Dace jautā: Paldies Jums, Elvita, par ieguldīto darbu, atbildot uz tik daudz dažādiem un sarežģītiem jautājumiem. Vēlējos Jums jautāt, jo pati neprotu izskaidrot un saprast. Man ir 5 gadus veca meitiņa, ļoti jauka, mīļa, gudra. Viņa iet bērnudārzā, bet kad ir apslimusi, tad omīte pieskata. Ome ar viņu ļoti nodarbojās – spēlē spēles, iesaistās rotaļās, māca ciparus, burtus. Protams, mēs ar viņu arī skatāmies, lasām grāmatiņas, bet īpaši nespiežu kaut ko mācīties. Savam vecumam viņa daudz māk – zina visus burtus, velk vienkāršas zilbītes, ciparus, līdz desmit prot saskaitīt. Interesantākais ir tas, ka viņa ciparus, dažreiz arī burtus raksta spoguļrakstā. Protams, mēs viņu izlabojam, bet pēc pāris dienām atkal raksta visu otrādi. Saprotu, ka ar pacietību un laiku visu sapratīs un rakstīs pareizi, bet gribu saprast vai tam būtu kāda nozīme un skaidrojums? Man pašai būtu jāpiedomā, lai uzrakstītu spoguļrakstā.
Elvita Rudzāte atbild: Daudzi mazi bērni sāk rakstīt spoguļrakstā. Man šķiet, ka bērni neapzināti parāda pieaugušajiem, ka uz dzīvi var raudzīties no ļoti dažādām pusēm un kurš ir teicis, ka rakstība spoguļrakstā ir nepareiza? Ir tautas, kas raksta stabiņā, ir tautas, kas raksta no labās puses uz kreiso. Neviens nesaka, ka viņi raksta nepareizi. Visi ir pieņēmuši šo tautu rakstības īpatnību.
Padomju Latvijas laikos kreiļus spieda darīt visu ar labo roku. Mūsdienās kreiļiem ļauj darboties ar kreiso roku, jo saprata, ka nav pareizi kreiļus piespiest darboties pretēji to būtībai. Iespējams ar laiku cilvēki atļaus rakstīt spoguļrakstā tiem, kas to vēlēsies. Būtu pat interesants pētījums, kā attīstās bērni, kuri vēlas rakstīt spoguļrakstā un viņiem tas tiek atļauts?
Psiholoģijā rakstīšanu spoguļrakstā uzskata par telpiskās uztveres traucējumiem un iesaka vecākiem griezties pie logopēda. Iespējams cilvēks, kas telpu uztver savādāk, varbūt varētu radīt ģeniālu izgudrojumu.
Grūti mūsdienās raudzīties uz notiekošo ar plašāku skatu. Vecākiem ir jābūt ļoti stipriem, lai atļautu bērnam būt pašam, nemēģinot to pārveidot līdzīgu citiem.
Es ieteiktu attīstīt abas rakstības, t.i., arī bērniem, kas raksta pareizi, mācīt rakstīt spoguļrakstā un bērniem, kas raksta spoguļrakstā, mācīt rakstīt pareizi. Svarīgi, lai bērni redzētu, ka ir iespējams uzrakstīt dažādos veidos un raudzīties uz dzīvi no dažādiem skatu punktiem. Tas manuprāt attīstītu bērniem vēl labāku telpisko uztveri un iespējams veicinātu plašākas domāšanas attīstību, bet par to var pārliecināties tikai veicot pētījumus.