Baiba jautā: Manai meitiņai nākošo nedēļu apritēs viens gadiņš. Nu jau aptuveni divas nedēļas meita katru nakti ap trijiem sāk histēriski raudāt, tā ka nevaru nomierināt, neļauj sev pieskarties, spārdās, veļās uz riņķi. Pēc aptuveni stundas raudāšanas norimst. Nesaprotu ko darīt, kāpēc tā notiek, jo iepriekš tā nekad nav bijis. Piebildīšu, ka abas ar mazo uz atvaļinājumu laiku esam atbraukušas padzīvot uz laukiem, kur dzīvojam jau trīs nedēļas. Bērna tētis (mans vīrs) līdzi uz laukiem nav, jo strādā, atbrauc pie mums pa nedēļas nogalēm. Šajās divās nedēļās, ko dzīvojam laukos, mazā ir iemācījusies stabili staigāt savām kājiņām, kā arī ik pa laikam aug zobiņi. Vai nemierīgajai raudāšanai pa naktīm varētu būt kāda saistība ar to, ka tik ilgs laiks nu jau ir pavadīts prom no tēta un savām mājām (ierastās vides)? Dažreiz pie raudāšanas pašai liekas, ka esmu bezpalīdzīga, jo nevaru palīdzēt savam bērnam, nevaru nomierināt. Bet varbūt šī raudāšana katru nakti vienā laika ir kaut kā saistīta ar mani un manām emocijām? Šonakt, kad atkal tā notika, nezināju ko darīt un automātiski sāku skaitīt Tēvreizi, nezinu, vai tas palīdzēja, vai kas cits, bet mazā pēc brīža uzreiz nomierinājās..Draudzene domā, ka bērnam varētu būt uzlikta kāda ļauna acs, vai kas tāds un jāaizved pie dziednieka, bet man tā nešķiet, vairāk liekas, ka tas tomēr ir saistīts ar mani pašu.
Kāpēc tā notiek, un ko lietas labā varētu darīt? Ar ko vispār ir saistīts tas, ka bērns naktī uztrūkstas no miega un raud?
Elvita Rudzāte atbild: Es domāju, ka Baiba ir pareizi sapratusi, ka bērns ir satraukts par situāciju, ka blakus nav tētis, kā arī mainīta ierastā vide. Bērna miegs ļoti cieši ir saistīts ar vidi.
Naktī, kad cilvēks guļ, viņa gars atdalās no ķermeņa un dodas uz Smalko plānu. Iespējams, ka Baibas bērna gars naktī redz kādas šausmas, kas viņu ļoti biedē, kas arī var izsaukt šādu raudāšanu.
Tā kā Baiba šajās situācijās sajutās bezpalīdzīga, tad viņai ir jāatceras, ka vienmēr mums palīdzību sniedz Dievs. Viņa pareizi darīja, kad sāka skaitīt Tēvreizi, jo tās dievišķā enerģija palīdzēja bērnam nomierināties. Iesaku arī turpmāk līdzīgās situācijās sākt skaitīt Tēvreizi vai Esi sveicināta Marija, lūdzot palīdzību nomierināt bērniņu, kā arī atgriezties patiesā ticībā pie Dieva, t.i., atcerēties Dievu ne tikai brīžos, kad ir grūti, bet ikdienas un ik mirkli veltīt Dievam.