Sintija jautā: Mani ļoti satrauc manas trīsgadīgās meitas uzvedība. Viņa jau no dzimšanas ir ļoti emocionāla un jutīga uz skaņām. Ar augusta mēnesī sākām iet pašvaldības dārziņā, bet pēdējo nedēļu notikumi liek domāt, ka manai meitai šīs dārziņš neder. Esmu atradusi citu pašvaldības dārziņu, bet pagaidām situāciju tas nemaina. Meita ceļas naktī un sauc mani vai tēti. Ļoti nemierīgi guļ. Ir vislaik uzvilkta un nervoza. Dārziņā audzinātājās saka, ka netiekot galā un, ka mans bērns esot jāārstē, kaut gan mājās viņa ir mierīga un īsti neesmu redzējusi šādas histērijas par kurām stāsta audzinātājas.
Biju pie psihologa un izstāstīju situāciju. Viņa saka, ka meitai ir ļoti liela piesaiste pie vecākiem un, ka šādiem bērniem ir grūti iejusties lielās grupās. Šādiem bērniem neder lielās sistēmas noteikumi un stingrais grafiks.
Esmu pati uz nervu sabrukšanas robežas, nespēju rast risinājumu un skaidrojumu, kāpēc meita ir tik emocionāla un taisa šādas histērijas. Viņa grib redzēt tikai mammu. Pat tētis netiek galā – varbūt meita pārbauda tēvu? Pati es strādāju un protams notikumu ar meitu ir satracinājuši manu nervu sistēmu. Arī ar kolēģiem runājot, nejūtu atbalstu. Kolēģi, saka, ka visiem ir šādas histērijas, bet neuzskatu, ka tas ir īsti normāli. Pašlaik esmu krustcelēs, jo domāju par darba pamešanu, bet tas ietekmētu ļoti mūsu finansiālo situāciju.
Šorīt arī sapratu, ka pati esmu ļoti emocionāla un daudz ko ņemu pie sirds. Tikai esmu nocietinājusies, lai ļoti neizrādītu to apkārtējiem. Vai tā būtu mana kā vecāka neapgūtā mācību stunda? Kā, lai palīdzu savai meita un sev?
Pateicos par Jūsu viedokli, redzējumu uz šo situāciju.
Elvita Rudzāte atbild: Bērns uzņem uz sevis vecāku stresus, īpaši māmiņas stresus, jo ar to bērnam ir visciešākā saite. Ja māmiņa atzīst, ka pati ir ļoti emocionāla, tad kāpēc brīnās, ka meita ir emocionāla?
Vispirms māmiņai pašai ir jāstrādā ar savām emocijām, jāizprot to sniegtās mācības, jāatbrīvojas no saviem stresiem, tad arī meitai vajadzētu palikt mierīgākai.
Ja bērns taisa histērijas bērnudārzā, tas nozīmē, ka viņu bērnudārza vide satrauc. Pašvaldības dārziņos ir lielas grupas. Emocionāliem bērniem neder lielas grupas, viņiem nepieciešama individuālā pieeja un neliels bērnu skaits grupā. Iesaku apzināt privātos bērnudārzus, kas ir tuvāk dzīves vietai. Ne visi privātie bērnudārzi derēs, tāpēc nepieciešams paņemt bērnu līdzi, lai viņš sajūt vidi.
Ļoti svarīgs ir adaptācijas laiks, lai bērns ir kopā ar kādu no vecākiem, kamēr pierod pie jaunā dienas ritma, bērniem un audzinātājām.
Pamest darbu neiesaku, jo tas nerisinās problēmu. Svarīgi ir bērnu atbalstīt līdz viņš pierod pie jaunās vides. Ja nepieciešams var darbā paņemt atvaļinājumu.
sending...
