Viss skaistais, kas ielīksmo sirdi un dvēselē rada prieka gaviles, ir Garīgs.

    — Satja Sai Baba

    Visam, ko mēs darām – vai labu vai sliktu, vai apzināti vai neapzināti – seko rezultāts.Tādēļ darīt labu ir nepieciešamība – lai sekas būtu labas.

    — Satja Sai Baba

    Dzīve nav vienvirziena kustība. Mums jābūt gataviem gan dot, gan ņemt.

    — Satja Sai Baba

    Esiet labi, dariet labu, redziet labu. Tas arī ir ceļš pie Dieva.

    — Satja Sai Baba

    Dievišķo var sasniegt vienīgi, pārstājot izcelt citu un slēpt savas kļūdas.

    — Satja Sai Baba

    Dieva īstās mājas ir cilvēka sirds. Dievam nav dārgāka tempļa par cilvēka sirdi.

    — Satja Sai Baba

    Kad jums parādīsies Mīlestības spēks, jūs iegūsiet visus spēkus!

    — Satja Sai Baba

    Ne jau tas, kas zākā, apvaino, bet gan tas, ko mēs uzskatām par apvainojošu; tāpēc tevi neizaicina nekas cits kā paša uzskati.

    — Epiktēts

    Centies mainīt pasauli, kaut mazliet! Saskati būtisko un palīdzi citiem! Nekaitē! Vienmēr domā, kā vari būt noderīgs!

    — Ričards Brensons

    Mūsu laikmetā ceļš uz svētumu noteikti iet cauri darbības pasaulei.

    — Dags Hammarskjolds

    Ja vēlaties vienmēr būt laimīgi, lūdziet labklājību citiem.

    — Satja Sai Baba

    Ja kādam iespējams palīdzēt, kādēļ lai es par to justos nelaimīgs?Ja kādam nav iespējams palīdzēt, ko līdz būt nelaimīgam?

    — Šantideva

    Neskrien pakaļ pagātnei un nepazaudē sevi nākotnē.Pagātnes vairs nav. Nākotne vēl nav pienākusi. Dzīve rit šeit un tagad.

    — Buda

    Meditācijai un medicīnai ir vienas saknes – tas, kas dziedē, kas tevi padara veselu un pilnīgu, ir medicīna, bet augstākā līmenī – meditācija.

    — Senindiešu gudrība

    Nezinot, cik patiesība tuvu, cilvēki to meklē tālumā – cik žēl! Viņi līdzinās tiem, kuri, ūdens vidū stāvot, kliedz aiz slāpēm.

    — Hakuins

    Nepietiek ar zināšanu, mums tā jālieto praksē. Nepietiek ar gribēšanu, mums ir jārīkojas.

    — J.V. Gēte

    Jo lielāks ir spēks, kas piekritis tev kalpot, jo lielāko godprātību tas prasa no tevis.

    — Sokrats

    Mūsu šaubas ir nodevēji un liek mums pazaudēt labo, ko mēs varētu iegūt, liekot mums baidīties mēģināt.

    — Šekspīrs

    Mēs esam tādēļ, ka Dievs ir.

    — Emānuels Svēdenborgs

    Cilvēka dzīves mērķis un nolūks ir vienojoša zināšana par Dievu.

    — Oldoss Hakslijs

    Jaunais cilvēks būs mistiķis – vai viņa nebūs vispār.

    — Karls Rāners

    Mieru tu iegūsi vienīgi tad, ja pats to sniegsi!

    — Marija fon Ēbnere Ešenbaha

    Katra diena ir laba diena.

    — Budistu sakāmvārds

    Nedzen upi, ļauj tai plūst.

    — Āzijas gudrība

    Tajā acumirklī, kurā tu sapratīsi, kas patiesībā esi, visi šīs pasaules noslēpumi tev būs kā atvērta grāmata.

    — Bhagavadgīta

    Naids nekad nenovērsīs naidu- vienīgi mīlestība var pārvarēt naidu.Tas ir mūžīgs likums.

    — Buda

    Esi mīlošs, esi laipns, ej labestības ceļu.

    — Buda

    Neizglītotie savās likstās parasti vaino citus; iesācēji – paši sevi; pilnīgi izglītotie nevaino nedz kādu citu, nedz arī paši sevi.

    — Epiktēts

    Nav grūti mīlēt labu cilvēku. Grūti mīlēt cilvēku tādu, kāds viņš ir.

    — Juris Rubenis

    Viss, kas tev dzīvē ir vajadzīgs, ir tevī. Tu ieklausies savā iekšējā balsī, lai nevajadzētu iztaujāt nevienu citu.

    — Jozefs Kiršners

    Dvēsele vienmēr redz, ar ko slimo miesa. Ķermenis ir dvēseles templis, par ko jārūpējas.

    — Hipokrāts

    Stāvot pie jūras un tikai tajā lūkojoties vien, to pārpeldēt nevar.

    — Rabindranats Tagore

    Labāk ir pieņemt nepareizus lēmumus nekā neizlemt neko, jo no savas rīcības kļūdām tu vari mācīties.

    — Jozefs Kiršners

    Visi šķēršļi un grūtības ir pakāpieni, pa kuriem mēs kāpjam augšā.

    — Fridrihs Nīče

    Iziet cauri pasaulei, nedarot sevi pilnīgāku, ir tas pats, kas iznākt no pirts netīram.

    — Ališers Navoji

    Cilvēks kļūst vesels, neslēpjot savas slimības, nevis izliekoties vesels.

    — Juris Rubenis

    Reizi dzīvē laime klaudzina pie ikviena cilvēka durvīm, taču bieži vien šajā laikā cilvēks sēž tuvējā krodziņā un nedzird tās klauvējienu.

    — Marks Tvens

    Prāts pieder pats sev, un tas spēj pārvērst elli par Debesīm, bet Debesis par elli.

    — Džons Miltons

    Dzīves māksla ir prasme gaidīt. Ar varu atplēsts pumpurs nekad īsti neuzplauks.

    — Zenta Mauriņa

    Lai kāds būtu jūsu darbs, veiciet to kā ziedojumu Dievam.

    — Satja Sai Baba

    Prāts ir vienīgais laimes vai nelaimes, verdzības vai brīvības cēlonis.

    — Satja Sai Baba

    Kad jūs uz kādu norādāt ar pirkstu, tad atcerieties, ka trīs pirksti ir vērsti pret jums pašiem.

    — Satja Sai Baba

    Ja jūs citos atrodat trūkumus, tad ar trīskārt saasinātu uzmanību vērsieties pret saviem trūkumiem.

    — Satja Sai Baba

    Patiess garīgums ir prasme atrast savas kļūdas un tās izlabot.

    — Satja Sai Baba

    Gudrība un citas cēlas īpašības rodas tikai sirdī.

    — Satja Sai Baba

    Mēs varam sasniegt atbrīvošanu, izpildot savus pasaulīgos pienākumus, bet tikai tad, ja mūsu prāts vienmēr paliks iegremdēts Dievišķajā.

    — Satja Sai Baba

    Laime nav mērķis, bet pienākuma pildīšanas dabīgas sekas.

    — Pauls Dāle

    Cilvēka laime – viņa griba.

    — Gēte

    Laime padara priecīgu, nelaime – gudru.

    — Latviešu sakāmvārds

    Pasaules dvēseli baro cilvēku laime. Un arī to nelaime, ļaunums vai skaudība. Īstenot savu Likteni ir cilvēka vienīgais, patiesais uzdevums.

    — Paulu Koelju

    Laimi nes mīlestība, nevis patiesība.

    — Juris Rubenis, Māris Subačs

    Tici un dari, sevi un pasauli. Dari laimi, un būs laime.

    — Rainis

    Augstākā gudrība un laime ir dievišķas kārtības izprašana un piemērošanās tai.

    — Edvarts Virza

    Cilvēks, kas domā tikai par sevi un meklē visur izdevīgumu, nevar būt laimīgs. Gribi dzīvot sev – dzīvo citiem!

    — Seneka

    Nemeklējiet laimi pasaulē, laime ir jūsos pašos, esiet uzticīgi sev.

    — Ērihs Marija Remarks

    Vēlēšanās kalpot vispārības labā jāpadara par dvēseles nepieciešamību, par priekšnoteikumu personiskajai laimei.

    — Antons Čehovs

    Laime ir ar tikumību apvienota labklājība.

    — Aristotelis

    Cilvēks vairo savu laimi par tik, par cik viņš dara laimīgus citus.

    — Bentams

    Labākais veids, kā atbrīvoties no ienaidnieka, ir apzināties, ka viņš nav tavs ienaidnieks.

    — Buda

    Dari to, kas nes svētību, nevis savā labā, bet tādēļ, lai visas Visuma būtnes darītu laimīgas.

    — Buda

    Bailes dzīvot un bailes mirt aizver laimei vārtus.

    — Drukpa Rinpoče

    Lietas rodas un atkal izzūd. Laimīgs ir tas, kas to vienkārši mierīgi vēro.

    — Buda

    Ja vēlies zināt savu nākotni, tad aplūko sevi tagadnē, jo tā ir cēlonis tavai nākotnei.

    — Buda

    Ceļš uz prieku ved caur laipnības izrādīšanu, spēcinot sirdi ar līdzcietību.

    — Buda

    Vislaimīgākais cilvēks ir tas, kas dāvā laimi vislielākajam cilvēku daudzumam.

    — Didro

    Laime pati atrod ceļu pie garā stiprajiem.

    — Indiešu sakāmvārds

    Nedzenies pēc laimes: tā vienmēr atrodas tevī pašā.

    — Pitagors

    Kurš ir laimīgs? – Tas, kura miesa ir vesela, gars mierīgs un izkopj savas dotības.

    — Taless

    Dzīve – tas ir ceļš mājup.

    — Melvils

    Lielā māksla dzīvot laimīgi slēpjas spējā dzīvot tagadnē.

    — Pitagors

    Dzīve gūst savu bagātību no pasaules, bet nozīmi no mīlestības.

    — Tagore

    Dzīvot vajag tā, lai nevajadzētu nāves baidīties un arī tās vēlēties.

    — Tolstojs

    Tur kur ir sirds, mīt arī laime.

    — Poļu sakāmvārds

    Īstu jēgu atminam, kad mūsu “es” kalpo mazajam “tu”, tuvcilvēkiem, un lielajam “Tu” – Dievam.

    — Zenta Mauriņa

    Laime ir ceļa redzējums. Laime ir perspektīva. Bet šim ceļam ir jēga tikai tad, ja tas ved uz kopību ar cilvēkiem, un domu un jūtu bagātību.

    — Saulcerīte Viese

    Laime pati atrod ceļu pie garā stiprajiem.

    — Indiešu gudrība

    Runā, ka pilnīgai laimei cilvēkam ir nepieciešamas tikai dažas lietas: kāds, kuru mīlēt, darbs, ko darīt, un kaut kas, uz ko cerēt.

    — Toms Bodets

    Skaistums nav ķermenī, to rada raksturs un šķīstība.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēku bez rakstura nevar nosaukt par cilvēku. Viņš ir tikai dzīvnieks.

    — Satja Sai Baba

    Raksturs ir cilvēka patiesā rota, tā pazaudēšana ir visu viņa ciešanu un bēdu cēlonis.

    — Satja Sai Baba

    Patiess Cilvēks ir tāds, kuram ir stiprs raksturs.

    — Satja Sai Baba

    Īsts humānisms pastāv vienīgi domu, vārdu un rīcības saskaņā.

    — Satja Sai Baba

    Tas, kurš saglabā harmoniju savās domās, vārdos un darbos, ir Patiess Cilvēks.

    — Satja Sai Baba

    To, kurš ir izpratis Dieva vienoto dabu (bez duālisma), var uzskatīt par Patiesu Cilvēcisko būtni.

    — Satja Sai Baba

    Patiess Cilvēks ir tas, kurš apzinās cilvēcei piemītošo Dievišķumu.

    — Satja Sai Baba

    Lai kādu ļaunumu tu otram nodarītu, tu to nodari vispirms sev.

    — Ričards Bahs

    Piepildi dzīvi ar to, ko vienmēr esi sapņojis darīt, un tev vairs neatliks laika justies slikti.

    — Ričards Bahs

    Izvairies no problēmām, un tu nekad tās nepārvarēsi.

    — Ričards Bahs

    Vēlies nākotni bez grūtībām? Kāpēc gan tu parādījies šajā laikā un telpā, ja nevēlies saskarties ar grūtībām?

    — Ričards Bahs

    Tava misija ir soļot pa gaismas taku, lai cik melna nakts valdītu visapkārt.

    — Ričards Bahs

    Tavas iedzimtās īpašības ir atkarīgas no jūtām, kādas tu turi savā sirdī.

    — Satja Sai Baba

    Nekad nerunā nepatiesi vai ar mērķi kādu sāpināt.

    — Satja Sai Baba

    Mūsu raksturs atspoguļojas mūsu vārdos, uzvedībā un ikdienas darbos.

    — Satja Sai Baba

    Lai atbrīvotos no ego, ir jākontrolē savas pasaulīgās domas un jūtas.

    — Satja Sai Baba

    Dariet citiem to, ko vēlaties, lai citi darītu jums.

    — Satja Sai Baba

    Līdzjūtība ir patiesa dievlūdzēja raksturīgākā īpašība.

    — Satja Sai Baba

    Galvenā īpašība, kas tiek gaidīta no dievbijīgā, ir iecietība.

    — Satja Sai Baba

    Lepnība un iedomība ir vispeļamākās īpašības.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēkam ir dota Dievišķā gudrība, lai viņš ieraudzītu savu patieso būtību.

    — Satja Sai Baba

    Galva ir slikto domu avots, sirds – cēlo domu avots.

    — Satja Sai Baba

    Nepietiek paziņot, ka jūs esat šķīsti. Tā būs taisnība, ja citi to teiks.

    — Satja Sai Baba

    Domu, vārdu un rīcības vienotība ir Patiesa Cilvēcība.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēks var iekarot visu pasauli, kad viņa domas ir šķīstas.

    — Satja Sai Baba

    Tu neiemantosi cieņu, ja tavas domas būs pretrunā ar taviem vārdiem.

    — Satja Sai Baba

    Nekad savu domu nepārvērt rīcībā steigā.

    — Satja Sai Baba

    Sirdij ir jābūt tik mīkstai kā sviests. Prātam ir jābūt tik vēsam kā mēnesgaisma, un runai ir jābūt tik saldai kā medus.

    — Satja Sai Baba

    Prāta līdzsvars ir Patiesas Cilvēciskās būtnes galvenā pazīme.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēka svētums dara viņu labu.

    — Satja Sai Baba

    Galvenā darbība, kurā cilvēkam jāiesaistās, ir kalpošana citiem cilvēkiem.

    — Satja Sai Baba

Kaislības mācība 01.12.2023

Garīgā ceļa gājējiem viens no grūtākajiem pārbaudījumiem ir saskarsme ar kārdinājumu izbaudīt kaisli, kurš ne tikai aptur cilvēka garīgo attīstību, bet garīgajā attīstībā atmet cilvēku atpakaļ. Ar šo pārbaudījumu sastopas ne tikai garīgā ceļa gājēji, bet ikviens cilvēks, kurā ir liela uguns enerģija (liela aktivitāte), kas spēj aktīvi darboties un strādāt.

Kāpēc cilvēki mēdz nonākt kaisles varā? Vai kāds no malas viņus tam pamudina? Protams, tumsas spēki aktīvi darbojas, lai tikai pamudinātu cilvēkus nodoties dažādām kaislībām. Šim mērķim tumsas spēki izmanto plašsaziņas līdzekļus, kas visefektīvāk iedarbojas uz cilvēka psihi, kā arī mūziku un citus veidus. Tomēr jāņem vērā fakts, ka tumsas spēki to nevarētu izdarīt, ja cilvēkā nebūtu iekšēja vēlme iegūt šādu pieredzi jeb citiem vārdiem sakot, vēlme piedzīvot kaisles sniegto baudas izjūtu.

Esmu novērojusi, ka kaisles tīklos iekrīt cilvēki, kas bērnībā ir bijuši paklausīgi bērni saviem vecākiem. Bieži šādiem bērniem vecāki ir ļoti stingri vai prasīgi. Viņi ir labi mācījušies skolā un kādam pat paveicies izveidot ģimeni un sasniegt labus rezultātus karjeras attīstībā, bet te negaidot šis cilvēks iekrīt kaisles varā, atsakoties no savām vērtībām. Cilvēks visu savu dzīvi pakļauj tikai vienai domai – izbaudīt kaisli. Kādu laiku šis cilvēks noturas amatā savu pagātnes nopelnu dēļ, bet tas ir tikai uz laiku, līdz apkārtējie pamana, ka šis cilvēks vairs nespēj neko radīt, nenotiek attīstība un sākas stagnācija.

Bieži kaisles tīklos iekrīt augstas amatpersonas un veiksmīgi uzņēmēji, kas savā karjerā ir sasnieguši augstu līmeni. Kāpēc tā? Tāpēc, ka šie cilvēki ir ļoti labi attīstījuši intelektu, bet nav to līdzsvarojuši ar garīgumu jeb citiem vārdiem sakot, viņi neizprot pasaules kārtību un dzīves likumus. Līdzsvars ir izzudis, un cilvēks, kas sasniedzis karjerā un materiālā stāvoklī ļoti daudz, vairs negūst no dzīves prieku, un tad uzrodas kāds/a, kas aicina pamēģināt ko nebijušu. Vīrietis, kas bijis heteroseksuāls, pamēģina attiecības ar vīrieti. Tas pats attiecas arī uz sievietēm, kas negaidīti no kārtīgas mātes pārvērtusies par viegli iegūstamu sievieti, mainot partnerus kā zeķes.

Lielie Skolotāji māca, ka mācekļiem (garīgā ceļa gājējiem) jāatrod sevī spēks pārvarēt ienaidniekus, kas, galvenokārt, mājo mūsos pašos, visādu neizdzīvotu kaislību un ieradumu veidā un bieži vien tikai ārējie apstākļi un nosacījumi liek tiem atmosties sirdī, saindējot mūsu apziņu. Lielie Skolotāji īpaši brīdina par ārējo apstākļu ietekmi uz mūsu apziņu, tāpēc mums pašiem ir jākontrolē kādā vidē mēs uzturamies. Mums pašiem sevi ir jāsargā no kārdinājumu uzbrukumiem.

Vairākus gadus atpakaļ man bija iespēja aprunāties ar vīrieti, kurš bija iekritis kaisles varā un zaudējis pilnīgi visu – amatu, mantu, naudu, ģimeni un reputāciju. Patiesībā tieši šī situācija, ka viņš pilnīgi visu pazaudēja, arī bija viņa glābiņš, lai viņš beidzot pamostos no kaisles varas un saprastu kur tā viņu bija novedusi. Arī šis vīrietis bija audzis kārtīgā ģimenē, tomēr viņš kopš bērnības cieta no mīlestības trūkuma – viņu nepieņēma bērni, jo izskatā bija pārāk apaļīgs un skolā pārāk labi mācījās. Viņā bija attīstījušās bailes “mani nemīl”, kas bija viens no veicinošiem faktoriem, lai viņš iekristu kaisles varā. Par laimi viņš pamodās un pats sāka rāpties no bedres ārā. Viņam neiet viegli, bet Dievs palīdz, ja tikai redz, ka cilvēks nācis pie prāta. Tomēr es šaubos, vai viņš būtu nācis pie prāta, ja nebūtu zaudējis materiālo labklājību, jo tad viņam būtu iespējas pabarot savas bailes “mani nemīl” ar naudu, t.i., cilvēkiem, kam ir daudz naudas netrūkst paziņu, kas gatavi palīdzēt to notērēt, radot ilūziju, ka viņus mīl un ciena.

Diemžēl sabiedrība ir ļoti neizglītota un nesaprot kāpēc nedrīkst nodoties kaislībām. Mūsdienu sabiedrība ir ļoti attālinājusies no tikumības baušļiem un pat, ja tos zina, tad neizprot to jēgu, jo ne skola, ne baznīca neprot tos izskaidrot tā, lai cilvēks spētu pārvarēt kārdinājumu situācijas. Tāpēc daudzu cilvēku acīs tikumības baušļi ir pārvērtušies par dogmām, bet tā tam nevajadzētu būt.

Ko darīt, lai glābtu sabiedrību no degradācijas? Lielo Skolotāju dotajā Mācībā ir teikts: “It visas nelīdzsvarotības dabiskā kārtā pakāpeniski jāizskauž. Ar pavēli vai varmācību nav iespējams izbeigt nevienu kaismīgu nelīdzsvarotību. Izturīgu tiltu cels centieni, kas bāzēsies uz izkoptas apziņas pamatiem. Ir jāatskārš noderīgums, un tad iestāsies arī pareiza evolūcija. Bet bez atskārsmes nav iespējams pārvarēt zemākās pasaulīgās kaislības.”

No savas pieredzes esmu sapratusi, ka nevienam nevar ar spēku uzspiest tikumības baušļus, jo tas var radīt pretēju rezultātu – pamēģināt aizliegto augli. Nevienu nedrīkst piespiest apgūt Lielo Skolotāju doto Mācību, tam ir jābūt iekšējam aicinājumam. Mums jāmāca sabiedrība domāt, bet tas ir jādara jau no bērnības. Diemžēl skolā bērniem ir jāapgūst tik daudz priekšmetu, ka domāt par dzīvi nav laika. Absurds, bet tāda ir realitāte. Es garīgajā literatūrā izlasīju, ka pareizs mācību stundu sadalījums skolā būtu 50% intelekta attīstībai un 50% garīguma attīstībai jeb vērtībizglītībai. Reālā situācija ir tāda, ka garīguma attīstība notiek tik minimāli, ka domāju, ka pat 1% nesanāk.

Šādas audzināšanas rezultāts ir intelektuāli spējīgs pieaugušais, kas ar savu intelektu sasniedz labus rezultātus karjerā, izveidojot sev labi nodrošinātu materiālu dzīvi, bet zaudējot mīlestību un cilvēcību. Mīlestība tiek aizstāta ar dažāda veida kaislībām.

Kas notiek ar šo cilvēku? Viņš lēnām pārvēršas par dzīvnieku, saglabājot cilvēcisko izskatu. Diemžēl, ja viņš dzīves laikā nepamodīsies un kaislību pārņemts atstās fizisko iemiesojumu, tad nākamajā dzīvē viņš iemiesosies ļoti zemas attīstības cilvēkā, kur varēs baudīt kaislības, bet būs zaudētas visas intelektuālās spējas. Bieži šādu kaislību pārņemtie cilvēki, jau šajā dzīvē zaudē prātu un nokļūst psihoneiroloģiskajās slimnīcās.

Kā atmodināt sabiedrību no kaislību ilūzijas? Manuprāt ir pienācis laiks katram kaut ko darīt, lai vispirms celtu savu apziņas līmeni, un pēc tam dalītos ar šīm zināšanām un pieredzi ar saviem tuviniekiem, draugiem, paziņām un kolēģiem. Tikai tā mēs kopīgiem spēkiem celsim kolektīvo apziņas līmeni, kas ne tikai palīdzēs mūsu valstij nodrošināt labklājību, bet arī izveidot spēcīgas ģimenes, kuru galvenā vērtība būs mīlestība. Jau šobrīd mēs redzam straujus dzimstības rādītāju samazinājumu. Arvien vairāk jauniešu nevēlas uzņemties atbildību par ģimeni un bērniem, jo tas ir grūti un prasa uzupurēšanos. Arvien vairāk sievietes nevēlas upurēt savu karjeru un materiālo labklājību pie kuras pieradušas, lai izveidotu ģimeni un radītu bērnus. Tanī pat laikā ir pietiekami daudz ģimenes, kas gribētu bērnus, bet nespēj tos radīt. Kāpēc izveidojusies šāda situācija? Kāpēc sabiedrība Latvijā noveco? Tāpēc, ka daudzi cilvēki ir pazaudējušies kaislībās jeb baudās.

Pašlaik situācija izskatās diezgan bezcerīga, tomēr es ticu, ka pārmaiņas būs tikai uz labo pusi. Žēl, ka mēs ļaujamies pārmaiņām tikai pēc smagiem satricinājumiem, bet tāda ir cilvēka daba. Tāds pagaidām ir sabiedrības kolektīvais apziņas līmenis.

Padomā kā ir ar tevi? Vai spēj pārvarēt vēlmi izdzīvot kaislības un atsakies no kārdinājumiem, kuri nāk tavā ceļā?

Kāda tad ir kaislības mācība? Atbilde: dzīvojot kaislībās, cilvēks pazaudē īsto brīvību, jo viņam jādara viss, lai viņš iegūtu to, ko iekārojis. Viņš vairs nespēj domāt ne par ko citu kā tikai par to, kas viņam sniedz kaisles izjūtu. Viņš kļūst atkarīgs no kaisles un tā tik ļoti paverdzina cilvēku, ka viņš var pat pazaudēt savu būtību un degradējas.

Kaislības mācība – patiesas brīvības izpratne. Tikai brīvs cilvēks no visa veida kaislībām spēj izdarīt daudz laba sabiedrībai un Dievam, paplašinot savu apziņas līmeni. Tikai cilvēks, kas ir atbrīvojies no kaislībām, spēj patiesi mīlēt un radīt skaistumu, kas dziedina cilvēku dvēseles.

Tāpēc kaislības mācība pievērš uzmanību cilvēka iekšējai brīvībai, jo daudzi cilvēki ar iekšējo brīvību izprot pretējo – dzīves baudīšanu, neizprotot, ka dzīves baudīšana nedod iekšējās brīvības izjūtu, jo baudas pieprasa vairāk un vairāk, nekad nav gana. Tikai brīvs cilvēks spēj pateikt – viss, man pietiek. Tikai brīvs cilvēks patiesi jūtas laimīgs un piepildīts, jo nekas neierobežo viņa radošā potenciāla attīstību un izpausmi. Tikai brīvs cilvēks nebaidīsies runāt par Dievu sabiedrībā, kas to noliedz, un nebaidīsies atklāt problēmas pa kurām sabiedrība klusē. Tāpēc brīvs cilvēks izjūt piepildījuma izjūtu un viņam nav nepieciešamas baudas jeb kaislības. Viņš zina, ka neviena kaislība nespēj aizstāt piepildījuma izjūtu, kuru var sasniegt tikai kalpojot Dievam.

 

Autore: Elvita Rudzāte