Kādiem mums būt pret cilvēkiem, kuri visu laiku izvirza savas prasības? 22.03.2019

Eva jautā: Lūdzu Elvita, sakiet kāds ir Jūsu viedoklis, jautājumā par pienākumu un sevis piespiešanu. Kā piemēru minot situācijas, ja māte cieš no nervu kaites, un viņa visu laiku sūdzas, ka tas sāp un šitais sāp, un ka nav neviena kas var atbraukt palīdzēt, kad viņai ir slikti, kā man to saprast kā bērnam, vai tiešām katru reizi, kad viņai nav labi, man ir jāskrien un jāpārdzīvo? Rodas iekšējs riebums un vainas sajūta, ka tas taču ir tavs pienākums, tajā pašā laikā, liekas ka tas nekad nebeigsies. Es piemēram, pati ciešu savas kaites, cenšos nevienam neko neteikt, lai citus neapgrūtinātu. Kur slēpjas sāls? Kādiem mums būt pret cilvēkiem, kuri visu laiku izvirza savas prasības, un ja tu nepildi tās, tad saņem tādu kā aizvainojumu no tā cilvēka.

Tajā pašā laikā to palīdzību aiz pienākuma sniegt ir jau riebums, jo to pieprasa tava bērna loma. Tad kur ir tā līnija starp pienākumu starp vecākiem un bērniem? Vai otra situācija, vīra vecāki, nemitīgi zvana un sagaida, kad es to pašu darīšu…un es to tik tiešām daru, bet diemžēl ar riebumu…jautājums tāds, ja es cenšos pieņemt visus cilvēkus, kādi viņi ir un saprast, tad kāpēc man ir sevi jāspiež veikt darbības, kuras ir bezjēdzīgas…kas varētu palīdzēt man, lai šo lieko uzmanību varētu novērst…Teorētiski, es varētu darīt kā gribu, bet praktiski, es vēlos, būt laba pret cilvēkiem, kas ir labi pret mani…Pieņemt nozīmē, ko ? Ka es daru tā kā cilvēki lūdz man darīt?

Elvita Rudzāte atbild: Katra situācija ir individuāla un nav vienotas receptes kā rīkoties katrā situācijā. Kad cilvēks attīsta tuvākmīlestību, tad viņam nesagādā grūtības iepriecināt kaprīzu cilvēku. Tas ir līdzīgi kā māte savu bērnu cenšas nomierināt, kad tas raud. Kad cilvēks mīl, viņam nekas nav pa grūtu un viņš pilda savu pienākumu ar mīlestību. Kad cilvēks pilda pienākumu bez mīlestības, tad viņā attīstās riebums pret pienākumu. Tāpēc pats svarīgākais ir attīstīt tuvākmīlestības īpašību.

Ja saņem pārmetumus, ka par maz mīli un izrādi uzmanību, tas nozīmē, ka cilvēkā slēpjas vainas izjūta, jo vaino to, kurā pašā ir milzīga vainas izjūta. Tāpēc ir jāstrādā ar savas vainas izjūtas neapgūto mācību izpratni un jāatbrīvojas no tās.

Kādiem mums būt pret cilvēkiem, kuri visu laiku izvirza savas prasības? Atbilde: mums jābūt iecietīgiem un līdzjūtīgiem, ka šie cilvēki nesaprot, cik ļoti viņi paši sev nodara pāri. Ne vienmēr visas prasības ir jāizpilda, bet vienmēr ir jābūt iecietīgiem un līdzjūtīgiem.