Kam ir patiesība par notikušo “Kalna svētību kopienā” Bruknā? 27.08.2020

Svetlana jautā: Ļoti vēlētos dzirdēt Jūsu viedokli par notikušo “Kalna svētību kopienā” Bruknā. Vai taisnība ir kaut kur pa vidu? Sabiedrības viedoklis dalās. Nav viennozīmīgas atbildes?

Elvita Rudzāte atbild: Sabiedrībā nav neviena jautājuma, kur visi domātu pilnīgi vienādi. Vienmēr sabiedrības viedoklis dalās un dalīsies, jo tas ir atkarīgs gan no cilvēku apziņas līmeņa, zināšanām, pieredzes un citiem faktoriem.

Skandāls ap notikušo “Kalna svētību kopienā” ļoti labi izgaismo sabiedrības neizpratni par to, kas ir kopiena. Protams, pasaulē pastāv kopienas, kas degradē šī vārda patieso nozīmi, bet tas nav Kalna svētību kopienas gadījums.

Lielie Skolotāji ir devuši informāciju par to kādai vajadzētu būt Svētā Gara Kopienai, bet lai izveidotu tik augsta līmeņa kopienu, visiem kopienas dalībniekiem ir jābūt ar vienlīdz augstu apziņas līmeni. Ja kaut viens kopienas loceklis nesasniedz tik augstu apziņas līmeni, tad viņš sāk kopienu kā tārps grauzt. Un lai cik dīvaini tas nešķiet, viņam tas var izdoties, ja kopienas līderis ignorē tārpu. Līdzībās runājot, mazs tārpiņš no iekšienes var saēst lielu, skaistu un veselu ābolu un to pamana tikai tad, kad ābolu sāk ēst un tas jau ir sapuvis.

Katrai kopienai ir noteikumi. Ja kāds neievēro kaut vienu kopienas noteikto noteikumu, tad tas var sagraut kopienas pastāvēšanu. Tāpēc neviens kopienas līderis nedrīkst pieļaut kopienas noteikumu neievērošanu. Vienīgais, ko viņš drīkst, viņš var mainīt noteikumus, ja redz, ka tā izpilde negatīvi ietekmē kopienas darbu un pastāvēšanu.

Kalna svētību kopiena ir uzņēmusies ļoti grūtu darbu – sniegt palīdzību cilvēkiem, kuri cieš no atkarību problēmām, jūtas nevajadzīgi, neredz dzīvei jēgu utt. Citiem vārdiem sakot, tie ir cilvēki, no kuriem sabiedrība novēršas. Diemžēl arī valsts izveidotās institūcijas – sociālie dienesti, krīzes centri, aprūpes mājas, ārstniecības iestādes u.tml. nespēj palīdzēt šiem cilvēkiem, jo parasti šie cilvēki Kalna svētību kopienā griežas kā pie pēdējā cerību stariņa.

Es personīgi ļoti augstu novērtēju un pat apbrīnoju Andreja Mediņa paveikto. Viņš ir uzņēmies visgrūtāko uzdevumu līdzīgi kā Svētā Terēze no Kalkutas – palīdzēt tiem, kuriem klājas visgrūtāk, kuri ir zaudējuši pamatu zem kājām un nonākuši savas dzīves zemākajā punktā. Turklāt viņš to dara pilnīgi bez maksas, nodrošinot palīdzības lūdzējus ar dzīvošanai visu nepieciešamo. Viņš ir izvēlējies tādu kopienas modeli, kur visi ļoti daudz strādā (no agra rīta līdz vēlam vakaram), jo tikai darbā cilvēks spēj aizmirst kārdinājumus un atbrīvoties no pārdzīvojumiem, kas brīvā laikā nedod mieru. Tikai darbā cilvēks pats nonāk pie atklāsmēm, jo strādājot cilvēks tuvojas Dievam. Ja cilvēks darbu neredz kā svētību sev pašam, tad darbs viņam sagādā grūtības un viņš to sāk nicināt līdz sāk nicināt tos, kas viņam liek strādāt.

Diemžēl ne visi Kalna svētību kopienas locekļi izprot Andreja Mediņa noteiktos noteikumus – kāpēc tie ir tādi kādi tie ir, kāpēc dienas ritms ir tāds kāds tas ir, kāpēc tik daudz jāstrādā, tāpēc viņos aug neapmierinātība un dusmas. Tā iespējams ir viena no Andreja M. kļūdām, ka viņš nav kopienas locekļiem pietiekami labi izskaidrojis, kāpēc noteikumi ir tādi kādi tie ir un kā to ievērošana palīdz cilvēkam izkļūt no “bedres” un kā to neievērošana sagrauj kopienu. Ja cilvēks neizprot noteikuma nozīmi, tad viņam ievērot noteikumu ir ļoti grūti.

Tanī pašā laikā Andrejs M. nespiež nevienam uz kopienu nākt un atļauj doties projām, ja tikai cilvēks pats to vēlas. Cilvēkam ir izvēle – palikt kopienā, pieņemot kopienas noteikumus, vai doties projām.

Es personīgi arī zinu cilvēkus, kas ir dzīvojuši Kalna svētību kopienā un no tās aizgājuši neapmierināti, bet es skaidri saskatīju, ka šie cilvēki tur dzīvoja gaidās, lai Andrejs M. atrisina viņu problēmas. Andrejs M. nerisina problēmas, viņš dod iespēju dzīvot kopā ar cilvēkiem, kas viņu pieņem tādu kāds viņš ir, ļaujot cilvēkam pašam caur fizisko un garīgo darbu nonākt pie atziņām, izprotot savā dzīvē pieļautās kļūdas un neapgūtās mācības. Diemžēl cilvēki nav gatavi smagi strādāt, daudzi no viņiem grib tikai saņemt, bet nav gatavi dot. Turpretim Andrejs M. ir īsts devējs, viņš ne no viena neko negaida, viņš tikai dod.

Šobrīd iemiesojumā nav nevienas pilnīgas būtnes, katram cilvēkam ir savi trūkumi. Arī Andreja M. viens no trūkumiem ir rupja valoda, bet ne vienmēr viņš ir rupjš. Piemēram, es vienu reizi biju aizbraukusi ciemos uz Kalna svētību kopienu un pavadīju tur visu dienu. Es nedzirdēju nevienu rupju vārdu no Andreja M. mutes, bet kopienas locekļi man uzdeva jautājumu, vai priesteris drīkst būt tik rupjš? Lielie Skolotāji māca, ka ar katru cilvēku ir jārunā viņam saprotamā valodā. Diemžēl daļa no Andreja M. palīdzības lūdzējiem saprot tikai rupju valodu. Es neattaisnoju Andreja M. rupjību, bet cilvēcīgi saprotu, ka Andrejs M. pagaidām nav atradis citu pieeju pie cilvēkiem, kas atsakās klausīt noteikumus, tāpēc dažkārt viņa tiešā un pat rupjā valoda var cilvēku aizvainot. Žēl, ka cilvēki redz tikai slikto, bet labo nespēj novērtēt.

Arī man ir trūkumi, tikai savādāki nekā Andrejam. Tieši tāpat ir arī citiem cilvēkiem – katram savi trūkumi. Diemžēl sabiedrība vēlas redzēt garīgos līderus kā ideālas personības. Ja cilvēks kļūst ideāls, tad viņš nespēj vairāk dzīvot vidē, kur vides vibrācijas ir pārāk zemas – viņš mirst vai, ja vēlas izdzīvot, tad samazina pats savas vibrācijas, pieļaujot kļūdas. Tāpēc augstas apziņas cilvēki cenšas izvairīties no sabiedrības un meklē vientulīgu dzīvi mežā, tuksnesī vai kalnos. Tāpat ir zināms, ka šobrīd iemiesojušās augstas apziņas dvēseles pirms iemiesošanās uzņēmās citu cilvēku slikto karmu, lai tikai varētu iemiesoties un palīdzēt cilvēcei kļūt labākai. Iespējams Andrejs M. arī pirms iemiesošanās uzņēmās citu cilvēku sliktu karmu, lai tikai varētu iemiesoties un izpildīt Dievišķo uzdevumu. To zina tikai Dievs.

Es iesaku visiem noskatīties Kalna svētību kopienas sniegto preses konferenci, kur ļoti labi tika izskaidrota situācija un atbildēts uz jautājumiem, skatīt: https://www.tvnet.lv/7046888/pravests-medins-noliedz-lielako-dalu-bernu-tiesibu-aizsardzibas-inspekcijas-konstateto-parkapumu

Sliktākais šajā situācijā ir tas, ka tiek plašsaziņas līdzekļos izplatītas puspatiesības. No Lielo Skolotāju Mācības ir zināms, kas viskaitīgākā nepatiesība ir puspatiesība, jo cilvēki sāk uzticēties tam, kas saka puspatiesību un neuzticēties tam, kas saka patiesību. Tā tas ir noticis arī šajā skandālā.

Vēl mani ļoti satrauca Labklājības ministres izteikums TV, ka šo situāciju izvērtēs tikai no likumīgā viedokļa. Mīļie, cilvēki! Ja mēs atteiksimies no situācijas izvērtēšanas pēc būtības un neskatīsimies uz to ar sirds acīm, tad mēs visi kļūsim par ROBOTIEM. Vai tas ir ceļš, ko esam izvēlējušies – kļūt par robotiem?

Mums vajadzētu priecāties par to, ka cilvēki bez profesionāliem sertifikātiem ir spējuši uzbūvēt baznīcu un saremontēt ēkas. Senos laikos sertifikāti būvniekiem netika izsniegti, bet ēkas saglabājušās līdz mūsdienām. Mūsdienās cilvēki ar sertifikātiem uzbūvē ēkas, kuras sagrūst. Vai tiešām nesaprotiet, ka svarīgākais nav sertifikāti, bet gan atbildība pret to, ko darāt? Atbildīgs cilvēks neko nedarīs pavirši. Tieši milzīgās birokrātiskās prasības ir novedušas pie tik augstām projektēšanas un būvniecības izmaksām, ka ģimene nespēj 10 gadu laikā sakrāt naudu, lai uzbūvētu savu māju. Agrāk cilvēki paši būvēja savas mājas un es neesmu dzirdējusi, ka viņi būtu cietuši no ēku sagrūšanas problēmām. Vēl šodien ir saglabājušās koka ēkas, kuras var apskatīt Brīvdabas muzejā.

Skatoties no augstāka skata punkta, Augstākie Spēki  izvēlējās Andreju M. par upuri, kam uzbrūk, lai caur šo uzbrukumu atklātu sabiedrībai, cik daudz absurdu situāciju valstī un nekas nemainās. Augstākie Spēki izvēlējās Andreju M. tieši tāpēc, ka viņam ir ļoti spēcīgs gars un viņš nepadosies. Šis skandāls apvienos līdzīgi domājošos un tas būs spēks, kas veiks pārmaiņas Latvijā iespējams jau tuvāko gadu laikā.

Interesanti, ka šobrīd daudzās valstīs notiek kaut kas, kas sāk apvienot līdzīgi domājošos. Es ceru, ka Latvijas augstākās amatpersonas un ierēdņi būs pietiekami gudri, un ieklausīsies pretējā viedoklī, iedziļinoties jautājumā pēc būtības. Likumi ir jāievēro, bet nevajag aizmirst, ka arī likumus ir rakstījuši tikai cilvēki, kas ne vienmēr izprot jautājumu visdziļākajā būtībā. Es reiz sev uzdevu jautājumu, ja es būtu deputāte, vai es spētu izprast visus likumus, kas tiek apstiprināti Saeimā. Godīgi atzīstu, ka nespētu, kaut arī esmu daudzpusīgi attīstīta un strādājusi ļoti dažādās nozarēs. Tāpēc man ir žēl “tautas kalpu”, kas domā, ka viņi to spēj un vēl vairāk žēl, ka absurdo situāciju skaits pieaug.

Tāpēc es izsaku visdziļāko cieņu un pateicību Andrejam M. par paveikto un neapvainoties uz tiem, kas šobrīd viņu nozākā, padomājot, kā pats var mainīties, lai parādītu sabiedrībai piemēru, ka pārmaiņas ir iespējamas, ja tikai ir vēlēšanās.