darbos vienmēr ir bijusi un paliek viena no visaugstākajām lūgšanas formām” , es nobrīnījos par Diktātā teikto- “ eksistē tikai jūsu personiskās savstarpējās attiecības ar Dievu”. Šāda sapratne/ sajūta mani pārņēma Jūsu atbalsta grupas nodarbības laikā 1,5 gadus atpakaļ. Es it kā sapratu un ieraudzīju, ka norisinās tikai manas un Dieva attiecību kārtošana, un visa apkārtējā pasaule, cilvēki ir tikai fons, darbības lauks, kurā tas notiek. Līdz tam brīdim šo Diktātu nebiju lasījusi.
Elvita Rudzāte atbild: Katrs cilvēks sirds dziļumos zina visas atbildes, jo sirdī mājo Dievs. Tāpēc brīžus, kad cilvēks kaut ko saprot vai nonāk pie kādas atklāsmes, var uzskatīt par brīdi, kad ir bijusi gara savienošanās ar Smalkā plāna augstākajām oktāvām, kur glabājas visa informācija.
Man bieži ir bijušas situācijas, kad izlasu kādu atziņu Lielo Skolotāju grāmatās, kuras esmu jau pati sapratusi pirms tam. Tādos brīžos nodomāju, ka mans gars šo atziņu jau zinājis iepriekšējās dzīvēs un šajā dzīvē tikai to atcerējās. Tāpat Sanitas gars atziņu, ka lai kas dzīvē notiktu, tas viss ir tikai tavas attiecības ar Dievu, saprata jau iepriekšējās dzīvēs un atbalsta grupas laikā acīmredzot bija pateicīga tēma, lai to atcerētos.
Reiz kāda sieviete, kas Sokrata tautskolai bija ļoti daudz palīdzējusi, apvainojās uz manis. Es sapratu, ka viņa ir aizvainota, bet īsti nezināju par ko? Es jautāju, kas ir noticis, bet atbilde bija izvairīga. Vēlāk es sapratu, ka man nav jālauza galva par to, jo tās ir viņas attiecības ar Dievu un nevis mani, jo palīdzot Sokrata tautskolai, viņa palīdzēja Dievam nevis man. Es pati esmu tikai maza skrūvīte, kas ar darbu Sokrata tautskolā, palīdz Dievam un cilvēcei. Es tik stipri izjutu, ka esmu bijusi tikai instruments Dieva rokās, lai palīdzētu sievietei saprast, ka viss, kas viņas dzīvē ir noticis, nav nekādā mērā saistīts ar ārējo pasauli, piemēram, mani, bet gan ir tikai viņas attiecības ar Dievu. Man bija žēl, ka viņa to nesaprata, jo viņas aizvainojums turpināja pieaugt, kaut arī mūsu starpā nekādas komunikācijas nebija. Tā cilvēki paši sev nodara pāri, neapzinoties, ka viņiem būtu jādomā tikai par to, ko par esošo situāciju domā Dievs?
Sociālais uzņēmums “DVĒSELES MIERS” aicina piedalīties onkoloģiskos slimniekus (pieaugušos) psihosociālās rehabilitācijas programmas “Per aspera ad astra” septiņu nodarbību ciklā “IESPĒJU UN RESURSU MEKLĒŠANA”, 12.09.2024.- 24.10.2024. “Per aspera ad astra” tulkojumā no latīņu valodas – “Caur ērkšķiem Lasīt vairāk …