Kāpēc bērniem jācieš no vecāku pieļautām kļūdām? 06.07.2022

Emanuēla jautā: Lasīju vienā no Jūsu atbildēm vienai sievietei, ka, ja vīrs nokrāpis sievu, tad bērns arī uzņemas šādu karmu, kas nozīmējot, ka vai nu bērnu kāds dzīvē nokrāps vai arī bērns pats būs tas, kurš krāps.

Es gribēju jautāt, kāpēc bērnam būtu jācieš no tēva darbībām un jāsaņem tas, ka viņa paša partneris viņu dzīvē nokrāps (ja nebūs tā, ka pats to izdarīs)? Ir taču gadījumi, ka tie cilvēki, kuri pieļauj to kļūdu paši dzīvo labāk nekā tie, kuriem jācieš no tā cilvēka pieļautajām kļūdām. No karmas viedokļa tas nebūtu taisnīgi, jo saka taču, ka to, ko Tu izlaid ārā, to tu dabūn atpakaļ. Bet daudz reižu esmu redzējusi, ka tā nenotiek. Jūs teiktu, ka tā tēvam kā mācība, jo esot grūtāk noskatīties kā bērns cieš nekā, kad pašu būtu piemeklējis tas, ka viņam par to pašam jācieš, bet kāpēc bērnam jāmaksā tēva vietā? Es zinu gadījumus, kad ne tēvs mainās: tēvam viss pa dzīvi bija labi un attiecībās nekādu problēmu, bet bērns visu dzīvi cieta attiecībās. Kāpēc vispār ir tāda lieta kā tas, ka par katru kāda kļūdu cieš tur cik paaudzes-katrai nākamai aizvien lielāka tā nasta par to?

Elvita Rudzāte atbild: Pats svarīgākais, kas ir jāsaprot, ka bērns pirms iemiesošanās izvēlas vecākus, zinot kādas mācības viņam svarīgi apgūt skatoties uz vecāku pieļautajām kļūdām vai kādu karmisku parādu pienācis laiks atstrādāt. Respektīvi tas nozīmē, ja bērns kādā no iepriekšējām dzīvēm ir pieļāvis līdzīgas kļūdas kā viņa vecāki, tad viņš izvēlēsies ģimeni, kur būs neuzticības problēma. Ja viņam pienācis laiks šajā dzīvē apgūt jaunu mācību, piemēram, neuzticības mācību, tad viņš tieši tāpēc izvēlēsies vecākus, kuriem būs problēmas ar uzticību jeb ļaušanos kārdinājumam, lai no vecāku kļūdām mācītos.

Ja bērns pats kādā no iepriekšējām dzīvēm ir bijis neuzticīgs, tad viņš nevarēs izvairīties no neuzticības piedzīvošanas šajā dzīvē, jo uzņemtā karma iepriekšējās dzīvēs ir jāizpērk. Ja bērns vēlas tikai apgūt neuzticības mācību, tad viņš piedzīvos neuzticību sākumā raugoties uz vecāku attiecībām. Ja viņš raugoties uz vecāku pieļautām kļūdām, izdarīs pareizos secinājumus, ka nedrīkst ļauties kārdinājumam un jābūt uzticīgam partnerim, tad viņš mācību būs apguvis un personīgi neuzticību nepiedzīvos.

Piemēram, ja tēvs ir neuzticīgs mātei, un bērna gars skatoties uz mātes ciešanām izdara pareizus secinājumus, ka neuzticība jeb ļaušanās kārdinājumam ir slikta īpašība, un pieaugot cenšas atvairīt visus kārdinājumus, tad viņš apturēs ģimenes karmu savā zarā. Bet ja viņa brālis vai māsa šādus secinājumus neizdarīs, tad viņu ģimenes cietīs no neuzticības.

Ja bērns attaisno tēva neuzticību, uzskatot, ka neuzticība jeb ļaušanās kārdinājumam nav nekas īpašs un pieaugot pats ir neuzticīgs, tad ģimenes karma palielinās un skar nākamās paaudzes līdz kāds no dzimtas sapratīs, ka neuzticība ir slikta īpašība un no tās centīsies atbrīvoties.

Citiem vārdiem sakot, bērns cieš no vecāku kļūdām tikai tad:

• ja pats iepriekšējās dzīvēs ir pieļāvis līdzīgas kļūdas, tādējādi izpērkot savu karmu;
• ja skatoties uz vecāku kļūdām nav apguvis mācību, kuru vecāki neapzināti spoguļoja ar savām nepareizajām izvēlēm.

Ļoti svarīga dzīves gudrība: NEKAD NEVAINOJIET CITUS SAVĀS PROBLĒMĀS, JO NEVIENS CITS KĀ VIEN PATS ESI ATBILDĪGS PAR TO, KAS NOTIEK TAVĀ DZĪVĒ.

Problēma ir tā, ka ne vienmēr mēs ieraugām cēloņu-seku sakarību, bet tie, kas zina Dievišķos likumus, apzinās, ka ja neredzi cēloni šajā dzīvē, tad noteikti tas pastāv kādā no iepriekšējām dzīvēm. Tāpēc visas dzīves problēmas ir jāpieņem ar pazemību un jāmācās tās risināt.