Kāpēc bērnam ir dusmu lēkmes? 30.11.2018

Laura jautā: Nezinu vairs ko iesākt ar bērnu. 4 gadi. Katru dienu histērijas un dusmu lēkmes, ja kaut kas nav pa prātam. Apvainojas par visu un pati sadomā apvainošanās iemeslus. Apsūdz mani, ka esmu kliegusi, kaut gan vienīgā kura kliedz, ir viņa pati. Dusmu lēkmēs vairs pati nesaprot ko runā. Pārgrieztām acīm kliedz. Vai mums jāapmeklē kāds speciālists vai arī vaina ir manī. Cenšos izdabāt, cik iespējams, bet viņa, ja arī nebūs iemesls, tad pati to izdomās un trakos.

Elvita Rudzāte atbild: Tā parasti uzvedas egoists, kas nedabū to, ko vēlas. Bērns ir vecāku summa – 50% no tēva un 50% no mātes. Ja gan tēvs, gan māte ir egoisti, tad bērnā egoisms ir divas reizes vairāk. Mūsdienās šādu bērna uzvedību, kad bērns kļūst nevaldāms vai nepamatoti emocionāls, sauc par autisma sindromu.

Tomēr mani mulsina fakts, ka bērns melo. Šajā vecumā bērni parasti nemelo. Vai bērns mājās redz melus? Vai arī viņš ir tik emocionāli nelīdzsvarots, ka iztēle ir tik aktīva, ka viņš spēj izdomāt un noticēt tam kā nav.

Jebkurā gadījumā bērna uzvedība norāda, ka ģimenē pietrūkst mīlestības un rēķināšanās citam ar cita vajadzībām. Vecāku neapgūtā mācība ir egoisms jeb rēķināšanās ar citu vajadzībām.

Laurai pašai ir jānovērtē, cik adekvāta ir bērna uzvedība. Ja tā šķiet absolūti neadekvāta, tad ir nepieciešams meklēt bērna psihologa palīdzību. Tomēr arī psihologs nespēs palīdzēt, ja Laura ģimenē neattīstīs mīlestību un abi vecāki nestrādās ar savu egoismu.

Bērns ir skolotājs vecākiem un vecāki ir skolotāji bērnam. Autisma bērni piespiež vecākus atteikties no sava egoisma, un ja vecāki to saprot un sāk darbu ar sevi, tad bērna uzvedība mainās pozitīvā virzienā.