Kādēļ pievelkas pretējie poli partnerattiecībās? 30.01.2019

Evanita jautā: Manas iepriekšējās attiecības izjuka, jo partneris devās uz pavisam citu valsti, vēlējās dzīvot citādāk. Laika gaitā viņam to piedevu, situāciju atlaidu, ļaunu prātu vairs neturu. Mēs abi bijām līdzīgi, abiem interesēja meditācija, joga, iet garākās ekskursijās, būt dabas ielokā, daudz izbraucienu, pārrunāt garīgas tēmas. Varējām būt kā draugi un kā mīļākie, bet nu, viņš nevēlējās ciešas attiecības, jo deva izvēli brīvībai.

Kaut kad nāca manī punkts, ka iekšēji sevī es viņu atlaižu, vēlot viņam labu un manī atnāca miers. Tad vēlāk pēc
laika sevī sajutu iekšēju impulsu, ka esmu gatava jaunām attiecībām, vienkārši no sevis, brīvi. Tad iepazinos ar citu cilvēku, kas ir pretstats tam, kādās attiecībās es biju. Viņš neko nesaprot no jogas un tā viņu sevišķi neaizrauj, apskatīt citas kultūras arī īsti nav priekš viņa, ir savs stabils īpašums, ir savs suns, dziļas attiecības ar māti, stāv stabili uz zemes, strādā jomā, kura velk uz militāro pusi, var izrādīt robežas un kurā virzienā kam jānotiek, ļoti loģisks un fiziski muskuļots, spēcīgs, ideālajā fiziskajā formā, absolūts vīrišķās enerģijas iemiesojums. Nezinu kā tā sanāca, ka iepazināmies, bet nu jau pirmajā tikšanās reizē sajutu mieru un stingro plecu. Otrajā tikšanās reizē jutu, ka kaut kas iet dziļāk, sajūta, ka kaut kas vieno tīri pievilkšanās ziņā. Vēlāk, kad satikāmies bija skaidrs- jo tālāk satiekamies, jo dziļāk izjūtu šo saikni, ir kaut kas vieno, sajūta, ka atgriežos un esmu Mājās.

Mūsu dzīvesveids ir absolūti gan pretējs- viņš pie mājas, es biju pieradusi apceļot tuvāku un tālāku apkārtni, viņš ēd
gaļu un pērk lētāku pārtiku, es dzīvoju ļoti pārdomāti veselīgi un pērku tikai bioloģisku pārtiku, es interesējos par garīgām tēmām, viņam tās svešas. Tai pat laikā, tā saikne paliek un attīstās, sajūta, ka ir turpinājums, bet nezinu kam un kā. Kad tiekamies, tā ir laime, sapratne un sajūta, ka laiks iet tik ātri. Viņš mani ciena, man ir dziļa cieņa un respekts pret viņu. Reizēm ir viņam tendence pateikt ko stingrāk un palikt pie principa, tāds viņš vienkārši ir un viss,
manī tas raisa labdabīgu pakļaušanos, sekošanu dabīgā veidā. Dziļi iekšēji respektēju viņu kāds ir, emocionāli jutu jau pirmajā tikšanās reizē, ka ir kaut kas paliekošs, bet kas -nezinu. Praktiski ir tā, ir sirds sajūta, kas attīstās, bet dziļi atšķirīgi dzīvesveidi, brīžiem īsti nezinu, kas mūs īsti saista. Viņa suns mani pieņēma uzreiz, jau otrajā  redzēšanās reizē izrādīja tādu mīlestību it kā būtu jau gadiem pazinis un viņš mani mīl joprojām un savu mīlestību parāda ļoti intensīvi- arī tur attiecības izveidojās momentā un mēs saprotamies kolosāli.

Jautājums ir par to, ja jau man garīgie jautājumi un veselīgs bioloģisks dzīvesveids ir aktuāls no gadiem 19, tad kādēļ pievelku sev tādu cilvēku, kuram vispār no tā nav nekādas saprašanas? No kurienes tad rodas šī pievilkšanās, kura
turpinās un turpinās? Varētu iemīlēties tādā, kurš ir līdzīgs man, kāds bija iepriekšējais partneris, pat kādā no draugu loka, bet nu tas nenotiek, nesaista, nevelk, kā domubiedri paliekam tā paliekam un interese vairāk un tālāk nerodas, kamēr kāds, kurš ir tik diametrāli pretējs vienkārši dziļi dziļi kaut kur vienkārši rada šo dziļo sajūtu, ka sirds atveras. Kādēļ tā?

Elvita Rudzāte atbild: Mēs esam nākuši iemiesojumā, lai kļūtu dzīves gudrāki. Pirmie lielie skolotāji ir mūsu vecāki, bet pēc tam lielais skolotājs ir mūsu partneris un vēlāk jau bērni. Viss tas, kas mums nepatīk un kaitina savā partnerī, ir mūsu neapgūtās mācības.

Evanita sākumā izvēlējās līdzīgi domājošu partneri. Viņai ar to bija labi, tikai tas partneris neuzņēmās par attiecībām atbildību. Viņš baudīja attiecības, bet neuzņēmās atbildību. Tāpēc attiecības izjuka. Evanitai no šīm attiecībām bija jāmācās atbildība.

Nākamajās attiecībās viņa pievilkās pie vīrieša, kam ir pretēji uzskati un dzīves veids kā Evanitai, bet arī šis vīrietis nav uzņēmies atbildību, jo attiecības nav oficiāli reģistrētas. Tā ir liela Dieva dāvana, kad Dievs saved kopā raksturos ļoti atšķirīgus partnerus, jo viņiem vienam no otra ir ļoti daudz kas jāmācās. Evanitai šajās attiecībās ir jāizprot, ka uzskati par dzīvi var būt ļoti dažādi, un ka nedrīkst pieķerties savam uzskatam kā vienīgajam pareizajam. Piemēram, Evanita pat nenojauš ka joga, kuru viņa sauc par jogu, patiesībā ir diezgan tālu no īstās jogas, tā vairāk ir vingrošana. Ka meditācija, kuru viņa sauc par meditāciju, ir diezgan tālu no īstās meditācijas, tā vairāk ir vizualizācija. Viņa nezina, ka jogas ceļš ir bīstams, jo viņai par to nav pietiekamu zināšanu. Viņa nezina, ka medīt drīkst tikai tad, kad ir izieti 6 garīgās attīstības līmeņi, bet viņa vēl nav izgājusi pirmo. Iekšēji viņa jūt, ka ar izvēlēto partneri dzīve būs daudz drošāka, bet viņa nespēj izprast, kā var būt dzīve drošāka ar partneri, kurš uzskatos ir diametrāli atšķirīgs?

Pienācis laiks Evanitai izprast, kas ir atbildība un arī pašai kļūt pret savu dzīvi atbildīgai. Pienācis laiks Evanitai izprast, kas ir mīlestība un iemācīties mīlēt bez nosacījumiem. Tāpat pienācis laiks izprast, kas ir brīvība, jo viņas pirmais partneris nevis bija brīvs, bet gan bezatbildīgs. Tāpat Evanitai ir pienācis laiks izprast, kādu garīgās attīstības ceļu viņa iet, vai tas patiesībā viņu nenoved no ceļa pie Dieva, vai to nevar saukt par viltus garīgo attīstību? Lūk, tas viss ir Evanitai jāmācās no savām attiecībām, un mans ieteikums Evanitai ir klausīt savu sirdi. Iespējams vīrietis, kurš it kā neiet garīgās attīstības ceļu un neēd veselīgu ēdienu ir tālāk ticis attīstībā nekā viņa, jo ne jau ēdiens nosaka garīguma pakāpi – labāk ir ēst gaļu, nekā cilvēkus. Daudzi veģetārieši un vegāni ir tik negatīvi pret gaļēdājiem, ka paši nemaz nejūt cik viņi ir vardarbīgi un tālu no garīguma.

Partnerattiecībās pretējie poli patiešām pievelkas, un pievelkas tieši tāpēc, lai viens no otra mācītos. Pretējie poli veido veselumu – kas nav vienam, ir otram un otrādi. Grūti iedomāties, kāda būtu dzīve, ja visi būtu vienādi. Domāju, ka piekritīsiet, ka tāda dzīve būtu ļoti garlaicīga un attīstība apstātos. Ja abas puses mācās, tad dzīves otrā pusē abi partneri ir kļuvuši līdzīgi un pasmaidīs par saviem jaunības uzskatiem un paradumiem. Galvenais attiecībās ir mīlestība, pārējais ir otršķirīgi.