Kalpošana – laimīgas dzīves pamats 01.07.2021
Visi cilvēki vēlas būt laimīgi. Par laimīgu cilvēku var kļūt ikviens, ja viņš ir gatavs samazināt savu ego un kļūt par devēju, kas dod, lai dotu, nevis, lai saņemtu.
Laime ir – kalpot cilvēku dvēseles glābšanai. Tā arī notiek, kad gars apzinās kalpošanu. Kalpošanas ceļš var novest pie Augstākas zināšanas jeb dzīves izpratnes augstākajā līmenī, jo kalpotājam Dievs dod iespēju piekļūt informācijas avotiem, kas atrodas Smalkās Pasaules augstākajos līmeņos.
Tie, kas uzsākuši Dižā Kalpojuma ceļu, dažreiz baiļojas, vai viņiem pietiks garīgo krājumu nemitīgai atdošanai? Tiesa, viņi zina, ka devīga roka nekļūs nabaga, bet tiem grūti to piemērot garīgā nozīmē. Patiesi, sadarbojoties ar Hierarhiju jeb Gaismas Brālību, neizsīks garīgais krājums. Neapklusīs sirds, kas glabā Valdoņa jeb Gaismas Skolotāja attēlu. Tālab nav jābaiļojas, ka gara krājums izsīks – tas ir neizsmeļams.
Lielā Kalpošana ir lielas rūpes. Neviens, kas piedalījies Patiesības Krusta nešanā, nepagurs. Svētība tiem, kas kaut reizi padomājuši, ka viņiem dotas iespējas Kalpošanai. Bet kas lepnībā domā “tikai pats sasniegšu”, tas savas iespējas izlieto, lai kalpotu patībai jeb savam ego. Ne savu nopelnu apzināšanās, bet ziedošanās palīdz pārkāpt sliekšņus. Kad ziedošanās ir pilnīga jeb nesavtīga, tā noved garām visām šausmu parādībām.
Cilvēkus, kas uzņēmušies Dižo Kalpošanu, var nosaukt par “Debesu akmeni”! Tiecoties viņi visu apkārtni pildīs ar Gaismu. Viņi caururbj zemākos slāņus un ietver sevī dimantu, bet nav viegli būt dimantam, lai pārvarētu tumsu, ir jānostiprinās gaismā, kas nozīmē, Dievišķo likumu izprašana un praktizēšana laicīgā dzīvē. Dižā Kalpošana nepazīst mieru, gars norūdās pārvarot dažādas grūtības. Kalpošanas ceļā var gadīties visnegaidītākais, bet pieredzējis Vadonis neaizmirsīs, ka katrs pasaulīgs zaudējums kompensējas izplatījumā. Citiem vārdiem sakot, Kalpošanas ceļš nenozīmē garantētu veiksmi. Var nākties piedzīvot arī neveiksmes, bet visu, ko esi darījis ar tīru sirdi un nesavtīgi, dod labumu visam Visumam un pašam Kalpotājam.
Tā dižā Kalpošana ir pienākums un gods. Dižā Kalpošana ietver visu cilvēci. Ne tautība, nedz kādi citi ierobežojumi nedrīkst ierobežot Kalpošanu Labumam.
Var zaudēt drosmi un neatlaidību, ja sāksim sev iestāstīt, ka kaut kas nav izpildāms. Nevar kalpot Gaismas Brālībai bailīgs un izvairīgs cilvēks. Kalpot var pašaizliedzīgs cilvēks, kas spēj iedvesmot citus. Pašaizliedzība nav nekas cits kā iedvesma: bailīgums nav iedvesma.
Kalpošana nav labklājības vairošana, bet gan svētības nešanā cilvēces labā. Nekas nav tik tāls no Augsto Skolotāju dzīves, kā labklājības un greznības jēdziens. Viņu dzīve ir Skaistums, bet greznība ir skaistuma pretpols.
Tieši, vēloties staigāt Kalpošanas Ceļu, mums ir nepieciešami sevī attīstīt izzināšanas spēju. Izsakot pilnīgu uzticību mūsu izvēlētās Mācības gudrībai, mums tomēr nav jāpieņem katrs norādījums akli, balstoties tikai uz ticību. Ja mēs kaut ko neesam sapratuši, nedrīkst to atkārtot kā papagailis tikai tādēļ vien, kas tas ir teikts Mācības grāmatā. Tas būs visdrošākais ceļš uz fanātismu un sektantismu. Mums ir jāvirza mūsu domāšanas spēks uz to, lai noskaidrotu sevī visu neskaidro. Tā nebūs Mācības kritika, bet tikai pareiza tiekšanās pasargāt to no izkropļojuma. Jo tik daudz ļaunuma ir iesēts ar šo aklo ticību un svēto rakstu nedzīvo burtu pieņemšanu! Ir jāsaprot, ka ne uz vienu jautājumu nav iespējams atbildēt pilnībā izsmeļoši, jo atbilžu uz katru jautājumu ir tikpat daudz, cik apziņu, kas šos jautājumus izvirza. No šejienes arī rodas visi lielo mācību izkropļojumi. Tādēļ nebaidieties pakļaut domu analīzei grāmatas, kas traktē par Mācību un Skolotājiem. Godīgā meklējumā un apspriešanā, patiesā gribā saprast – nav zaimošanas.
Kalpošana prasa diženu pašaizliedzību un visu spēku kāpinājumu jeb saspridzinājumu. Cilvēkus, kas iet dižo Kalpošanas ceļu, nevar aizraut materiālā labklājība. Zemes laimi aizvieto augstākās gudrības atskārsmes laime, kas māceklim uzmirdz tikai reti. Dižajam Kalpotājam ir jārēķinās ar vajāšanu, apmelošanu un daudzajiem šķēršļiem, kas vairojas atbilstoši augšupejai, jo Gaismas kalpotājs apgaismo tumsas kalpu drūmās paslēptuves. Nav augstāka varoņdarba, kā Kalpošana cilvēces labumam, bet nav arī grūtāka.
Kosmiskajos jaunveidojumos kalpošana uzliek par pienākumu pārveidot apziņu. Kļūdas iespējamas. Vislielāko kļūdu var attaisnot, ja tās avots tīrs. Bet šo tīrību izmērīt spēj tikai attīstīta apziņa. Kalpošanas prieks spēj izpausties tikai kad ir paplašinātas apziņas. Vajag iegaumēt, ka katra trīsgade uzskatāma par apziņas pakāpi; tāpat arī katra septiņgade nozīmē centru atjaunošanos.
Varoņa sirds pazīst pašaizliedzību vispārības labuma vārdā. Tā pazīst pašatteikšanos un dižo Kalpošanu, jo varoņa ceļš ne vienmēr cilvēku pateicības vainagiem noklāts. Bieži dižie Kalpotāji tiek izsmieti un noniecināti.
Katra Cilvēces Ugunīgā Kalpotāja izpausme ir jaunrade cilvēces labā, lai cilvēce kļūtu labāka. Cilvēce kļūs labāka, ja tiks paplašināts sabiedrības kolektīvais apziņas līmenis, bet kolektīvo sabiedrības apziņas līmeni var paplašināt tikai sekošana savai Sirdsapziņai, uzklausot savu Sirdsbalstiņu un kļūstot par radītāju, atjautīgi pārvarot dzīves grūtības.
Dižam Kalpotājam seko daudz ļaužu. Arī tu vari kļūt par dižo Kalpotāju, ja tikai tev ir tīri nodomi, nav savtīgu interešu un esi ceļā pie Dieva, jo bez Augstāko Spēku jeb Gaismas Brālības atbalsta nav iespējams veikt dižus darbus.
Autore: Elvita Rudzāte