Ilze jautā: Paldies! Esam bijuši pie neirologa un psihologa, pie ergoterapeita un audio logopēda. Ir aizdomas par autiskā spektra traucējumiem, jo viņam nepatīk skaļums un labprāt spēlējas viens, dažreiz liek mantas rindā.
Bērns izdot tikai skaņas un vienīgais, ko saka saprotami ir atā. Reizēm, kad viņam ļoti vajag, tad viņš pasaka net, dai, nada. Ir periodi, kad ir teicis dzeds un tēti. Pazīst krāsas un ciparus, bet nevienu vārdu neatkārto.
Elvita Rudzāte atbild: Es domāju, ka satraukumam nav pamata. Izskatās, ka bērns iepriekšējā dzīvē ir bijis krievvalodīgais un atmiņas par šo valodu ir ļoti spēcīgas, tāpēc šajā dzīvē viņam grūti uztvert latviešu valodu, jo tā ļoti atšķiras no krievu valodas. To var pārbaudīt, ja bērnam ļauj paskatīties krievu valodā TV raidījumus, pavērojot vai viņš par tiem izrādīs interesi un noturēs uzmanību. Piemēram, parādīt nevis multiplikācijas filmu, kas visiem bērniem patīk, bet gan kādu citu raidījumu, kur runā krieviski. Varbūt viņam jau tagad vairāk saskare sanāk ar krievu valodu un tāpēc radies valodu sajukums?
Domāju, ka bērns sāks runāt tikai ap 5 gadu vecumu. Sākumā valoda būs ļoti skopa. Viņš izvēlēsies nerunāt un runās tikai ar tiem, kam uzticēsies. Ja ved pie logopēda, tad ir jāizvēlas dzīves gudrs logopēds, jo bērns atvērsies tikai cilvēkiem ar augstu apziņas līmeni. Tas pats attiecas uz pedagogiem. Šāds bērns nerunās ar zemas apziņas pedagogu un radīs iespaidu par atpalicību, bet patiesībā situācija ir pavisam cita, ko mūsdienu sabiedrība vēl nav gatava saprast un pieņemt.
Bērns atšķirsies no citiem bērniem, iespējams sākumā viņam viss padosies lēnāk kā citiem, sākumskolā un pamatskolā varētu būt grūtības, ja apmeklēs parasto skolu, bet vēlāk tas izlīdzināsies un viņš var attīstībā pat apsteigt pārējos un būs labs orators. Šādiem bērniem neder grupu pieeja, viņiem nepieciešama individuālā attīstības programma. Jaunā rase, kas nāk iemiesojumā, ir tieši ar tādām pazīmēm kā apraksta Ilze. Šie bērni ir savādāki. Viņi nevēlas uzturēties vietās, kur liels troksnis. Viņiem nepatīk ļaužu pūļi, vislabāk jūtas mājās vienatnē. Viņiem var nepatikt pat ciemiņi, jo tie traucē.
Šādam bērnam neder lielas grupas bērnudārzos un lielas klases skolās. Iesaku jau savlaicīgi domāt par alternatīvu bērnudārzu un skolu, kur pamatvērtība ir mīlestība, kur bērnu skaits ir neliels un katram bērnam ir individuālā attīstības programma. Šādu iespēju piedāvā Sirdsapziņas skola, bet nezinu vai ģimene varēs izvadāt bērnu līdz Siguldai.
Ģimenē viņam nepieciešams liels atbalsts un jāvēro bērna talanti. Viņš tos atklās tikai vecākiem vai pedagogiem, kuriem uzticēsies. Vecākiem jādara viss, lai palīdzētu bērnam attīstīt viņa talantus un viņā neattīstos kompleksi, nedrīkst viņu salīdzināt ar citiem bērniem, viņam ir jāuzsver, ka viņš ir unikāls un viņam nav jālīdzinās citiem bērniem.
Šādi bērni parasti nāk iemiesojumā ar misiju, kura atklājas jau bērnībā, ja vecāki ir vērīgi. Taču, ja bērns cietīs no vecāku vai pedagogu spiediena, tad viņš var sākt slimot, lai izbēgtu no pieaugušo prasībām.
Vecākiem ir jābūt ļoti dzīves gudriem un garā stipriem, lai pretotos sabiedrības stereotipiem un aizsargātu savu bērnu no sabiedrības spiediena un psihologu nespējas izprast šādus bērnus, kas var bērnam piedēvēt tādas diagnozes, ka “mati celsies stāvus”. Tāpēc vecākiem jāsāk iet apzināts garīgās attīstības ceļš, jāizprot sevi, dzīve un savs bērns. Arī šo iespēju vecākiem piedāvās Sirdsapziņas skola jau sākot ar Jauno gadu.
sending...
