Ināra jautā: Neesmu pārstrādājusies, neciešu trūkumu. Taču kļūstu ar katru dienu dusmīgāka un ātrāk aizkaitināmāka par ikdienas sīkumiem.
Tā kā dzīvojam kopā ar meitu (7 gadi), tad gandrīz visi dusmu izvirdumi (sīkumu dēļ – neizpildīti mājas darbi, nekārtība istabā, nepaklausība, neglīts rokraksts) “nāk” pār viņu. Dusmas ir tik pēkšņas un lielas, ka nespēju tās kontrolēt: kliedzu, plēšu mantas, apsaukāju bērnu. Gluži vai afekts! Man stipri jāsaņemas, lai nesistu bērnam, kas tā jau nobijies no manas reakcijas. Pēc tam diezgan ātri nomierinos, kad esmu izbļāvusies, un mani pārņem kauns par teikto un izdarīto. Man ir pieaudzis liekais svars (lieki 30 kg). Es klausos meditācijas, praktizēju garīgas prakses, eju uz gongu terapijām, lūdzos, cenšos saprast sevi un strādāt ar savām emocijām, taču netieku vaļā no dusmām. Apetīte man arī milzīga. Stresu un dusmas “apēdu”. Regulāri sāp galva. Lai gan redzamu nopietnu iemeslu nav ne stresam, ne dusmām. Kādā veidā es varētu atklāt savu dusmu iemeslus? Būšu pateicīga par padomu. Esmu nomocījusies gan pati, gan savu bērnu moku.
Elvita Rudzāte atbild: Pirmais, kas manī rada aizdomas ir Ināras praktizētās garīgās prakses. Ja cilvēks, praktizējot garīgās prakses, ir tik negatīvs, tad kaut kas nav kārtībā. Ja cilvēks ir tik dusmīgs un neadekvāts, tas nozīmē, ka viņš ir tālu no Dieva un viņa sirds ir pilnībā aizvērusies mīlestībai. Izprotot dzīvi un mācības, cilvēks nomierinās un kļūst mīlošāks. Ja tā nenotiek, tad kaut kas tiek darīts pilnīgi nepareizi.
Es nezinu ko kā Ināra dara, bet viņa nevis pieslēdzas Dievišķajai mīlestības enerģijai, bet gan tumsas enerģijai. Noteikti kaut kas ir jāmaina garīgajā praksē. Visvieglāk pieslēgties Dievišķajai enerģijai cilvēks var skaitot lūgšanas – Tēvreizi, Esi sveicināta Marija. Es neesmu kristiete, bet savā darba praksē esmu pārliecinājos par šo lūgšanu pozitīvo iedarbību.
Vēl Inārai ir jāapgūst dusmu mācība. Pēc viņas rakstītā, viņa dusmojās uz visu, kas nenotiek tā kā viņa grib. Ināra nesaprot, ka viss notiek tā kā grib Dievs, ka rezultāts ir atkarīgs tikai no Dieva. Tad, kad cilvēks pilnībā paļaujas uz Dievu, kļūst par viņa instrumentu, tad cilvēks dzīvē pieņem visu ar izpratni, ka tāda ir Dieva griba. Inārai vēl ir tālu līdz šādai izpratnei, tāpēc es iesaku lēnām turpināt izzināt dzīvi, izprast Dievišķos likumus un atvērt sirdi mīlestībai.