Kāpēc bērni mīl un atceras prasīgus skolotājus? 26.08.2019

Jautājums: Ja prasīgums ir slikts, kāpēc bērni mīl un atceras prasīgus skolotājus? Mūsdienās millenium paaudze vērtē vadītāju pēc zināšanām nevis posteņa. Tā ir činopokloņeņije.

Elvita Rudzāte atbild: Bērni mīl pedagogus, kas ir spēcīgas personības, jo spēcīga personība nekad nemēģinās pāraudzināt bērnus, bet mēģinās katrā bērnā ieraudzīt personību. Tikai personība spēj dzīvot atbilstoši savai būtībai, neuzskatot sevi par labāku vai sliktāku par citiem cilvēkiem. Personība necenšas nevienam pierādīt sevi kā personību. Personība redz fizisko un smalko pasauli kā vienotu veselumu.

Galvenās personības iezīmes:

• Personība brīvi izdara izvēles.
• Personība nebaidās pieļaut kļūdas.
• Personība dzīvo atbilstoši savai būtībai.
• Personība neko nedara, lai pašapliecinātos vai kādam kaut ko pierādītu, bet lai īstenotu savu radošo potenciālu.
• Personība dalās ar to, kas viņam ir, neko negaidot pretim.
• Personība pieņem citus tādi kādi tie ir, nemēģinot tos mainīt.

Personības mēdz būt ļoti dažādas. Ir personības, kas ir ļoti prasīgas, bet viņu prasīgums nevienam netraucē, tieši otrādi, viņu augstu novērtē. Piemēram, es atceros mūzikas skolā skolotāju, kura bija ļoti prasīga pret saviem audzēkņiem, bet audzēkņiem viņa patika, daudzi vēlējās pie viņas mācīties un tas bija tikai tāpēc, ka viņa strādāja ar maksimālo atdevi, mīlēja savu darbu un savus audzēkņus. Neviens audzēknis neuzdrošinājās uz stundu atnākt nesagatavojies, jo cienīja savu skolotāju.

Bērni mīl pedagogus no kuriem plūst mīlestības enerģija un kuri ir aizrāvušies ar savu priekšmetu. Ja bērns redz, ka pedagogam “acis mirdz”, izklāstot tēmu, tad bērni uzmanīgi klausās. Kaut arī jaunā kompetenču pieeja aicina bērniem pašiem meklēt atbildes, es tomēr ieteiktu pedagogiem neaizmirst senu jo senu metodi – stāstīšanu, kur pedagogs dalās savās zināšanās.

Kādreiz man ļoti patika vēsture, jo mums bija vēstures skolotājs, kas interesanti izstāstīja jebkuru vēsturisku notikumu. Taču pēc viņa nāca skolotāja, kas lika pašiem lasīt mācību grāmatu neko nestāstot, un no tā brīža mana interese par vēsturi pazuda.

Bērni patiešām nepakļaujas pedagogam vai direktoram, kurš savu personību ir iznīcinājis. Tāpēc tik svarīgi pedagogam ir kļūt par personību bērnu acīs, bet lai kļūtu par personību bērnu acīs, ir jādzīvo atbilstoši cilvēciskajām vērtībām. Ja pedagogs nezina cilvēciskās vērtības un tās ikdienas dzīvē neievēro, tad nebrīnieties, ka viņš nespēj iegūt uzticamību bērnu acīs. Bērnam nav neviens cilvēciskās vērtības mācījis, bet viņš tās jūt, jo tās ir katra cilvēka sirdī. Bērni vēl nav paspējuši sevi aizvērt tā kā to ir izdarījuši pieaugušie. Tāpēc viņi ar sirdi jūt, kas ir vērtība, novērtējot katra pedagoga vērtību.