Kādu attieksmi bērnam veidot pret Ziemassvētku vecīti un rūķiem? 22.12.2018

Jana jautā: Lūdzu pastāstiet savas domas par Ziemassvētku vecīša kultu. Tuva draudzene izteicās, ka bērniem tas māca ticēt brīnumiem, var jau būt, tomēr tā ir ilūzija. Es atminos, ka bērnībā ļoti agri to sapratu un vecāku priekšā izlikos, tēloju prieku, lai nesarūgtinātu viņus. Mūsu piecgadniece tikai šogad sāka pa reizei apmeklēt bērnu dārzu un kā reiz pēdējās divas nedēļas pirms Ziemassvētku uzveduma, laika, kad bērni gatavojas, esam bez transporta, dzīvojam pa mājām. Vai Dievs mūs šādā veida attur no visas tās ampelēšanās?

Un tomēr satiekot draugus tiks jautāts- vai pie tevis bija rūķi un vecītis? Manā bērnībā  daži skaļi teica citiem, ka tās visas ir blēņas, saraudinot tos, kas tik ļoti tic un gaida. Kādu attieksmi bērnam pret to veidot? Vienmēr mēs nevarēsim palikt mājās un pasargāt no ārpasaules.

Par bērnu dārzu  ir tik dalītas sajūtas, no turienes atnāk pavisam citāds bērns. Vīrs vēlas to nogriezt kā ar nazi, bet es uzskatu,ka nevajag būt kategoriskam, jo caur to mēs redzam savus trūkumus, varam mājās censties bērnam skaidrot kā izšķirt, ko paņemt no sabiedrības, ko ne. Vai Jūs man ieteiktu ļaut bērnam pavadīt laiku barā, pilsētā, tā vietā, lai
dzīvotu mājās? Esmu par dažādību, manuprāt 2, 3 dienas socializēties šādā vecumā ir vēlami, ja bērns to vēlas. Paldies! Lai skaists šis saulgriežu laiks!

Elvita Rudzāte atbild: Meža gariņi jeb radības, kurus cilvēki ir nosaukuši par rūķiem, eņģeļiem patiešām eksistē, tikai tie nav redzami cilvēkiem ar zemu apziņas līmeni. Cilvēkiem, kuriem ir ļoti augsts apziņas līmenis, viņi spēj redzēt Smalkajā plānā dzīvojošās radības, kuras patiešām palīdz un vēlas palīdzēt cilvēcei palikt labākai. Tieši no šiem cilvēkiem ir nākusi informācija par Ziemassvētku vecīti, kas savā būtībā ir Gaismas Skolotājs, kas iepriecina cilvēkus Ziemas Saulgriežu laikā, izpildot to vēlēšanās, bet ne vienmēr visas vēlēšanās tiek izpildītas, jo tas ir atkarīgs no cilvēka karmas un attieksmes pret dzīvi. Ziemas Saulgriežu laiks ir īpašs laiks, ne velti tieši šajā laikā iemiesojumā nāca Jēzus.

Tāpat ir zināms, ka Augstākajiem Spēkiem ir viss iespējams, ka Viņi spēj materializēt lietas. Nostāsti, ka kādam nabadzīgam bērnam ir uzdāvinātas materiālas dāvanas, kuras tika atstātas pie eglītes arī ir pareizi, bet ne visiem bērniem Augstākie Spēki šādas dāvanas dāvina, tās ir īpaši jānopelna un tie patiesībā ir reti gadījumi, bet tieši šie gadījumi, kas patiešām priekš cilvēces ir brīnumi, ir aizskanējuši no paaudzes uz paaudzi. Tā kā ne visi bērni var sagaidīt šādu brīnumu, tad vecāki sāka izpildīt it kā Augstāko Spēku misiju, noliekot dāvanas pie eglītes un sakot, ka tās ir atnesis vecītis vai rūķis. Vai tas ir pareizi vai nepareizi, grūti tā viennozīmīgi pateikt, jo mēs dzīvojam duālā pasaulē, kur visam ir sava labā un sliktā puse.

Pasakām ir īpaša nozīme cilvēces attīstībā, jo caur tām var uzzināt patiesību. Ja kāds tagad mēģinātu pārliecināt cilvēci par Smalkā plāna dzīvo radību eksistenci, tad visticamāk izsauktu uz sevis ugunis un viņa viedoklis tiktu izsmiets. Tāpēc Augstākie Spēki atrada citu ļoti atjautīgu risinājumu kā cilvēcei atgādināt par Smalkā plāna dzīvo radību eksistenci, izmantojot pasakas un iedibinot Ziemassvētku svinības. Tanī pašā laikā arī atgādinot par Jēzus paveikto brīnumu.

Manuprāt svarīgi būtu šajā laikā bērniem stāstīt un iestudēt pasakas, caur kurām bērni izprastu, cik svarīgi ir būt labam un ievērot Dievišķos likumus, lai bērni uzzinātu, ka bez fiziskā plāna eksistē dzīve Smalkajā plānā, un ka vienmēr ir iespējams saņemt palīdzību, ja tikai to lūdz. Pasakas attīsta iztēli, kas ir ļoti svarīgi radošuma attīstībai.

Vai pareizi bērniem dāvināt materiālas dāvanas, lai viņus iepriecinātu? Prieks ir ļoti svarīgs, bet vilšanās, ka dāvana nav tik laba kā tika gaidīta, attīsta alkatību un neprasmi priecāties par to, kas tev ir dots. Tāpēc es savā ģimenē esmu iedibinājusi jaunu kārtību – mēs Ziemassvētku laikā nedāvinam viens otram dāvanas, bet vienkārši Svētvakaru pavadām kopā, klausoties patīkamo Ziemassvētku mūziku un pārrunājot notikumus Latvijā un pasaulē, protams, pie svētku galda, kurš nelūzt no ēdienu pārpilnības. Mana mamma vienmēr rūpējās, lai Ziemassvētku galds lūztu no ēdienu pārpilnības visu dienu stāvot pie plīts un vakarā dusmojoties par nogurumu. Es sapratu, ka es nevēlos turpināt šādas tradīcijas, bet vēlos patīkami pavadīt Ziemassvētku vakaru kopā ar ģimeni. Man vēl pagaidām nav mazbērnu, bet es domāju, ka es Ziemassvētku laikā mazbērniem varētu pastāstīt par Smalkajā plānā dzīvojošām radībām un Augstākajiem Spēkiem, par to kā Viņi piepilda bērnu vēlēšanās un kādam bērnam ir jābūt, lai tas notiktu, kā arī izskaidrotu, kāpēc ne visas vēlēšanās piepildās. Iespējams es uzdāvinātu dāvaniņu, bet tā būtu dāvana no manis, dodot iespēju bērniem saņemt no Augstākajiem Spēkiem dāvanas citādā veidā, lai bērns atšķirtu kādas dāvanas dāvina cilvēki un kādas Augstākie Spēki.

Attiecībā par bērnudārzu apmeklēšanu. Es domāju, ka bērnu turēt mežā prom no sociālās vides nav pareizi, ka viņam ir jāiepazīst sociālā vide. Bērnam ir jāiepazīst arī sliktais, jo bērns, kas tiek pasargāts no sliktā, ir ļoti neaizsargāts brīdī, kad viņš no tā vairs nespēj izvairīties. Visam ir jābūt samērīgi, neko nedrīkst pārspīlēt, tāpēc arī Visumā eksistē 49% sliktais un 51% labais, jo mūsu dzīve ir šo divu procentu robežās.