Kādēļ kaķis ir nolēmis pārvākties pie mums? 05.12.2014

Anita jautā: Divus gadus atpakaļ atvadījāmies no savas vecās kaķenītes un nolēmām vairs dzīvniekus neturēt. Pirms tam arī lielā vecumā mūžībā aizgāja abi suņi ar kuriem kopā uzauga mūsu bērni. Tas bija ļoti smagi, jo gan suņus, gan kaķus uztveram kā ģimenes locekļus. Sevišķi
kategoriski pret jauniem dzīvniekiem bija vīrs. Mums gan ir divi papagaiļi un pundurkāmis. Pagājušo ziemu pieklīda kaķis, kuru aukstajās dienās pabarojām. Kaķis sākumā bija ļoti bailīgs, tā pat kā citi klejojoši kaķi, bet rudais nepazuda arī vasarā! Nu ko tur daudz stāstīt, kaķi nosaucām par Gārfīldu, jo ledusskapi viņš ļoti mīl! Viņš ir “okupējis” mūsu māju un jūtas ļoti labi! Visinteresantākais ir tas, ka tieši manu vīru viņš ir pieņēmis par saimnieku! Vīrs viņu ļoti lutina, kaķis, protams, guļ mūsu gultā un vislabprātāk klēpī, tikai klēpis ir par mazu! Runcis ir jau stipri gados un mans jautājums ir: kā dzīvnieki izvēlas sev saimniekus un mājas? Mēs par savu runčuku nespējam vien nobrīnīties, bet kāpēc viņš izvēlējās tieši mūs? Var redzēt, ka mūsu Gārfilds ir audzis mājās un ir diezgan labi uzturēts. Kādēļ kaķis ir nolēmis pārvākties pie mums?

Elvita Rudzāte atbild: Mēs jau nezinām, kāda patiesībā bija kaķa dzīve. Varbūt nomira viņa saimnieks? Varbūt viņam darīja pāri? Katrā ziņā viņam bija iemesls mainīt saimnieku. Dzīvnieki ļoti labi jūt cilvēku vibrācijas un šajā gadījumā kaķis sajuta, ka šajās mājās viņš būs ļoti mīlēts un tāpēc arī palika. Kāpēc par savu saimnieku izvēlējās Anitas vīru? Tāpēc, ka viņš ļoti pieķeras cilvēkiem un dzīvniekiem, bet kaķis ir ļoti neatkarīgs, parādot ar savu uzvedību: “Es daru to, ko es gribu.” Patiesībā viņš neapzināti māca saviem saimniekiem pieķeršanās mācību stundu, ka nekam nedrīkst pieķerties, ka ir jāiemācās pareizi attiekties pret laicīgo un pārejošo, izprotot, kas ir mūžīgs un paliekošs.