Kaislības mācība 01.12.2023

Garīgā ceļa gājējiem viens no grūtākajiem pārbaudījumiem ir saskarsme ar kārdinājumu izbaudīt kaisli, kurš ne tikai aptur cilvēka garīgo attīstību, bet garīgajā attīstībā atmet cilvēku atpakaļ. Ar šo pārbaudījumu sastopas ne tikai garīgā ceļa gājēji, bet ikviens cilvēks, kurā ir liela uguns enerģija (liela aktivitāte), kas spēj aktīvi darboties un strādāt.

Kāpēc cilvēki mēdz nonākt kaisles varā? Vai kāds no malas viņus tam pamudina? Protams, tumsas spēki aktīvi darbojas, lai tikai pamudinātu cilvēkus nodoties dažādām kaislībām. Šim mērķim tumsas spēki izmanto plašsaziņas līdzekļus, kas visefektīvāk iedarbojas uz cilvēka psihi, kā arī mūziku un citus veidus. Tomēr jāņem vērā fakts, ka tumsas spēki to nevarētu izdarīt, ja cilvēkā nebūtu iekšēja vēlme iegūt šādu pieredzi jeb citiem vārdiem sakot, vēlme piedzīvot kaisles sniegto baudas izjūtu.

Esmu novērojusi, ka kaisles tīklos iekrīt cilvēki, kas bērnībā ir bijuši paklausīgi bērni saviem vecākiem. Bieži šādiem bērniem vecāki ir ļoti stingri vai prasīgi. Viņi ir labi mācījušies skolā un kādam pat paveicies izveidot ģimeni un sasniegt labus rezultātus karjeras attīstībā, bet te negaidot šis cilvēks iekrīt kaisles varā, atsakoties no savām vērtībām. Cilvēks visu savu dzīvi pakļauj tikai vienai domai – izbaudīt kaisli. Kādu laiku šis cilvēks noturas amatā savu pagātnes nopelnu dēļ, bet tas ir tikai uz laiku, līdz apkārtējie pamana, ka šis cilvēks vairs nespēj neko radīt, nenotiek attīstība un sākas stagnācija.

Bieži kaisles tīklos iekrīt augstas amatpersonas un veiksmīgi uzņēmēji, kas savā karjerā ir sasnieguši augstu līmeni. Kāpēc tā? Tāpēc, ka šie cilvēki ir ļoti labi attīstījuši intelektu, bet nav to līdzsvarojuši ar garīgumu jeb citiem vārdiem sakot, viņi neizprot pasaules kārtību un dzīves likumus. Līdzsvars ir izzudis, un cilvēks, kas sasniedzis karjerā un materiālā stāvoklī ļoti daudz, vairs negūst no dzīves prieku, un tad uzrodas kāds/a, kas aicina pamēģināt ko nebijušu. Vīrietis, kas bijis heteroseksuāls, pamēģina attiecības ar vīrieti. Tas pats attiecas arī uz sievietēm, kas negaidīti no kārtīgas mātes pārvērtusies par viegli iegūstamu sievieti, mainot partnerus kā zeķes.

Lielie Skolotāji māca, ka mācekļiem (garīgā ceļa gājējiem) jāatrod sevī spēks pārvarēt ienaidniekus, kas, galvenokārt, mājo mūsos pašos, visādu neizdzīvotu kaislību un ieradumu veidā un bieži vien tikai ārējie apstākļi un nosacījumi liek tiem atmosties sirdī, saindējot mūsu apziņu. Lielie Skolotāji īpaši brīdina par ārējo apstākļu ietekmi uz mūsu apziņu, tāpēc mums pašiem ir jākontrolē kādā vidē mēs uzturamies. Mums pašiem sevi ir jāsargā no kārdinājumu uzbrukumiem.

Vairākus gadus atpakaļ man bija iespēja aprunāties ar vīrieti, kurš bija iekritis kaisles varā un zaudējis pilnīgi visu – amatu, mantu, naudu, ģimeni un reputāciju. Patiesībā tieši šī situācija, ka viņš pilnīgi visu pazaudēja, arī bija viņa glābiņš, lai viņš beidzot pamostos no kaisles varas un saprastu kur tā viņu bija novedusi. Arī šis vīrietis bija audzis kārtīgā ģimenē, tomēr viņš kopš bērnības cieta no mīlestības trūkuma – viņu nepieņēma bērni, jo izskatā bija pārāk apaļīgs un skolā pārāk labi mācījās. Viņā bija attīstījušās bailes “mani nemīl”, kas bija viens no veicinošiem faktoriem, lai viņš iekristu kaisles varā. Par laimi viņš pamodās un pats sāka rāpties no bedres ārā. Viņam neiet viegli, bet Dievs palīdz, ja tikai redz, ka cilvēks nācis pie prāta. Tomēr es šaubos, vai viņš būtu nācis pie prāta, ja nebūtu zaudējis materiālo labklājību, jo tad viņam būtu iespējas pabarot savas bailes “mani nemīl” ar naudu, t.i., cilvēkiem, kam ir daudz naudas netrūkst paziņu, kas gatavi palīdzēt to notērēt, radot ilūziju, ka viņus mīl un ciena.

Diemžēl sabiedrība ir ļoti neizglītota un nesaprot kāpēc nedrīkst nodoties kaislībām. Mūsdienu sabiedrība ir ļoti attālinājusies no tikumības baušļiem un pat, ja tos zina, tad neizprot to jēgu, jo ne skola, ne baznīca neprot tos izskaidrot tā, lai cilvēks spētu pārvarēt kārdinājumu situācijas. Tāpēc daudzu cilvēku acīs tikumības baušļi ir pārvērtušies par dogmām, bet tā tam nevajadzētu būt.

Ko darīt, lai glābtu sabiedrību no degradācijas? Lielo Skolotāju dotajā Mācībā ir teikts: “It visas nelīdzsvarotības dabiskā kārtā pakāpeniski jāizskauž. Ar pavēli vai varmācību nav iespējams izbeigt nevienu kaismīgu nelīdzsvarotību. Izturīgu tiltu cels centieni, kas bāzēsies uz izkoptas apziņas pamatiem. Ir jāatskārš noderīgums, un tad iestāsies arī pareiza evolūcija. Bet bez atskārsmes nav iespējams pārvarēt zemākās pasaulīgās kaislības.”

No savas pieredzes esmu sapratusi, ka nevienam nevar ar spēku uzspiest tikumības baušļus, jo tas var radīt pretēju rezultātu – pamēģināt aizliegto augli. Nevienu nedrīkst piespiest apgūt Lielo Skolotāju doto Mācību, tam ir jābūt iekšējam aicinājumam. Mums jāmāca sabiedrība domāt, bet tas ir jādara jau no bērnības. Diemžēl skolā bērniem ir jāapgūst tik daudz priekšmetu, ka domāt par dzīvi nav laika. Absurds, bet tāda ir realitāte. Es garīgajā literatūrā izlasīju, ka pareizs mācību stundu sadalījums skolā būtu 50% intelekta attīstībai un 50% garīguma attīstībai jeb vērtībizglītībai. Reālā situācija ir tāda, ka garīguma attīstība notiek tik minimāli, ka domāju, ka pat 1% nesanāk.

Šādas audzināšanas rezultāts ir intelektuāli spējīgs pieaugušais, kas ar savu intelektu sasniedz labus rezultātus karjerā, izveidojot sev labi nodrošinātu materiālu dzīvi, bet zaudējot mīlestību un cilvēcību. Mīlestība tiek aizstāta ar dažāda veida kaislībām.

Kas notiek ar šo cilvēku? Viņš lēnām pārvēršas par dzīvnieku, saglabājot cilvēcisko izskatu. Diemžēl, ja viņš dzīves laikā nepamodīsies un kaislību pārņemts atstās fizisko iemiesojumu, tad nākamajā dzīvē viņš iemiesosies ļoti zemas attīstības cilvēkā, kur varēs baudīt kaislības, bet būs zaudētas visas intelektuālās spējas. Bieži šādu kaislību pārņemtie cilvēki, jau šajā dzīvē zaudē prātu un nokļūst psihoneiroloģiskajās slimnīcās.

Kā atmodināt sabiedrību no kaislību ilūzijas? Manuprāt ir pienācis laiks katram kaut ko darīt, lai vispirms celtu savu apziņas līmeni, un pēc tam dalītos ar šīm zināšanām un pieredzi ar saviem tuviniekiem, draugiem, paziņām un kolēģiem. Tikai tā mēs kopīgiem spēkiem celsim kolektīvo apziņas līmeni, kas ne tikai palīdzēs mūsu valstij nodrošināt labklājību, bet arī izveidot spēcīgas ģimenes, kuru galvenā vērtība būs mīlestība. Jau šobrīd mēs redzam straujus dzimstības rādītāju samazinājumu. Arvien vairāk jauniešu nevēlas uzņemties atbildību par ģimeni un bērniem, jo tas ir grūti un prasa uzupurēšanos. Arvien vairāk sievietes nevēlas upurēt savu karjeru un materiālo labklājību pie kuras pieradušas, lai izveidotu ģimeni un radītu bērnus. Tanī pat laikā ir pietiekami daudz ģimenes, kas gribētu bērnus, bet nespēj tos radīt. Kāpēc izveidojusies šāda situācija? Kāpēc sabiedrība Latvijā noveco? Tāpēc, ka daudzi cilvēki ir pazaudējušies kaislībās jeb baudās.

Pašlaik situācija izskatās diezgan bezcerīga, tomēr es ticu, ka pārmaiņas būs tikai uz labo pusi. Žēl, ka mēs ļaujamies pārmaiņām tikai pēc smagiem satricinājumiem, bet tāda ir cilvēka daba. Tāds pagaidām ir sabiedrības kolektīvais apziņas līmenis.

Padomā kā ir ar tevi? Vai spēj pārvarēt vēlmi izdzīvot kaislības un atsakies no kārdinājumiem, kuri nāk tavā ceļā?

Kāda tad ir kaislības mācība? Atbilde: dzīvojot kaislībās, cilvēks pazaudē īsto brīvību, jo viņam jādara viss, lai viņš iegūtu to, ko iekārojis. Viņš vairs nespēj domāt ne par ko citu kā tikai par to, kas viņam sniedz kaisles izjūtu. Viņš kļūst atkarīgs no kaisles un tā tik ļoti paverdzina cilvēku, ka viņš var pat pazaudēt savu būtību un degradējas.

Kaislības mācība – patiesas brīvības izpratne. Tikai brīvs cilvēks no visa veida kaislībām spēj izdarīt daudz laba sabiedrībai un Dievam, paplašinot savu apziņas līmeni. Tikai cilvēks, kas ir atbrīvojies no kaislībām, spēj patiesi mīlēt un radīt skaistumu, kas dziedina cilvēku dvēseles.

Tāpēc kaislības mācība pievērš uzmanību cilvēka iekšējai brīvībai, jo daudzi cilvēki ar iekšējo brīvību izprot pretējo – dzīves baudīšanu, neizprotot, ka dzīves baudīšana nedod iekšējās brīvības izjūtu, jo baudas pieprasa vairāk un vairāk, nekad nav gana. Tikai brīvs cilvēks spēj pateikt – viss, man pietiek. Tikai brīvs cilvēks patiesi jūtas laimīgs un piepildīts, jo nekas neierobežo viņa radošā potenciāla attīstību un izpausmi. Tikai brīvs cilvēks nebaidīsies runāt par Dievu sabiedrībā, kas to noliedz, un nebaidīsies atklāt problēmas pa kurām sabiedrība klusē. Tāpēc brīvs cilvēks izjūt piepildījuma izjūtu un viņam nav nepieciešamas baudas jeb kaislības. Viņš zina, ka neviena kaislība nespēj aizstāt piepildījuma izjūtu, kuru var sasniegt tikai kalpojot Dievam.

Autore: Elvita Rudzāte