Kāpēc bērniem un mazbērniem jācieš par manām kļūdām? 18.03.2022

Dievišķais Karmas likums nosaka, ka par mazām kļūdām cietīsi pats jau šajā dzīvē, par lielām kļūdām cietīs tavi bērni un pats šajā vai nākamajā dzīvē un par ļoti lielām kļūdām cietīs tavi mazbērni un pats nākamajā dzīvē. Tomēr rodas jautājums, kāpēc jācieš nevainīgajiem bērniem un mazbērniem par manām kļūdām? Kāpēc nav pietiekami, ja pats atstrādāju savas kļūdas?

Atbilde: bērni un mazbērni cieš tāpēc, ka cilvēki nemācās no savām kļūdām. Ja cilvēki mācītos no savām kļūdām un censtos tās izprast, tad droši vien nebūtu aktuāls Karmas likums, bet cilvēki nemācās. Dzīvajā Ētikā šādus cilvēkus sauc par dzīvajiem miroņiem, taču Skolotāji mēģina atmodināt arī dzīvos miroņus, bet tad tas notiek caur ļoti lieliem satricinājumiem jeb pārdzīvojumiem. Piemēram, karš Ukrainā šobrīd ir atmodinājis ļoti daudzu ukraiņu dvēseles.

Padomājiet, kad jums sāp vairāk, vai tad kad ciešat paši, vai tad kad cieš jūsu bērni, vai tad kad cieš jūsu mazbērni? Tie, kuriem ir mazbērni zina, ka visvairāk sāp, ja cieš mazbērni. Dievs cilvēka mūža ilgumu ir radījis tādu, lai mēs varētu piedzīvot savus mazbērnus un redzēt kā tie izaug lieli.

Bērni izvēlas savus vecākus pirms iemiesošanās, zinot kādi pārbaudījumi viņus sagaida. Mēs tikai nosacīti varam teikt, ka cieš nevainīgi bērni, jo pastāv Dievišķais Taisnīguma likums – viss, kas notiek ar tevi ir absolūti taisnīgi. Bērni, kuri piedzīvo ciešanas, ir nevainīgi šīs dzīves laikā, bet tie nav nevainīgi, ja raugāmies uz to iepriekšējām dzīvēm. Ja bērns ir izvēlējies tevi par māti vai tēvu, tas nozīmē, ka viņam ne tikai ir jāmācās no tavām kļūdām, bet arī jāatstrādā karma, kas uzņemta iepriekšējo dzīvju laikā. Tāpēc bērni paši izvēlas vecākus, jo viņi zina kādas mācības vēlas apgūt un kādu daļu karmas atstrādāt šīs dzīves laikā. Tie bērni, kas izvēlas nākt iemiesojumā ļoti skarbā vidē, piedzīvojot vardarbību, nabadzību un citas ciešanas, ir vēlējušies atbrīvoties no lielas karmiskās bagāžas vienas dzīves laikā. Pirms iemiesošanās visi gari izvēlas, cik lielu karmisko bagāžu ņems līdzi atstrādāšanai, lai turpinātu evolūciju.

Dievišķais Karmas likums ir ļoti sarežģīts, taču karma nav fatāla, to ir iespējams mīkstināt. Piemēram, ja bērns iepriekšējā iemiesojumā ir bijis ļoti vardarbīgs cilvēks, tad šajā dzīvē viņš izvēlēsies nonākt vidē, kur piedzīvos vardarbību. Tomēr viņa vecāki var mīkstināt šo bērna slikto karmu ar pareizām izvēlēm, ar lūgšanām, ar mīlestību, ar savu piemēru, rādot, ka vardarbību ir iespējams kliedēt ar mīlestību. Izbēgt no karmas atgriešanās nav iespējams, bet karmu ir iespējams mīkstināt. Ja bērnam ir ļoti smaga karma, tad viņš necietīs no lielas vardarbības, bet sastopoties ar vardarbību zinās kā to kliedēt ar mīlestību, jo būs to mācījies no saviem vecākiem.

Visu nosaka Dievs. Tikai Viņš redz kā mēs mācāmies vai pieļaujam kļūdas. Tikai Viņš lemj, kam atļaut nodarīt pāri un ko pasargāt. Ja Viņš redz, ka mēs nemācāmies, bet Viņš redz, ka mūs vēl ir iespējams atmodināt, tad Viņš atļauj mums piedzīvot ciešanas, lai mēs pamostos no dziļā miega un sāktu uzdot jautājumu: “Kāpēc ar mani tā notika?” Ja ir izskanējis jautājums, tad  tiks meklēta atbilde un cilvēkam ir iespēja augt garā un atgriezties uz Ceļa, ko sauc par Ceļu pie Dieva.

Tātad, ja nevēlies, lai tavi bērni un mazbērni ciestu par tavām pieļautām kļūdām, tad strādā ar sevi, nožēlo savas kļūdas, izproti to sniegtās mācības, lūdz piedošanu tiem, kurus sāpināji, un turpmāk tās neatkārto. Dzīvē visu var labot pozitīvā virzienā, ja tikai ir vēlēšanās.

Autore: Elvita Rudzāte