Kādēļ tad, kad es sadusmojos, es situ sev pa galvu? 15.08.2019
Anna jautā: Kādēļ tad, kad es sadusmojos, es situ sev pa galvu? Un protams pēc tādas dusmu panikas es es kaunos un no bīstos no sevis.. Ko man jāapgūst, lai tas beigtos..? Bail, ka bērni no manis nemācās un arī nesāk tā darīt.. Tas
parasti notiekas tad, kad vairākas problēmas vienlaikus jārisina un man šķiet, ka debesis sabruks un ka nekam vairs nav jēgas, laika un spēka.. Tad parasti saņemos un aiz kauna par savu stulbumu.. Ņemu un visu izdaru.. Atrisinu.. Sakārtoju.. Bērniem atvainojos, izskaidroju to, kāpēc sev iesitu pa galvu ar plaukstām un saku, ka mammai vajag mazliet laika vienatnē.. Un ja tāda nav, tad sāk galva griezties un tad gadās tā.. Bet labāk tā nedarīt.. Bet tad vainoju
sevi.. Ka mana mamma tā darīja.. Un tagad es.. Un es tik ļoti cerēju, ka es tāda mamma nebūšu.. Un redz esmu tieši tāda..
Esmu mammai pastāstījusi.. Pateikusi, ka tagad viņu saprotu un vairs nenosodu.. Jo to kontrolēt ir nenormāli
grūti.. Reizēm sanāk nokontrolēt, bet ja nav neviens kam bērnus uzticēt.. Un iziet ārā.. Pie dabas nomierināties.. Tad viss beidzās tā.. Protams līdz zilumiem nē.. Bet galva mēdz pēc tam sāpēt.. Man ir grūti ar to šeit dalīties.. Lūdzu neesiet pārāk kritiski pret mani.. Cenšos sev palīdzēt un saprast kādēļ tas notiek un kā to sevī izskaust..
Elvita Rudzāte atbild: Annas uzvedība krīzes situācijās saistīta ar pārmēru lielām bailēm no nākotnes. Tā kā Anna ir redzējusi kā krīzes situācijas rīkojās viņas māte, tad neapzināti viņas uzvedība krīzes situācijās ir līdzīga mātes uzvedībai. Viņa pareizi ir sapratusi, ka viņas uzvedību var sākt kopēt arī viņas bērni, tāpēc svarīgi ir izprast viņas stresu sniegtās mācības, kādas situācijas un domas rada krīzes situācijas?
Bailes no nākotnes liecina par atrašanos ļoti tālu no Dieva, jo cilvēks uz To nepaļaujas jeb citiem vārdiem sakot, netic, ka Dievs viņa dzīvi vada un kontrolē. Bailes no nākotnes norāda uz dzīves neizpratni, pieķeroties zināmajam. Bailes no nākotnes apliecina, ka cilvēks vēlas dzīvot komforta zonā, kur viss ir zināms, baidoties iepazīt jauno, kas iespējams priekš cilvēka būtu labāks. Tā ir dzīvošana nebrīvē, neprasme izprast, kas ir patiesa brīvība un līdz ar to mīlestība, jo tikai brīvs cilvēks spēj patiesi mīlēt.
Cilvēks, kas baidās no nākotnes, vienmēr izvēlēsies vieglāko ceļu, lai tikai nebūtu jāpiedzīvo grūtības, tādējādi apstādinot sevi attīstībā. Tāda ir viņa izvēle, jo viņš netic, ka pārmaiņas cilvēkam spēj dot vairāk laba nekā sliktu. Tāpēc ir tik svarīgi mācīties – apgūt Dievišķo zinātni, kuru esmu centusies skaidrot tik labi cik protu savos e-semināros (skatīt šeit). Tomēr vislabāk Dievišķo zinātni var apgūt no pirmavota, lasot svētos rakstus, svēto cilvēku sarakstītās grāmatas un mācības, kuras pierakstījuši sūtņi un pravieši, piemēram, Bībele, Korāns, Gudrības Vārds, Dzīvā Ētika u.c.
Sociālais uzņēmums “DVĒSELES MIERS” aicina piedalīties onkoloģiskos slimniekus (pieaugušos) psihosociālās rehabilitācijas programmas “Per aspera ad astra” septiņu nodarbību ciklā “IESPĒJU UN RESURSU MEKLĒŠANA”, 12.09.2024.- 24.10.2024. “Per aspera ad astra” tulkojumā no latīņu valodas – “Caur ērkšķiem Lasīt vairāk …