Ieva jautā: Kādēļ cilvēkam rodas parādi? Esmu atradusi savu dzīves lietu, kuru daru un ar to pelnu naudu. Daudz informācijas un pakalpojumu sniedzu par brīvu, uz ko mani potenciālie klienti atbild – kāpēc maksāt, ja info saņemam pietiekoši. Pēdējo 3 mēnešu laikā esmu iedzīvojusies parādos, jo darbs nenosedz manas minimālās izmaksas (pārtika un rēķini). Man pārtika ir nākamajām 2 dienām, paļaujos, ka kāds klients nopirks kaut ko un būs par ko pabarot bērnus. Šādi dzīvoju kopš janvāra.
Tagad jautājums – vai mest pie malas savu lietu un iet strādāt algotu darbu vai turpināt lūgt Dievam palīdzību un mācības. Jo katru izmisumu vairs nav spēka izturēt.
Elvita Rudzāte atbild: Ja ar savu biznesu nespēj nopelnīt līdzekļus eksistenciālo vajadzību nodrošināšanai, tad jāmaina nodarbošanās, t.i., Ievas gadījumā ir jāiet strādāt algots darbs un savs bizness, ja tas ir iespējams, var būt papildus ienākumu avots.
Naudu un materiālos labumus Dievam labāk nelūgt, jo Dievs cilvēkam ir devis saprātu, radošumu un ļoti daudz ko citu, lai cilvēks pats sevi apgādātu ar visu nepieciešamo, pieejot atjautīgi problēmas risināšanai.
Materiālo palīdzību Dievam var lūgt tikai cilvēki, kas nesavtīgi kalpo Dievam un kuriem tāpēc nav ienākumu, piemēram, mūķenes un mūki, bet arī viņi strādā, lai paši sevi nodrošinātu ar eksistenciālām vajadzībām. Piemēram, kopienas pašas sevi uztur un plāno savu darbu tā, lai visa kopiena spētu apmierināt eksistenciālās vajadzības. Ja tomēr kopienu piemeklē grūtības un plāni kaut kādu iemeslu dēļ nav īstenojošies tā kā iecerēts, tad kopiena atjautīgi meklē risinājumus vai pat lūdz ziedojumus sabiedrībai, ja citādi neizdodas atrisināt problēmas.
Cilvēkam parādi rodas, ja cilvēks neprasmīgi plāno līdzekļu iegūšanu un tērēšanu. Īslaicīgi parādi var būt ikvienam, bet ja cilvēks netiek vaļā no parādiem, tad tas nozīmē, ka cilvēks pagātnē, iespējams iepriekšējā dzīvē, ir bijis izšķērdīgs. Visi tie, kas izšķērdīgi tērē naudu, savā aurā uzkrāj negatīvo enerģiju, kura pievelk dzīves situācijas, kad jāpiedzīvo naudas trūkums.
Ja tevi ir piemeklējušas materiāla rakstura problēmas, tad pieņem situāciju ar pazemību un aktīvi domā, kā nopelnīt trūkstošos līdzekļus. Iespējas vienmēr ir. Dievs nekad cilvēku neiedzen stūrī, bet ne vienmēr cilvēki ir gatavi darīt jebkuru darbu. Tādā gadījumā Dievs var nedot cilvēkam tādu darbu kā cilvēks meklē, lai iemācītu cilvēkam cieņu pret jebkuru darbu, nestādot sevi augstāk par citiem, jo bieži cilvēki atsakās darīt darbu, jo uzskata to sev par necienīgu.
Ja tev rodas parādi, tas nozīmē, ka tev jāmācās dzīvot bez parādiem, t.i., netērēt naudu pirms to esi nopelnījis. Paļauties tikai uz to, ka Dievs palīdzēs nopelnīt, nav saprātīgi. Dievs palīdz, ja redz, ka cilvēks ir izsmēlis visas savas iespējas, bet, ja Dievs redz, ka cilvēks tikai gaida palīdzību un pats neizmanto tās iespējas, kuras Dievs tam dāvā, tad palīdzība no Dieva nesekos, lai kā cilvēks to lūgs. Tāpēc cilvēkam pašam ir jāparūpējas par eksistenciālām vajadzībām. Arī slimi un veci cilvēki var daudz ko darīt, lai uzlabotu materiālo situāciju, ja tikai ir vēlēšanās. Diemžēl bieži cilvēki gaida no citiem, bet paši neizdara to, ko varētu, piemēram, adīt zeķes. Tāpēc pienāk brīdis, kad Dievs pārstāj šiem cilvēkiem palīdzēt, lai ar spēku piespiestu tos kustēties un būt radošiem, risinot savas materiālās problēmas.
Ja sieviete viena uztur ģimeni, tad iespējams Dievs vēlas piespiest sievieti mainīties tā, lai viņa spētu izveidot ģimeni ar vīrieti, kurš būtu gatavs darīt visu, kas viņa spēkos, lai nodrošinātu ģimenei eksistenciālās vajadzības. Ja vīrietis jūt sievas mīlestību, tad viņam ir spēks strādāt un meklēt risinājumus grūtību pārvarēšanai. Ja vīrietis dzird no sievas tikai pārmetumus, tad viņš negrib neko darīt un to pašu mazumiņu notērē alkoholā vai azartspēlēs. Tāpēc sievietei ir jābūt ļoti stiprai, mīlošai un gudrai. Tas ir iespējams, ja tikai ir vēlēšanās pārvarēt savus trūkumus, augot garā, un atvērties mīlestībai.
sending...
