Kādēļ mūsdienās tik liela nozīme tiek piešķirta seksam? 11.01.2019

Eva jautā: Kādēļ mūsdienās tik liela nozīme tiek piešķirta seksam? Esmu saskārusies, ka vīrietis pasaka, nu ka gultā nesaskan, tad nav ko veidot ģimeni. Reiz iepazinos ar cilvēku, kurš jau otrajā tikšanās reizē gribēja pārgulēt un kad atteicu, tad praktiski nobloķēja jebkādu kontaktu, jo kāda tad jēga esot  kontaktēties. Un tā gadās- nav seksa/ nav
tikšanās un attiecību. Kā mūsdienās sievietei atrast vīrieti, ja vīrietis spiež uz to ka jāpārguļ un ka tas attiecības bezmazvai pats svarīgākais, ko sagaida vīrieši?

Elvita Rudzāte atbild: Mūsdienu sabiedrība ir orientēta uz baudu gūšanu, tāpēc arī ir tik liela nozīme attiecībās seksam. Diemžēl maz ir cilvēku, kas izprot, ka seksa laikā tiek tērēta radošā enerģija. Tāpat nav daudz cilvēku, kas izprot, kas ir patiesa mīlestība, kā izveidot laimīgu ģimeni, kāpēc nevajadzētu būt intīmām attiecībām pirms partneri ir sapratuši, ka vēlas veidot ģimeni.

Cēlonis tam ir izglītības sistēma, kas ir pamatā orientēta uz intelekta attīstību, maz pievēršot uzmanības garīguma attīstībai, skolā mācot kā izvairīties no grūtniecības, bet nemācot mīlēt. Nu jau ir izaugušas vairākas paaudzes bez Dieva un tagad mēs varam redzēt sekas, kas notiek ar sabiedrību, ja tā neattīstās garīgi. Sekas izpaužas ne tikai partnerattiecībās, bet arī darbā, politikā un visās citās jomās. Tomēr sabiedrība vēršas pret garīguma attīstību asāk kā jebkad agrāk. Spilgts piemērs bija sabiedrības diskusija par Jura Rubeņa vadītajām nodarbībām valsts pārvaldes augstākajam līmenim, kā arī kaut kur pavīdēja iniciatīva, ka valsts iestādēs nevajadzētu pieminēt vārdu “Dievs”. Vēršanos pret Dievu nekā citādi nevar nosaukt kā tikai par tumsonību, totālu dzīves neizpratni.

Par laimi vēl ir saglabājusies pavisam niecīga sabiedrības daļa, kas izprot, cik svarīgi ir paplašināt apziņu, cik svarīgi ir jau no mazotnes audzināt vērtības un pieaugušajiem ievērot vērtības ikdienas situācijās. Diemžēl šī sabiedrības daļa ir tik niecīga, ka nespēj apturēt sabiedrības degradāciju, jo sabiedrība savā degradācijā nav vēl sasniegusi zemāko punktu. Diemžēl tieši mūsu paaudze piedzīvos degradācijas zemākā punkta sekas, bet tanī brīdī sabiedrības mazākā daļa kļūs drosmīgāka un aktīvāka, lai atmodinātu tos, kas pašlaik guļ.

Tieši šī iemesla dēļ es ar domubiedriem dibinājām Biedrību “Dzīvot pēc Sirdsapziņas” (par Biedrību lasīt šeit), kas ir paveikusi pirmo varoņdarbu – ar ļoti ierobežotiem resursiem attīstījusi Sirdsapziņas skolu, kuras mērķis ir audzināt krietnus cilvēkus jau no pirmsskolas vecuma. Sokrata tautskola iegulda resursus, lai attīstītu tikumisko audzināšanu. Pamazām Latvijā sāk veidoties līdzīgi domājošo apvienības, kuras iespējams vēlāk attīstīsies kā kopienas, kas mainīs pastāvošo domāšanu. Es personīgi apzinos, cik tas ir svarīgi, un tieši tāpēc nežēloju savus spēkus, lai attīstītu Sirdsapziņas kopienu.

Arvien biežāk dzirdu, ka kāds meklē līdzīgi domājošos, jo vairs nespēj justies labi sabiedrībā, kur notiek tik strauja degradācija. Tāpēc iesaku Evai piedalīties dažādos garīgās attīstības pasākumos un iespējams tur sastapt draugu, kuram nav pirmajā vietā sekss, bet gan vēlēšanās izveidot laimīgu ģimeni. Tādi vīrieši sabiedrībā pastāv, bet viņi neiet uz naktsklubiem, nesēž internetā otras pusītes meklējumos, nepiedalās pasākumos, kur ir alkohols un narkotikas. Viņi būs ļoti uzmanīgi sievietes izvēlē, nesteidzinot attiecības. Viņi zina, ka kopā ar īsto viņus savedīs Dievs, tāpēc arī paļaujas uz To un mierīgi iet garīgās attīstības ceļu, mācoties izprast dzīvi arvien labāk, atgriežoties ticībā pie Dieva.

Iesaku Evai būt pacietīgai, neveidot attiecības ar vīriešiem, kam svarīgs ir tikai sekss, bet apgūt Dievišķo zinātni. Ja Dievs būs lēmis, ka Evai ir jābūt ģimenei, tad viņa noteikti sastaps vīrieti ar kuru izveidos ģimeni, bet tas gan nenozīmē, ka ģimenes attiecībās nebūs problēmas. Problēmas noteikti būs, jo partneri ir vislabākie skolotāji, lai augtu garā. Partneri, kas iet garīgās attīstības ceļu to apzinās, un tāpēc mācās problēmas risināt un pārvarēt, nevis bēg no tām, šķirot laulību.

Pats svarīgākais, kas Evai jāsaprot, ka nedrīkst savu laimi ielikt citam klēpī, jo noteikti tā tiks nomesta zemē. Šie vārdi nozīmē, ka nedrīkst domāt, ka ārējā pasaule tevi padarīs laimīgu, piemēram, likt cerības uz vīru vai bērniem, kas darīs tavu dzīvi laimīgu. Laimīgs ir tikai tāds cilvēks, kas ir iemācījies būt laimīgs pats savā sirdī, bet to var iemācīties tikai apgūstot Dievišķo zinātni un atgriežoties ticībā pie Dieva.