Sintija jautā: Ar lielu interesi lasu Jūsu mājas lapas rakstus, jautājumus un viedokļus ..
Mums katram dzīvē ir savas mācībstundas, bet ir lietas, kuras ir grūti saprast – kāpēc tieši tas notiek ar mani? Vēlos saprast savu mācībstundu ..
Tas viss sākās šī gada augustā. Mēs ļoti ilgi plānojām bērniņu (vairāk nekā gadu) un tad tas pieteicās. Biju neizsakāmi laimīga, kad ieraudzīju testā divas svītriņas bez apstājas raudāju..tās bija prieka asaras. Bet viss tas nebeidzās ar laimīgām beigām, 11 attīstības nedēļā daktere konstatēja, ka ir apstājusies augļa attīstība (missed), likās, ka tajā brīdī mana dzīve sagruva…pēc mēneša daudz maz atguvos, bet joprojām iekšā ir tas jautājums – kāpēc?
Mana drauga māsai ir zīdainis un mēs esam ielūgti kļūt par krusttvecākiem. Pēc šī visa atgadījuma nezinu kā savākties, kad ieraugu mazo zīdaini, vislaik nāk prātā mans stāsts.. Kā ar to tikt galā?
Elvita Rudzāte atbild: Sintijas viena no mācībstundām ir mazvērtības komplekss – viņa nejūtas pilnvērtīga, jo nespēj radīt bērnu. Otra mācībstunda ir vēlmes. Viņa grib bērnu, bet nesaprot pašu galveno, ka bērns izvēlas vecākus. Bērna atnākšana ir absolūti Dievišķs process un, lai tas būtu ar pozitīvu rezultātu, tas ir jānopelna ar pareizu attieksmi pret dzīvi. Citiem vārdiem sakot, viņa grib, lai Dievs uzdāvina viņai dāvanu un ir neapmierināta, ka Dievs to nedāvina, nepadomājot par to, kāpēc Dievs viņai šo dāvanu nedāvina vai kāpēc Dievs dāvanu paņēma atpakaļ?
Labā ziņa ir tā, ka kāds gars patiesām bija noskatījis Sintiju kā mammu un viņas draugu kā tēvu. Tomēr jau pirmais, kas mani radīja uzmanīgu bija Sintijas emocijas, kad bērns pieteicās. Kaut arī tās bija prieka asaras, tomēr emocijas bija pārspīlētas un tur slēpjas vēl kāda neapgūta mācība.
Bērna gars atnāca, bet vēl nesavienojās ar augli, jo kaut kas viņu nobiedēja, tāpēc viņš aizgāja. Tieši tas ir jānoskaidro, kas tieši varēja bērnu nobiedēt? Iespējams tā bija Sintijas pieķeršanās bērnam, kas skatoties no bērna puses ir saite kaklā, kas smacē nost. Otrais jautājums, kāpēc Sintija plāno bērnu neesot oficiālās attiecībās ar draugu? Tas ir Dievišķā likuma pārkāpums, un varbūt tieši to bērns nepieņem?
Iesaku Sintijai visu notikušo uztvert kā zīmi, ka ir daudz jāstrādā ar sevi. Bērniņš atnāks vēlreiz, ja tikai redzēs, ka māmiņa ar sevi ļoti strādā, ir apguvusi mācības un ievēro Dievišķos likumus.
sending...
