Kādēļ dzīves mācības ir tik sarežģītas? 27.04.2022

Kristīne jautā: Es nesaprotu, kādēļ šīs mācības ir tik sarežģītas, ja lielākā daļa tā arī neko nesaprot, vai tad tam vispār ir jēga? Spilgti atmiņā palicis stāsts no otrā pasaules kara, kāds vīrietis gados teica, ka toreiz viņa sievu ar durkli nodūra un zīdaini ar galvu pret sienu atsita nositot.  Un ko vīrietis no tā mācījās? Es nesaprotu, viņa acis bija pilnas asaru pat mūža nogalē, tāpat tagad tās briesmas no Ukrainas, es nesaprotu, ko tie cilvēki iemācās, ja vispār nenonāk trako namā. Domāju tieši tos trakākos gadījumus, nerunāju par materiālu lietu zaudēšanu vai badu. Un par gara celšanu par apziņas celšanu, vai es kļūdos, bet vai tieši krievu nācija ir īpaši nežēlīga? Tāpat es arī nesaprotu, ja tas ir bijis iepriekšējas dzīves, kā šajā cilvēks var saprast jēgu?

Elvita Rudzāte atbild: Tas ir līdzīgi kā skolā – pirmās klases skolnieks nespēj izprast matemātikas vielu, kas tiek mācīta 12. klases skolniekam, bet viņam neviens neliek apgūt 12. klases matemātikas vielu. Tieši tāpat katram cilvēkam Dievs dod iespēju apgūt dzīves mācības pakāpeniski no vieglākā uz sarežģītāko un tas patiesībā pat ir interesants process.

Cits jautājums ir par negatīvās enerģijas atgriešanos jeb negatīvo karmu, kas visbiežāk izpaužas nežēlīgās situācijās. Kad cilvēks nokļūst lielā nelaimē, tad viņam, protams, ir jādara viss, lai izkļūtu no nelaimes, piemēram, jābūt ļoti atjautīgam, bet ne vienmēr palīdzēs atjautība, jo atjautība palīdzēs tikai tādā gadījumā, ja Dievs vēlas, lai cilvēks pats pārvar grūto dzīves situāciju. Ja pienācis laiks nostāties aci pret aci ar pagātnē pieļautu kļūdu, kas ir negatīvas enerģijas atgriešanās jeb negatīvas karmas atgriešanās, tad smagā situācija ir jāpieņem ar pazemību, lūdzot Dievam piedošanu par pagātnē pieļauto kļūdu un žēlastību, lai samazina ciešanas.

Dažkārt cilvēks, kas cieš no nežēlības, to uztver daudz mierīgāk nekā cilvēki, kas par šo nežēlību uzzina vēlāk vai noskatās no malas. Mums visiem, kas esam uzzinājuši par Ukrainas karā notikušajām zvērībām ir jāmācās izprast, kāpēc daļa krievu armijas karavīru ir tik nežēlīgi? Ja sabiedrība izdarīs pareizus secinājumus, ka nežēlīgs cilvēks ir tikai cilvēks, kam ir ļoti zems apziņas līmenis, un pēc tam sabiedrība, valsts vadītāji kaut ko darīs, lai celtu sabiedrības apziņas līmeni, tad sabiedrība būs mācījusies no Ukrainā piedzīvotām nežēlībām un kolektīvais sabiedrības apziņas līmenis būs audzis jeb citiem vārdiem sakot, sabiedrība evolucionēs.

Ja sabiedrība pēc Ukrainā notikušām nežēlībām neko nebūs mācījusies un neko nedarīs, lai celtu sabiedrības apziņas līmeni, tad diemžēl Ukrainā piedzīvotās nežēlības atkārtosies arī citās valstīs un pieņemsies spēkā tik ilgi, kamēr sabiedrība sāks domāt – kāpēc notiek tā kā notiek?

Dievišķie likumi jeb dzīves likumi būtu jāmāca jau skolā, bet pagaidām lielākā daļa sabiedrības netic, ka pastāv Dievišķie likumi. Tāpēc arī ir tik liels izbrīns par notiekošo pasaulē. Tiem, kas izprot Dievišķos likumus, tiem izbrīna nav, bet ir ļoti jādomā kādā veidā panākt, lai sabiedrība bez piespiešanas vēlētos celt apziņas līmeni jeb apgūt Dievišķos likumus. Tas ir daudz svarīgāks uzdevums nekā rūpēties par materiālo labklājību. Tā valsts, kuras vadītāji to sapratīs un darīs kaut ko, lai celtu sabiedrības apziņas līmeni, attīstīsies visās jomās, tanī skaitā materiālā labklājībā.

Diemžēl Latvija ir saņēmusi ļoti sliktu signālu, jo no politiskās partijas “Vienotība” politiķiem ir izskanējis priekšlikums par tikumiskās audzināšanas izņemšanu no Izglītības likuma. Ja šo  politiķu izteiktais priekšlikums tiks īstenots, tad diemžēl Latvija spers nopietnu soli atpakaļ sabiedrības garīgajā izaugsmē jeb citiem vārdiem sakot, šāds lēmums nevis paplašinās sabiedrības apziņas līmeni, bet gan to sašaurinās, kas nozīmē, ka nežēlība un vardarbība mūsu valstī tikai pieaugs un to neapturēs nekādi likumi un noteikumi.

Katrs pats ar savām izvēlēm nosaka savu likteni. Tieši tāpat arī valsts politiķi ar savām izvēlēm nosaka valsts likteni, bet mēs nedrīkstam aizmirst, cik atbildīga ir mūsu izvēle, kad mēs nododam savu balsi vēlēšanās. Diemžēl politiķi priekšvēlēšanu kampaņās mūs var apmānīt, tāpēc mums ir jābūt ļoti uzmanīgiem savā izvēlē, kam uzticēties un arī tas var nepasargāt no vilšanās.