Kādos gadījumos palīdzēt vai atteikt palīdzības lūdzējam? 09.12.2016

Anita jautā: Ilgu laiku dzirdu stāstus par radiem, vieni lūdz, otri dod pārtiku, naudu. Vispār esmu par ziedošanu akūtā situācijā un to daru. Mani mulsina lūdzēji, kam tas kļuvis vai draud kļūt par atkarību. Man šķiet, tās ir dažādas situācijas. Kā jūs domājat, vai tas ir līdzvērtīgi, vai cilvēkam, pie kura vēršas, būtu pienākums palīdzēt abos gadījumos?  Ko māca palīdzības lūdzēji?

Elvita Rudzāte atbild: Palīdzības lūdzēji māca mums līdzjūtību un līdzcietību. Viņi atgādina, ka dzīvē mēdz būt labi brīži un slikti brīži. Nekad nav tā, ka ir tikai labi vai ir tikai slikti. Grūtības mums ir nepieciešamas, lai caur to izpratni, mēs augtu garā.

Piemēram, visbiežāk palīdzību lūdz materiālu grūtību gadījumā. Bieži ir situācijas, kad cilvēks vieglprātīgi izturas pret naudu, nelietderīgi to tērējot, un tāpēc nespēj iztikt. Mēdz būt situācijas, ka materiālās grūtības ir piemeklējušas darba zaudējuma vai biznesa grūtību gadījumā. Situācijas ir ļoti dažādas un brīdī, kad grūtības ir piemeklējušas, jau ir par vēlu kaut ko labot, ir jādomā kā no situācijas izkļūt.

Ja tev lūdz palīdzību, tad tavs pienākums ir palīdzēt tā kā tu to vari, jo tā ir iespēja dzēst daļu no tavas sliktās karmas, ja tu to darīsi nesavtīgi. Piemēram, tev lūdz palīdzību radinieks, kuru piemeklējušas naudas grūtības. Iespējams, ka radinieks pats ir vainīgs pie naudas grūtībām un neprot dzīvot tā, lai iztiktu ar nopelnīto, bet viņš ir atnācis lūgt tev palīdzību. Mācībā ir teikts, ka brīdī, kad tev kāds lūdz palīdzību, atceries, ka lūdzējs ir Skolotājs un viņš pārbauda, ko esi mācījies. Mums ir ļoti grūti izvērtēt, kura ir tā situācija, kad atsakot palīdzību, mēs atgriezīsim karmisko parādu lūdzējam, un kura ir tā situācija, kad atsakot palīdzību, mēs atņemsim paši sev iespēju dzēst daļu savas sliktās karmas un pat ar atteikšanos to vairosim. Tāpēc Skolotāji iesaka tomēr palīdzēt, bet darīt to pareizi. Iesaku noskatīties īsfilmu (pieejama tikai krievu valodā), kur ir parādīts kā dzīvē Skolotājs pārbauda, vai esam Mācību sapratuši un pielietojam to savā dzīvē.

Kā var palīdzēt pareizi? Ja tev lūdz naudu, tad izvērtē, vai tev ir lieka nauda no kuras palīdzēt. Ja tev ir lieka nauda, tad sniedz palīdzību no šīs liekās naudas, domās to dāvinot, pat ja cilvēks saka, ka naudu tev atdos. Ja tu viņam naudu aizdosi ar kaut kādiem nosacījumiem, tad visticamāk tevi piemeklēs vilšanās, jo cilvēks naudu neatdos noteiktā termiņā. Tāpēc pareizi ir domās naudu dāvināt (negaidīt to atpakaļ) vai aizdot bez nosacījumiem (atdosi, kad varēsi), un ja cilvēks naudu atdod, tad priecāties, ka cilvēkam situācija ir nokārtojusies un viņš var nokārtot savas saistības.

Ja tev nav lieku līdzekļu, tad tu drīksti naudu lūdzējam nedot, bet palīdzēt kaut kā citādi – ar pārtiku, apģērbu vai labu padomu, bet kaut kādu palīdzību tomēr mēģini sniegt.

Ja tev lūdz ziedot naudu, tad tas ir jāuztver tikai kā dāvinājums un jāskatās, kas tev lūdz ziedot naudu. Ja tev lūdz ziedot naudu cilvēks uz ielas, sakot, ka viņam nauda nepieciešama biļetei vai ēdienam, tad labāk ej un nopērc viņam biļeti vai ēdienu, bet nedod naudu. Ja tev lūdz naudu labdarības iestāde, kura ar savu darbību ir pierādījusi, ka viņa ziedojumus tērē labdarībai, tad iesaku ziedot tik cik no sirds esi gatavs ziedot, jo tavas domas ziedojuma brīdī nosaka cik lielā mērā tiek dzēsta tava sliktā karma. Taču maldīgi ir domāt, ka ziedojot lielu naudu un turpinot atkārtot tās pašas kļūdas, tavi grēki tiks dzēsti. Šādā gadījumā tavs ziedojums nav nesavtīgs, bet ar nolūku dzēst sliktu karmu. Tāpēc ļoti svarīgi ir ziedot no sirds nevis ar kādu nolūku. Ja nespēj ziedot no sirds, tad labāk to nedari.

Ne vienmēr palīdzība tiek lūgta tikai naudas izteiksmē vai citā materiālā formā. Bieži cilvēkiem nepieciešama garīga palīdzība, un ja tu atsaki garīgu palīdzību, tu arī uzņemies sliktu karmu.

Piemēram, man palīdzību lūdz veselības, attiecību un citu dzīves problēmu jautājumos. Tā kā es nespēju visiem sniegt palīdzību, tad es atradu risinājumus kā palīdzēt ikvienam, sagatavojot e-seminārus, kas ir pieejami internetā, rakstot rakstus un atbildes uz cilvēku uzdotajiem jautājumiem portālā Domātājs.lv un, vadot atbalsta grupas savu iespēju robežās. Ja es nebūtu atradusi šos risinājumus, tad atsakot palīdzības lūdzējiem, es uzņemtos sliktu karmu. Tāpēc palīdzība ir jāsniedz vienmēr, bet tas ir jādara pareizi un gudri. Piemēram, vairāki palīdzības lūdzēji nevēlas, lai viņu vēstules tiktu publicētas, bet es atbildu uz vēstulēm tikai publiski (ir bijuši daži izņēmumi), lai netērētu savus laika resursus nelietderīgi, jo cilvēkiem problēmas ir vienas un tās pašas. Svarīgi, lai cilvēki, lasot atbildes, spētu mācīties un neuzdotu man vēlreiz to pašu jautājumu. Bet, ja es sarakstītos ar katru cilvēku individuāli, tad manas atbildes atkārtotos, es katram cilvēkam stāstītu vienu un to pašu, zaudējot daudz sava laika. Šāda rīcība nebūtu laika resursu patēriņa ziņā lietderīga un tāpēc tā nebūtu saprātīga.

Kopsavilkumā – palīdziet tiem, kas lūdz jums palīdzību, bet dariet to no sirds un saprātīgi.