Kādos gadījumos ārstēšana ar domu spēku un medicīna ir savstarpēji papildinošas? 27.01.2018

Daina jautā: Slimības ir skolotāji, kas nāk, lai vestu cilvēku pie prāta. Slimība atkāpjas, ja mācība ir saprasta. Slimība var atkāpties, bet atgriežas, ja mācība nav saprasta. Tas viss notiek ar domu spēku. Un tas ir salīdzinoši viegli saprotams daļai slimību, piem., saaukstēšanās slimības gadījumā vai pie dažāda veida sāpēm, it sevišķi bez fiziskas atradnes.

Tomēr ir tādas slimības, kurās ir tik lieli fiziski defekti (sākot ar caurumu zobā, turpinot, piemēram, ar varikozām vēnām un beidzot ar kādas ķermeņa daļas amputāciju), ka ir jānotiek lielai Dieva žēlastībai, ko saucam par brīnumu, lai notiktu pašreģenerācija. Taču savukārt daļu no šīm slimībām var veiksmīgi ārstēt ar tradicionālo medicīnu (piem., kariesu var izurbt un zobu aizplombēt, vēnas var izoperēt, var pielikt kājas protēzi), un cilvēka organisms vairāk vai
mazāk sekmīgi funkcionē tālāk.

Kas notiek garīgi, ja slimību ārstē ar t.s. tradicionālo medicīnu? Ja mācība ir saprasta, vai to var uzskatīt par Dieva piedāvātu papildmetodi jeb mazo žēlastību, kuru ar pateicību jāpieņem? Kādos gadījumos ārstēšana ar domu
spēku un  medicīna ir savstarpēji papildinošas?

Elvita Rudzāte atbild: Ja cilvēks neapgūto mācību ir izpratis un audzis garā, tad medicīnas piedāvātā palīdzība tiek pieņemta un tā ir ar labu rezultātu jeb citiem vārdiem sakot, zobs tiek salabots veiksmīgi un vairāk tas nebojājas, kā arī citi zobi nebojājas. Vēnas veiksmīgi tiek izoperētas un ar tām vairāk problēmu nav utt. Bet, ja cilvēks nav mācību sapratis, tad medicīna spēj palīdzēt tikai uz laiku, t.i., pēc laika atkal sabojājas tas pats vai cits zobs, pēc laika atkal ir problēmas ar vēnām utt. Īpaši domu spēka un medicīnas saistību var vērot onkoloģiskajiem slimniekiem, kur notiek cīņa starp dzīvību un nāvi.

Par šiem gadiem man ir bijusi iespēja sniegt garīgu palīdzību vairākiem onkoloģiski slimiem cilvēkiem un man ir bijusi iespēja vērot rezultātu. Daži slimnieki, kas pēc palīdzības griezās pēdējā brīdī, šobrīd ir pametuši fizisko plānu, bet to aiziešana salīdzinoši ar citiem onkoloģiskiem slimniekiem bija viegla, jāsaka pat pēkšņa – strauji palika slikti un bez lielām mocībām cilvēks pameta fizisko plānu. Dažiem smagi slimiem slimniekiem Dievs dāvāja žēlastību un tie atveseļojās un es domāju, ka šī žēlastība dāvāta tiek ar nolūku, jo Dievs no šiem cilvēkiem gaida, lai viņi sniegtu palīdzību citiem onkoloģiskajiem slimniekiem vai citādā veidā Kalpotu Dievam. Bet slimnieki, kas atteicās strādāt ar sevi jeb domu spēku, lai izprastu savas neapgūtās mācības, fizisko plānu pameta mocoties, t.i., ilgu laiku (vairākus mēnešus) bezspēcībā guļot, saņemot narkotiku devas, lai mazinātu sāpes, radot ciešanas sev un tuviniekiem.

Onkoloģiskie slimnieki, kas bija gatavi ar sevi strādāt (strādāt ar domu spēku, izprotot neapgūtās mācības) un griezās pēc palīdzības vēža sākuma stadijās, veiksmīgi izveseļojās. Turpretim man ir zināmi gadījumi, kad palīdzību no medicīnas saņēma onkoloģiskie slimnieki jau slimības sākuma stadijās, noveļot visu atbildību uz medicīnu un necenšoties izprast savas slimības cēloņus, šobrīd fizisko plānu ir pametuši vai vēl mokās bezspēcībā, saņemot lielas narkotiku devas, jo slimība progresēja un medicīnas metodes nespēja to apturēt.

Arī citās slimībās ir vērojams tieši tas pats. Ja esi gatavs ar sevi strādāt, izprotot neapgūtās mācības, tad tev labi palīdz medicīnas piedāvātās metodes. Ja neesi gatavs ar sevi strādāt, tad no mazas slimības attīstās nopietnas veselības problēmas.

Tieši tas pats attiecas uz slimniekiem, kas kaut kādu aizspriedumu dēļ nepieņem medicīnas piedāvāto palīdzību, griežoties tikai pēc palīdzības pie alternatīvās medicīnas. Bieži slimnieki, kas nepieņem un kritizē medicīnu, nonāk viltvāržu rokās un pamet iemiesojumu, kaut arī medicīniski viņiem varēja labi palīdzēt. Tas arī ir galvenais iemesls, kāpēc mediķi mēdz dusmoties uz dziedniekiem, kas peļņas nolūkā iestāsta slimniekam, ka medicīna tikai viņu nobeigs.

Katrs cilvēks ir pats atbildīgs par savu veselību. Medicīna un alternatīvā medicīna spēj tikai cilvēkam pasniegt palīdzīgu roku, bet neatņem veselības problēmu. Tāpēc tik svarīgi ir iemācīt cilvēkiem strādāt ar sevi un izskaidrot slimību cēloņus, aicinot cilvēkus apgūt Dievišķo zinātni un atgriezties ticībā pie Dieva.