Kādēļ esmu piesaistījusi šādus cilvēkus? 11.10.2019
Linda jautā: Sakiet lūdzu, kādēļ esmu piesaistījusi šādus cilvēkus?
Situācija: Savās pirmajās attiecībās manī nebija greizsirdības (neviens no partneriem manī šādu sajūtu neizraisīja) un man netraucēja tas, ka viņiem bija arī sieviešu dzimuma draudzenes, pat, ja tās bija skaistākas (utt) par mani. Tad uzradās pirmās ilgstošās attiecības un sākumā viss bija lieliski, vismaz man tā likās, līdz uzzināju kāda ir cilvēka īstā
daba, respektīvi izrādījās, ka viņš slēpa to, ka ir riktīgs sieviešu mīlis, flirtētājs un tāds, kas krāpis savas otrās pusītes. Viņš pret visām izturējās vienādi (tā, ka nevarēja saprast, kura ir viņa meitene, jo aplidoja visas kā mačo). Pat manā klātbūtnē atļāvās flirtēt, koķetēt un mest acis uz citām. Vēlāk izrādījās, ka viņš aiz muguras bija sācis sarakstīties ar citām, norunāt randiņus, runāt par seksu ar tām (bija gatavs krāpt) utt.
To ļoti pārdzīvoju. Bet es biju pretēja: ļoti uzticīga attiecībās, nekrāpu, otrs bija man svarīgs un nedarīju neko tādu, kas to sāpinātu. Attiecības, protams, izbeidzās. Tad satiku citu cilvēku, kurš bija pretstats šim iepriekšējam. Jaunais draugs bija uzticīgs, nebija mačo, nesiekalojās gar citām un arī greizsirdība manī nebija, bet pēc kādiem 3 gadiem manī uzradās greizsirdība, kļuvu aizdomīga, sāku kontrolēt, citas sievietes sāku sajust kā draudu mūsu attiecībām, uzradās šaubas vai draugs ir uzticīgs, likās, ka aiz muguras krāpj. Beigās pārtraucu attiecības, jo vairs neuzticējos otram un atsvešinājāmies viens no otra. Tad kādu laiku sev klāt nelaidu nevienu līdz kamēr kāds iepatikās, iekaroja
uzticību un iesaistījos attiecībās. Taču, laikam ejot, atklājās, ka šis cilvēks agrāk vispār bijis vienu nakts sakaru cienītājs (arī iepriekšējais tāds bija) un ilgstošas attiecības to nav interesējušas. Vienas tam bija, bet izjuka, jo esot
ticis kontrolēts, regulēt kā jādzīvo un viņam par visu svarīgāka bijusi brīvība un vēlme darīt, ko, kad un kā grib, nevis meklēt kompromisus utt.
Viņš tādai mīlestībai un laimīgām attiecībām netic un bēg pa gabalu no tām. Bez tam viņam ļoti patīk sievietes, viņš manā klātbūtnē sajūsminās par citām, izsaka komplimentus, flirtē, koķetē. Tas saka: cik tā seksīga, o, kādas tai kājas, cik tā satriecoša sieviete.Visu laiku runā par citu plikumiem un sajūsminās par to. Arī nepārtrauktas sarakstes internetā ar citām un citām nepasaka, ka ir aizņemts un, ka tādēļ netiksies utt. Tur flirtē, izsaka komplimentus, jūsmo par tām, runā par intīmām lietām, jo patīk saņemt sieviešu uzmanību, pašapliecināties un patīk justies gribētam un iekārotam.Un tās sievietes pārprot viņu un uzskata kā mājienus, bet šis tēlo, ka nesaprot kādēļ sievietes viņam tā skrien pakal, jo viņš taču neko tādu nedarot. Un teikt neko nevar viņam par to, ka tas sāpina, jo viņam ir vienalga (viņš darīs to, ko vēlas).
Viņš mierīgi manā klātbūtnē var svešai sievietei sist kanti, izteikt divdomīgas lietas, komplimentus par to cik viņa seksīga, skaista, brīnišķīga un aprūpēt viņu tā it kā tā būtu paša sieva. Tādēļ man vairs negribas vispār nekādas attiecības. Viņš uzvedas tāpat kā pirmais, ar kuru bija ilgstošās attiecības, pat vēl trakāk. Kas man no tā jāmācās? Ko es neesmu izpratusi? Kā to var mainīt? Kādēļ piesaistu tādus vīriešus?
Elvita Rudzāte atbild: Visus Lindas vīriešus vieno viena problēma – stress bailes “mani nemīl”. Tikai vīrietis, kurā ir tik milzīgas bailes “mani nemīl”, mēģina apliecināties daudzu sieviešu acīs. Ja Linda sev piesaista vīriešus ar lielām bailēm “mani nemīl”, tas nozīmē, ka arī viņā pašā ir milzīgas bailes “mani nemīl”. Tas arī ir galvenais iemesls, kāpēc Linda sev piesaista tādus vīriešus, jo viņu neapzinātais uzdevums ir palīdzēt Lindai kļūt dzīves gudrākai, mācoties caur grūtībām.
Lai kaut kas mainītos Lindas dzīvē, viņai vispirms ir jāstrādā ar sevi un jātiek vaļā no savām bailēm “mani nemīl”, bet lai atbrīvotos no bailēm “mani nemīl” ir jāizprot to sniegtā mācība.
Bailes “mani nemīl” māca mīlēt, negaidot neko pretim. Ja cilvēks mīl, negaidot kā tiks novērtēta viņa mīlestība, tad viņš jūtas brīvs. Ja cilvēks dzīvo gaidās, ka viņa doto kāds pamanīs un novērtēs, tad nākas piedzīvot vilšanās situācijas un katra mazākā kļūme šajā cilvēkā izsauc stresu bailes “mani nemīl”.
Bailes “mani nemīl” uzdevums ir atgādināt cilvēkam, ka viņu mīl Augstākie Spēki, Dievs un cita dzīvā radībiņa, piemēram, kāds mājdzīvnieks vai istabas augi vai bērzs pie mājas. Nelaime ir tā, ka cilvēki šo mīlestību nepamana, jo ar mīlestību saprot tikai tuvinieku doto mīlestību.
Jo augstāk attīstīts gars, jo mazāk viņā ir gaidas un viņš kļūst par devēju. Tāpēc tik svarīgi ir paplašināt apziņas līmeni. Laimīgs cilvēks ir devējs, t.i., tāds cilvēks, kas spēj nesavtīgi dot, neko negaidot pretim. Šāds cilvēks neapvainosies uz tuviniekiem, kas viņa doto nepamana vai skaļi nenovērtē (nepaslavē). Šāds cilvēks izjutīs prieku par iespēju kādam palīdzēt. Cilvēks, kas ir izpratis Dievišķo Došanas-ņemšanas likumu un ikdienā to praktizē, nejūt bailes “mani nemīl”, jo viņš ir piepildīts ar to mīlestību, kuru viņš dod citiem.
Tātad galvenā mācība, ko stress bailes “mani nemīl” māca ir nesavtīga mīlestības došana, kas piepilda pašu cilvēku ar mīlestību un tāpēc viņš neizjūt mīlestības trūkumu. Pat, ja tuvinieki pret šo cilvēku izturas noraidoši, viņš vienalga jūtas laimīgs, jo viņš ir mīlestības devējs.
Bailes ir tumsas enerģija, kas liecina, ka cilvēks ir tālu no Dieva. Tāpēc bez atgriešanās ticībā pie Dieva nav iespējams atbrīvoties no visa veida bailēm. Tās var nospiest vai paslēpt, bet tad tās izpaužas somatiskā veidā caur slimību, visbiežāk caur veģetatīvo distoniju vai depresiju.
Bieži cilvēki neizprot, ko nozīmē atgriezties ticībā pie Dieva. Tas nozīmē, ka tu apgūsti Gaismas Skolotāju doto Mācību un ikdienā sāc to pielietot kā savu dzīves filozofiju. Mācība ir pieejama dažādos līmeņos un bez maksas. Esmu centusies Mācībā teikto izskaidrot caur dzīves situācijām e-semināru ciklā “Piedošanas mācība“, novadot 33 nodarbības. Vislabākais ir Mācību apgūt no pirmavota, kas ir nodota cilvēcei caur Gaismas Brālības sūtņiem “Gudrības Vārds” vai nedaudz sarežģītākā valodā, kam jau ir augstāks apziņas līmenis “Dzīvā Ētika“. Var lasīt Bībeli, dažādu reliģiju Svētos rakstus, bet Svēto rakstu izpratne prasa jau noteiktu apziņas līmeni, un ne katram tajos teiktais ir saprotams. Daudzi teikto interpretē nepareizi. Tāpēc visos laikos, kad cilvēce ir pārāk degradējusies, palīgā nav Augstākie spēki, atgādinot Senās Mācības būtību caur sūtņiem, kas ir nokārtojuši noteiktus iesvētījumus, lai varētu veikt šo darbu. 100 gadus atpakaļ caur Rērihiem tika dota Dzīvā Ētika, bet tā kā cilvēces vairums šo Mācību nepieņēma un turpināja degradēties, tad mūsdienās kā pēdējo iespēju caur Tatjanu Mikušinu deva Gudrības Vārdu. Diemžēl arī šo Mācību cilvēces vairums nepieņēma, tāpēc šobrīd pasaulē situācija ir tik sarežģīta un šķiet, ka nepiedzīvojot lielas ciešanas un lielu cilvēku upuru skaitu, cilvēki nebūs gatavi atgriezties pie Dieva.
Visi stresi ir skolotāji, kas kaut ko māca. Arī visa veida bailes ir skolotāji, kas kaut ko māca, bet nezinot Mācību, nav iespējams izprast stresu sniegto mācību jeb savas neapgūtās mācības. Lindas gadījumā būtu jāveic viņas dzīves analīze, jāskaidro no Mācības viedokļa viņas pārdzīvojumi jau no pašas bērnības. Tikai tad, kad viņa izpratīs savas neapgūtās mācības, tikai tad stresi aizies. Neviena garīgā prakse nepalīdzēs, kamēr cilvēks sirdī nebūs izpratis problēmas cēloni. Protams, kamēr cilvēks vēl mācās ir vērts atbrīvot savus stresus, piemēram, ar domu spēku vai lūgšanām, mantru skaitīšanu, meditāciju utt., lai tie pārāk netraucē ikdienas dzīvē, bet jāatceras ir fakts, ka stresi atgriežas, ja mācība nav apgūta.
Stresu atbrīvošanā ļoti palīdz piedošana, bet jāņem vērā, ka tikai tad, kad cilvēks sirdī izprot problēmas cēloni, tikai tad viņš atveras piedošanai. Tehniski veikta piedošana nedaudz palīdz, bet ne pilnībā. Tāpēc ir tik svarīgi mācīties un iemācīto pielietot praksē. Gudrība ir tad, ja zināšanas tiek pielietotas praksē. Zināt un nedarīt, jau ir bezdarbība, kas arī ir kļūda, kuru vēlāk nāksies caur dzīves grūtībām izpirkt. Tāpēc mans ieteikums Lindai ir sākt apgūt Mācību, piedot pagātnes pārdzīvojumus, atbrīvot savus stresus un sākt pavisam jaunu dzīvi, t.i., mainīt savu attieksmi pret visu notiekošo.