Kāpēc bendēt savu dzīvi, ja otrs ar tevi eksperimentē? 27.10.2015

Hella jautā: Daudz kas rodas attiecībās no bailēm, ka nemīl un otrs cilvēks tiek pārbaudīts vēl un vēl (Zanes raksts par agresīvo draugu). Kādas
tiesības otram neredzēt to, kas viņam ir blakus un nepelnīti saņem šos nelietīgos pāridarījumus? Neviens cilvēks nav eņģelis un pacietība var beigties. Kāpēc bendēt savu dzīvi, ja otrs ar tevi eksperimentē? Protams, ka paciešot agresiju aug iekšējā agresija un tā turpinās ar vien tālāk. Mans vīrs grib braukt uz ārzemēm pelnīt naudu bērniem no pirmās laulības, bet mani neņem līdzi.

Elvita Rudzāte atbild: Dievišķais likums māca, ka viss, kas dzīvē notiek ir absolūti taisnīgi. Mēs katru dienu ar savu rīcību ražojam enerģiju. Ja mēs darām kaut ko labu, mēs ražojam pozitīvu enerģiju. Ja mēs darām kaut ko sliktu, mēs ražojam negatīvu enerģiju. Šādas enerģijas mēs esam saražojuši arī daudzo iepriekšējo dzīvju laikā par kuru eksistenci esam aizmirsuši. Tas patiesībā no Dieva puses ir tikai humāni, ka Viņš mūs pasargā no informācijas par iepriekšējām dzīvēm, jo mums būtu ļoti nepatīkami redzēt visu slikto, ko esam paši sastrādājuši, kā arī slikto, ko esam piedzīvojuši. Mēs pat nevēlamies atcerēties slikto, kas ir bijis šajā dzīvē.

Ja mūs piemeklē sliktais šajā dzīvē, tad tas nozīmē, ka pienācis laiks atstrādāt slikto enerģiju, kuru paši esam saražojuši pagātnē. Kurš ir vainīgs pie tā, ka mēs pagātnē esam saražojuši ar savu slikto rīcību un nepareizo attieksmi pret dzīvi negatīvu enerģiju? Tikai mēs paši. Daži cilvēki vaino Dievu un Augstākos spēkus, kas viņiem atgriež karmu, bet kurš tad radīja šo slikto karmu? Tikai mēs paši. Tāpēc nevainojiet citus cilvēkus savās problēmās, bet mācieties no problēmām atbrīvoties ar piedošanu, pareizu attieksmi pret dzīvi, nevienam nenodarot sāpīgi ne ar savām domām, ne ar saviem vārdiem, ne ar savu rīcību. Ja tomēr neapzināti vai apzināti esat kādam nodarījis pāri, tad lūdziet piedošanu, lai dzēstu savu saražoto slikto enerģiju.

Katrs var dzīvot tā kā vēlas. Ja kāds negrib mācīties un izprast savas neapgūtās mācības, tad droši vien pareizāk būs aiziet no negatīvās situācijas, atstājot neapgūtās mācības izprašanu uz vēlāku laiku šajā dzīvē vai uz nākamo dzīvi. Tā ir katra cilvēka brīva izvēle kad mācīties – tagad vai vēlāk, bet no mācības izprašanas aizbēgt nav iespējams.