Viss skaistais, kas ielīksmo sirdi un dvēselē rada prieka gaviles, ir Garīgs.

    — Satja Sai Baba

    Visam, ko mēs darām – vai labu vai sliktu, vai apzināti vai neapzināti – seko rezultāts.Tādēļ darīt labu ir nepieciešamība – lai sekas būtu labas.

    — Satja Sai Baba

    Dzīve nav vienvirziena kustība. Mums jābūt gataviem gan dot, gan ņemt.

    — Satja Sai Baba

    Esiet labi, dariet labu, redziet labu. Tas arī ir ceļš pie Dieva.

    — Satja Sai Baba

    Dievišķo var sasniegt vienīgi, pārstājot izcelt citu un slēpt savas kļūdas.

    — Satja Sai Baba

    Dieva īstās mājas ir cilvēka sirds. Dievam nav dārgāka tempļa par cilvēka sirdi.

    — Satja Sai Baba

    Kad jums parādīsies Mīlestības spēks, jūs iegūsiet visus spēkus!

    — Satja Sai Baba

    Ne jau tas, kas zākā, apvaino, bet gan tas, ko mēs uzskatām par apvainojošu; tāpēc tevi neizaicina nekas cits kā paša uzskati.

    — Epiktēts

    Centies mainīt pasauli, kaut mazliet! Saskati būtisko un palīdzi citiem! Nekaitē! Vienmēr domā, kā vari būt noderīgs!

    — Ričards Brensons

    Mūsu laikmetā ceļš uz svētumu noteikti iet cauri darbības pasaulei.

    — Dags Hammarskjolds

    Ja vēlaties vienmēr būt laimīgi, lūdziet labklājību citiem.

    — Satja Sai Baba

    Ja kādam iespējams palīdzēt, kādēļ lai es par to justos nelaimīgs?Ja kādam nav iespējams palīdzēt, ko līdz būt nelaimīgam?

    — Šantideva

    Neskrien pakaļ pagātnei un nepazaudē sevi nākotnē.Pagātnes vairs nav. Nākotne vēl nav pienākusi. Dzīve rit šeit un tagad.

    — Buda

    Meditācijai un medicīnai ir vienas saknes – tas, kas dziedē, kas tevi padara veselu un pilnīgu, ir medicīna, bet augstākā līmenī – meditācija.

    — Senindiešu gudrība

    Nezinot, cik patiesība tuvu, cilvēki to meklē tālumā – cik žēl! Viņi līdzinās tiem, kuri, ūdens vidū stāvot, kliedz aiz slāpēm.

    — Hakuins

    Nepietiek ar zināšanu, mums tā jālieto praksē. Nepietiek ar gribēšanu, mums ir jārīkojas.

    — J.V. Gēte

    Jo lielāks ir spēks, kas piekritis tev kalpot, jo lielāko godprātību tas prasa no tevis.

    — Sokrats

    Mūsu šaubas ir nodevēji un liek mums pazaudēt labo, ko mēs varētu iegūt, liekot mums baidīties mēģināt.

    — Šekspīrs

    Mēs esam tādēļ, ka Dievs ir.

    — Emānuels Svēdenborgs

    Cilvēka dzīves mērķis un nolūks ir vienojoša zināšana par Dievu.

    — Oldoss Hakslijs

    Jaunais cilvēks būs mistiķis – vai viņa nebūs vispār.

    — Karls Rāners

    Mieru tu iegūsi vienīgi tad, ja pats to sniegsi!

    — Marija fon Ēbnere Ešenbaha

    Katra diena ir laba diena.

    — Budistu sakāmvārds

    Nedzen upi, ļauj tai plūst.

    — Āzijas gudrība

    Tajā acumirklī, kurā tu sapratīsi, kas patiesībā esi, visi šīs pasaules noslēpumi tev būs kā atvērta grāmata.

    — Bhagavadgīta

    Naids nekad nenovērsīs naidu- vienīgi mīlestība var pārvarēt naidu.Tas ir mūžīgs likums.

    — Buda

    Esi mīlošs, esi laipns, ej labestības ceļu.

    — Buda

    Neizglītotie savās likstās parasti vaino citus; iesācēji – paši sevi; pilnīgi izglītotie nevaino nedz kādu citu, nedz arī paši sevi.

    — Epiktēts

    Nav grūti mīlēt labu cilvēku. Grūti mīlēt cilvēku tādu, kāds viņš ir.

    — Juris Rubenis

    Viss, kas tev dzīvē ir vajadzīgs, ir tevī. Tu ieklausies savā iekšējā balsī, lai nevajadzētu iztaujāt nevienu citu.

    — Jozefs Kiršners

    Dvēsele vienmēr redz, ar ko slimo miesa. Ķermenis ir dvēseles templis, par ko jārūpējas.

    — Hipokrāts

    Stāvot pie jūras un tikai tajā lūkojoties vien, to pārpeldēt nevar.

    — Rabindranats Tagore

    Labāk ir pieņemt nepareizus lēmumus nekā neizlemt neko, jo no savas rīcības kļūdām tu vari mācīties.

    — Jozefs Kiršners

    Visi šķēršļi un grūtības ir pakāpieni, pa kuriem mēs kāpjam augšā.

    — Fridrihs Nīče

    Iziet cauri pasaulei, nedarot sevi pilnīgāku, ir tas pats, kas iznākt no pirts netīram.

    — Ališers Navoji

    Cilvēks kļūst vesels, neslēpjot savas slimības, nevis izliekoties vesels.

    — Juris Rubenis

    Reizi dzīvē laime klaudzina pie ikviena cilvēka durvīm, taču bieži vien šajā laikā cilvēks sēž tuvējā krodziņā un nedzird tās klauvējienu.

    — Marks Tvens

    Prāts pieder pats sev, un tas spēj pārvērst elli par Debesīm, bet Debesis par elli.

    — Džons Miltons

    Dzīves māksla ir prasme gaidīt. Ar varu atplēsts pumpurs nekad īsti neuzplauks.

    — Zenta Mauriņa

    Lai kāds būtu jūsu darbs, veiciet to kā ziedojumu Dievam.

    — Satja Sai Baba

    Prāts ir vienīgais laimes vai nelaimes, verdzības vai brīvības cēlonis.

    — Satja Sai Baba

    Kad jūs uz kādu norādāt ar pirkstu, tad atcerieties, ka trīs pirksti ir vērsti pret jums pašiem.

    — Satja Sai Baba

    Ja jūs citos atrodat trūkumus, tad ar trīskārt saasinātu uzmanību vērsieties pret saviem trūkumiem.

    — Satja Sai Baba

    Patiess garīgums ir prasme atrast savas kļūdas un tās izlabot.

    — Satja Sai Baba

    Gudrība un citas cēlas īpašības rodas tikai sirdī.

    — Satja Sai Baba

    Mēs varam sasniegt atbrīvošanu, izpildot savus pasaulīgos pienākumus, bet tikai tad, ja mūsu prāts vienmēr paliks iegremdēts Dievišķajā.

    — Satja Sai Baba

    Laime nav mērķis, bet pienākuma pildīšanas dabīgas sekas.

    — Pauls Dāle

    Cilvēka laime – viņa griba.

    — Gēte

    Laime padara priecīgu, nelaime – gudru.

    — Latviešu sakāmvārds

    Pasaules dvēseli baro cilvēku laime. Un arī to nelaime, ļaunums vai skaudība. Īstenot savu Likteni ir cilvēka vienīgais, patiesais uzdevums.

    — Paulu Koelju

    Laimi nes mīlestība, nevis patiesība.

    — Juris Rubenis, Māris Subačs

    Tici un dari, sevi un pasauli. Dari laimi, un būs laime.

    — Rainis

    Augstākā gudrība un laime ir dievišķas kārtības izprašana un piemērošanās tai.

    — Edvarts Virza

    Cilvēks, kas domā tikai par sevi un meklē visur izdevīgumu, nevar būt laimīgs. Gribi dzīvot sev – dzīvo citiem!

    — Seneka

    Nemeklējiet laimi pasaulē, laime ir jūsos pašos, esiet uzticīgi sev.

    — Ērihs Marija Remarks

    Vēlēšanās kalpot vispārības labā jāpadara par dvēseles nepieciešamību, par priekšnoteikumu personiskajai laimei.

    — Antons Čehovs

    Laime ir ar tikumību apvienota labklājība.

    — Aristotelis

    Cilvēks vairo savu laimi par tik, par cik viņš dara laimīgus citus.

    — Bentams

    Labākais veids, kā atbrīvoties no ienaidnieka, ir apzināties, ka viņš nav tavs ienaidnieks.

    — Buda

    Dari to, kas nes svētību, nevis savā labā, bet tādēļ, lai visas Visuma būtnes darītu laimīgas.

    — Buda

    Bailes dzīvot un bailes mirt aizver laimei vārtus.

    — Drukpa Rinpoče

    Lietas rodas un atkal izzūd. Laimīgs ir tas, kas to vienkārši mierīgi vēro.

    — Buda

    Ja vēlies zināt savu nākotni, tad aplūko sevi tagadnē, jo tā ir cēlonis tavai nākotnei.

    — Buda

    Ceļš uz prieku ved caur laipnības izrādīšanu, spēcinot sirdi ar līdzcietību.

    — Buda

    Vislaimīgākais cilvēks ir tas, kas dāvā laimi vislielākajam cilvēku daudzumam.

    — Didro

    Laime pati atrod ceļu pie garā stiprajiem.

    — Indiešu sakāmvārds

    Nedzenies pēc laimes: tā vienmēr atrodas tevī pašā.

    — Pitagors

    Kurš ir laimīgs? – Tas, kura miesa ir vesela, gars mierīgs un izkopj savas dotības.

    — Taless

    Dzīve – tas ir ceļš mājup.

    — Melvils

    Lielā māksla dzīvot laimīgi slēpjas spējā dzīvot tagadnē.

    — Pitagors

    Dzīve gūst savu bagātību no pasaules, bet nozīmi no mīlestības.

    — Tagore

    Dzīvot vajag tā, lai nevajadzētu nāves baidīties un arī tās vēlēties.

    — Tolstojs

    Tur kur ir sirds, mīt arī laime.

    — Poļu sakāmvārds

    Īstu jēgu atminam, kad mūsu “es” kalpo mazajam “tu”, tuvcilvēkiem, un lielajam “Tu” – Dievam.

    — Zenta Mauriņa

    Laime ir ceļa redzējums. Laime ir perspektīva. Bet šim ceļam ir jēga tikai tad, ja tas ved uz kopību ar cilvēkiem, un domu un jūtu bagātību.

    — Saulcerīte Viese

    Laime pati atrod ceļu pie garā stiprajiem.

    — Indiešu gudrība

    Runā, ka pilnīgai laimei cilvēkam ir nepieciešamas tikai dažas lietas: kāds, kuru mīlēt, darbs, ko darīt, un kaut kas, uz ko cerēt.

    — Toms Bodets

    Skaistums nav ķermenī, to rada raksturs un šķīstība.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēku bez rakstura nevar nosaukt par cilvēku. Viņš ir tikai dzīvnieks.

    — Satja Sai Baba

    Raksturs ir cilvēka patiesā rota, tā pazaudēšana ir visu viņa ciešanu un bēdu cēlonis.

    — Satja Sai Baba

    Patiess Cilvēks ir tāds, kuram ir stiprs raksturs.

    — Satja Sai Baba

    Īsts humānisms pastāv vienīgi domu, vārdu un rīcības saskaņā.

    — Satja Sai Baba

    Tas, kurš saglabā harmoniju savās domās, vārdos un darbos, ir Patiess Cilvēks.

    — Satja Sai Baba

    To, kurš ir izpratis Dieva vienoto dabu (bez duālisma), var uzskatīt par Patiesu Cilvēcisko būtni.

    — Satja Sai Baba

    Patiess Cilvēks ir tas, kurš apzinās cilvēcei piemītošo Dievišķumu.

    — Satja Sai Baba

    Lai kādu ļaunumu tu otram nodarītu, tu to nodari vispirms sev.

    — Ričards Bahs

    Piepildi dzīvi ar to, ko vienmēr esi sapņojis darīt, un tev vairs neatliks laika justies slikti.

    — Ričards Bahs

    Izvairies no problēmām, un tu nekad tās nepārvarēsi.

    — Ričards Bahs

    Vēlies nākotni bez grūtībām? Kāpēc gan tu parādījies šajā laikā un telpā, ja nevēlies saskarties ar grūtībām?

    — Ričards Bahs

    Tava misija ir soļot pa gaismas taku, lai cik melna nakts valdītu visapkārt.

    — Ričards Bahs

    Tavas iedzimtās īpašības ir atkarīgas no jūtām, kādas tu turi savā sirdī.

    — Satja Sai Baba

    Nekad nerunā nepatiesi vai ar mērķi kādu sāpināt.

    — Satja Sai Baba

    Mūsu raksturs atspoguļojas mūsu vārdos, uzvedībā un ikdienas darbos.

    — Satja Sai Baba

    Lai atbrīvotos no ego, ir jākontrolē savas pasaulīgās domas un jūtas.

    — Satja Sai Baba

    Dariet citiem to, ko vēlaties, lai citi darītu jums.

    — Satja Sai Baba

    Līdzjūtība ir patiesa dievlūdzēja raksturīgākā īpašība.

    — Satja Sai Baba

    Galvenā īpašība, kas tiek gaidīta no dievbijīgā, ir iecietība.

    — Satja Sai Baba

    Lepnība un iedomība ir vispeļamākās īpašības.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēkam ir dota Dievišķā gudrība, lai viņš ieraudzītu savu patieso būtību.

    — Satja Sai Baba

    Galva ir slikto domu avots, sirds – cēlo domu avots.

    — Satja Sai Baba

    Nepietiek paziņot, ka jūs esat šķīsti. Tā būs taisnība, ja citi to teiks.

    — Satja Sai Baba

    Domu, vārdu un rīcības vienotība ir Patiesa Cilvēcība.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēks var iekarot visu pasauli, kad viņa domas ir šķīstas.

    — Satja Sai Baba

    Tu neiemantosi cieņu, ja tavas domas būs pretrunā ar taviem vārdiem.

    — Satja Sai Baba

    Nekad savu domu nepārvērt rīcībā steigā.

    — Satja Sai Baba

    Sirdij ir jābūt tik mīkstai kā sviests. Prātam ir jābūt tik vēsam kā mēnesgaisma, un runai ir jābūt tik saldai kā medus.

    — Satja Sai Baba

    Prāta līdzsvars ir Patiesas Cilvēciskās būtnes galvenā pazīme.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēka svētums dara viņu labu.

    — Satja Sai Baba

    Galvenā darbība, kurā cilvēkam jāiesaistās, ir kalpošana citiem cilvēkiem.

    — Satja Sai Baba

Kādēļ esmu piesaistījusi šādus cilvēkus? 11.10.2019

Linda jautā: Sakiet lūdzu, kādēļ esmu piesaistījusi šādus cilvēkus?

Situācija: Savās pirmajās attiecībās manī nebija greizsirdības (neviens no partneriem manī šādu sajūtu neizraisīja) un man netraucēja tas, ka viņiem bija arī sieviešu dzimuma draudzenes, pat, ja tās bija skaistākas (utt) par mani. Tad uzradās pirmās ilgstošās attiecības un sākumā viss bija lieliski, vismaz man tā likās, līdz uzzināju kāda ir cilvēka īstā
daba, respektīvi izrādījās, ka viņš slēpa to, ka ir riktīgs sieviešu mīlis, flirtētājs un tāds, kas krāpis savas otrās pusītes. Viņš pret visām izturējās vienādi (tā, ka nevarēja saprast, kura ir viņa meitene, jo aplidoja visas kā mačo). Pat manā klātbūtnē atļāvās flirtēt, koķetēt un mest acis uz citām. Vēlāk izrādījās, ka viņš aiz muguras bija sācis sarakstīties ar citām, norunāt randiņus, runāt par seksu ar tām (bija gatavs krāpt) utt.

To ļoti pārdzīvoju. Bet es biju pretēja: ļoti uzticīga attiecībās, nekrāpu, otrs bija man svarīgs un nedarīju neko tādu, kas to sāpinātu. Attiecības, protams, izbeidzās. Tad satiku citu cilvēku, kurš bija pretstats šim iepriekšējam. Jaunais draugs bija uzticīgs, nebija mačo, nesiekalojās gar citām un arī greizsirdība manī nebija, bet pēc kādiem 3 gadiem manī uzradās greizsirdība, kļuvu aizdomīga, sāku kontrolēt, citas sievietes sāku sajust kā draudu mūsu attiecībām, uzradās šaubas vai draugs ir uzticīgs, likās, ka aiz muguras krāpj. Beigās pārtraucu attiecības, jo vairs neuzticējos otram un atsvešinājāmies viens no otra. Tad kādu laiku sev klāt nelaidu nevienu līdz kamēr kāds iepatikās, iekaroja
uzticību un iesaistījos attiecībās. Taču, laikam ejot, atklājās, ka šis cilvēks agrāk vispār bijis vienu nakts sakaru cienītājs (arī iepriekšējais tāds bija) un ilgstošas attiecības to nav interesējušas. Vienas tam bija, bet izjuka, jo esot
ticis kontrolēts, regulēt kā jādzīvo un viņam par visu svarīgāka bijusi brīvība un vēlme darīt, ko, kad un kā grib, nevis meklēt kompromisus utt.

Viņš tādai mīlestībai un laimīgām attiecībām netic un bēg pa gabalu no tām. Bez tam viņam ļoti patīk sievietes, viņš manā klātbūtnē sajūsminās par citām, izsaka komplimentus, flirtē, koķetē. Tas saka: cik tā seksīga, o, kādas tai kājas, cik tā satriecoša sieviete.Visu laiku runā par citu plikumiem un sajūsminās par to. Arī nepārtrauktas sarakstes internetā ar citām un citām nepasaka, ka ir aizņemts un, ka tādēļ netiksies utt. Tur flirtē, izsaka komplimentus, jūsmo par tām, runā par intīmām lietām, jo patīk saņemt sieviešu uzmanību, pašapliecināties un patīk justies gribētam un iekārotam.Un tās sievietes pārprot viņu un uzskata kā mājienus, bet šis tēlo, ka nesaprot kādēļ sievietes viņam tā skrien pakal, jo viņš taču neko tādu nedarot. Un teikt neko nevar viņam par to, ka tas sāpina, jo viņam ir vienalga (viņš darīs to, ko vēlas).

Viņš mierīgi manā klātbūtnē var svešai sievietei sist kanti, izteikt divdomīgas lietas, komplimentus par to cik viņa seksīga, skaista, brīnišķīga un aprūpēt viņu tā it kā tā būtu paša sieva. Tādēļ man vairs negribas vispār nekādas attiecības. Viņš uzvedas tāpat kā pirmais, ar kuru bija ilgstošās attiecības, pat vēl trakāk. Kas man no tā jāmācās? Ko es neesmu izpratusi? Kā to var mainīt? Kādēļ piesaistu tādus vīriešus?

Elvita Rudzāte atbild: Visus Lindas vīriešus vieno viena problēma – stress bailes “mani nemīl”. Tikai vīrietis, kurā ir tik milzīgas bailes “mani nemīl”, mēģina apliecināties daudzu sieviešu acīs. Ja Linda sev piesaista vīriešus ar lielām bailēm “mani nemīl”, tas nozīmē, ka arī viņā pašā ir milzīgas bailes “mani nemīl”. Tas arī ir galvenais iemesls, kāpēc Linda sev piesaista tādus vīriešus, jo viņu neapzinātais uzdevums ir palīdzēt Lindai kļūt dzīves gudrākai, mācoties caur grūtībām.

Lai kaut kas mainītos Lindas dzīvē, viņai vispirms ir jāstrādā ar sevi un jātiek vaļā no savām bailēm “mani nemīl”, bet lai atbrīvotos no bailēm “mani nemīl” ir jāizprot to sniegtā mācība.

Bailes “mani nemīl” māca mīlēt, negaidot neko pretim. Ja cilvēks mīl, negaidot kā tiks novērtēta viņa mīlestība, tad viņš jūtas brīvs. Ja cilvēks dzīvo gaidās, ka viņa doto kāds pamanīs un novērtēs, tad nākas piedzīvot vilšanās situācijas un katra mazākā kļūme šajā cilvēkā izsauc stresu bailes “mani nemīl”.

Bailes “mani nemīl” uzdevums ir atgādināt cilvēkam, ka viņu mīl Augstākie Spēki, Dievs un cita dzīvā radībiņa, piemēram, kāds mājdzīvnieks vai istabas augi vai bērzs pie mājas. Nelaime ir tā, ka cilvēki šo mīlestību nepamana, jo ar mīlestību saprot tikai tuvinieku doto mīlestību.

Jo augstāk attīstīts gars, jo mazāk viņā ir gaidas un viņš kļūst par devēju. Tāpēc tik svarīgi ir paplašināt apziņas līmeni. Laimīgs cilvēks ir devējs, t.i., tāds cilvēks, kas spēj nesavtīgi dot, neko negaidot pretim. Šāds cilvēks neapvainosies uz tuviniekiem, kas viņa doto nepamana vai skaļi nenovērtē (nepaslavē). Šāds cilvēks izjutīs prieku par iespēju kādam palīdzēt. Cilvēks, kas ir izpratis Dievišķo Došanas-ņemšanas likumu un ikdienā to praktizē, nejūt bailes “mani nemīl”, jo viņš ir piepildīts ar to mīlestību, kuru viņš dod citiem.

Tātad galvenā mācība, ko stress bailes “mani nemīl” māca ir nesavtīga mīlestības došana, kas piepilda pašu cilvēku ar mīlestību un tāpēc viņš neizjūt mīlestības trūkumu. Pat, ja tuvinieki pret šo cilvēku izturas noraidoši, viņš vienalga jūtas laimīgs, jo viņš ir mīlestības devējs.

Bailes ir tumsas enerģija, kas liecina, ka cilvēks ir tālu no Dieva. Tāpēc bez atgriešanās ticībā pie Dieva nav iespējams atbrīvoties no visa veida bailēm. Tās var nospiest vai paslēpt,  bet tad tās izpaužas somatiskā veidā caur slimību, visbiežāk caur veģetatīvo distoniju vai depresiju.

Bieži cilvēki neizprot, ko nozīmē atgriezties ticībā pie Dieva. Tas nozīmē, ka tu apgūsti Gaismas Skolotāju doto Mācību un ikdienā sāc to pielietot kā savu dzīves filozofiju. Mācība ir pieejama dažādos līmeņos un bez maksas. Esmu centusies Mācībā teikto izskaidrot caur dzīves situācijām e-semināru ciklā “Piedošanas mācība“, novadot 33 nodarbības. Vislabākais ir Mācību apgūt no pirmavota, kas ir nodota cilvēcei caur Gaismas Brālības sūtņiem “Gudrības Vārds” vai nedaudz sarežģītākā valodā, kam jau ir augstāks apziņas līmenis “Dzīvā Ētika“. Var lasīt Bībeli, dažādu reliģiju Svētos rakstus, bet Svēto rakstu izpratne prasa jau noteiktu apziņas līmeni, un ne katram tajos teiktais ir saprotams. Daudzi teikto interpretē nepareizi. Tāpēc visos laikos, kad cilvēce ir pārāk degradējusies, palīgā nav Augstākie spēki, atgādinot Senās Mācības būtību caur sūtņiem, kas ir nokārtojuši noteiktus iesvētījumus, lai varētu veikt šo darbu. 100 gadus atpakaļ caur Rērihiem tika dota Dzīvā Ētika, bet tā kā cilvēces vairums šo Mācību nepieņēma un turpināja degradēties, tad mūsdienās kā pēdējo iespēju caur Tatjanu Mikušinu deva Gudrības Vārdu. Diemžēl arī šo Mācību cilvēces vairums nepieņēma, tāpēc šobrīd pasaulē situācija ir tik sarežģīta un šķiet, ka nepiedzīvojot lielas ciešanas un lielu cilvēku upuru skaitu, cilvēki nebūs gatavi atgriezties pie Dieva.

Visi stresi ir skolotāji, kas kaut ko māca. Arī visa veida bailes ir skolotāji, kas kaut ko māca, bet nezinot Mācību, nav iespējams izprast stresu sniegto mācību jeb savas neapgūtās mācības. Lindas gadījumā būtu jāveic viņas dzīves analīze, jāskaidro no Mācības viedokļa viņas pārdzīvojumi jau no pašas bērnības. Tikai tad, kad viņa izpratīs savas neapgūtās mācības, tikai tad stresi aizies. Neviena garīgā prakse nepalīdzēs, kamēr cilvēks sirdī nebūs izpratis problēmas cēloni. Protams, kamēr cilvēks vēl mācās ir vērts atbrīvot savus stresus, piemēram, ar domu spēku vai lūgšanām, mantru skaitīšanu, meditāciju utt., lai tie pārāk netraucē ikdienas dzīvē,  bet jāatceras ir fakts, ka stresi atgriežas, ja mācība nav apgūta.

Stresu atbrīvošanā ļoti palīdz piedošana, bet jāņem vērā, ka tikai tad, kad cilvēks sirdī izprot problēmas cēloni, tikai tad viņš atveras piedošanai. Tehniski veikta piedošana nedaudz palīdz, bet ne pilnībā. Tāpēc ir tik svarīgi mācīties un iemācīto pielietot praksē. Gudrība ir tad, ja zināšanas tiek pielietotas praksē. Zināt un nedarīt, jau ir bezdarbība, kas arī ir kļūda, kuru vēlāk nāksies caur dzīves grūtībām izpirkt. Tāpēc mans ieteikums Lindai ir sākt apgūt Mācību, piedot pagātnes pārdzīvojumus, atbrīvot savus stresus un sākt pavisam jaunu dzīvi, t.i., mainīt savu attieksmi pret visu notiekošo.